/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2020/12/07/13516418t1h7dd1.jpg)
Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas seja Svetlana Tihanovska intervijā portālam "Tut.by" paudusi, ka esot gatava pārejas periodā vadīt valsti.
Viņas komanda arī gatava iepazīstināt ar jaunu vēlēšanu rīkošanas koncepciju, konstitucionālo reformu projektu un ekonomiskās palīdzības un uzņēmēju atbalsta programmu pārejas periodā.
Tihanovska norādīja, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā esot izvirzījusi mērķi Baltkrievijā sarīkot jaunas, godīgas vēlēšanas. Tagad ir sapulcināta komanda un izstrādāti dokumenti, kuros iezīmēta jauno vēlēšanu norises kārtība. Saskaņā ar to, Tihanovska pārejas periodā 45 dienas pildītu valsts vadītāja pienākumus.
"Visam jāsākas ar pārrunām [ar Aleksandra Lukašenko režīmu], jo, lai kā arī notikumi attīstīsies, visi ceļi mūs tāpat pie tā aizvedīs. Kad būs panākta vienošanās un atbrīvoti politieslodzītie, sāksies pārejas periods, kas noslēgsies ar jaunām vēlēšanām. Domāju, ka līdz tam laikam visiem dokumentiem būs izstrādātas galīgās versijas, kur soli pa solim viss būs aprakstīts. Taču viss būs atkarīgs pārrunām un tā, kādas puses atradīsies pie sarunu galda, kur tajā laikā būs bijušais prezidents," sacīja Tihanovska.
Viņa arī atklāja, ka patlaban tiekot veidots viņas kabinets. Par pārstāvi izglītības jomā izvēlēts Aļess Aļehnovičs, savukārt par pārstāvi izglītības jomā - Olga Šparaga. Kabinets tiek paplašināts, lai aptvertu visas pārejas valdības darba sfēras.
"Kamēr notiks pārejas periods, man būs vajadzīga komanda - cilvēki, kuri savā profesionālajā jomā ieguvuši uzticēšanos un autoritāti, kuri gatavi iet šo ceļu kopā ar mani," uzsver Tihanovska.
"Kad saku, ka vadīšu Baltkrieviju, tas nenozīmē, ka darīšu to viena. Mana komanda būs ar mani," sacīja Tihanovska.
Viņa atzina, ka Iekšlietu ministrijas reformēšana varas maiņas gadījumā būs vissarežģītākais jautājums, jo šī institūcija atbildīga par represijām pret protestētājiem.
"Visiem sistēmas noziedzniekiem jāstājas tiesas priekšā," uzsver Tihanovska. "Domāju, ka Iekšlietu ministrija pēc godīgu vēlēšanu sarīkošanas kļūs par vienu no svarīgākajiem pārrunu jautājumiem - kurš varēs palikt ministrijā, bet kurš ne. Es vēlos uzsvērt, ka tās nebūs opozīcijas pārrunas ar Lukašenko vai viņa pārstāvjiem. Būs jāiesaista trešā puse, lai tas būtu godīgi un būtu skaidrs, ka netiek spēlētas nekādas aizklātās spēlītes."
Trešā puse varēt būt Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).
Kas notiek Baltkrievijā?
Protesti pret Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimstas kopš 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos.
Baltkrievijā jau vairāk nekā trīs mēnešus katru dienu notiek protesta akcijas. Tās nereti tiek vardarbīgi apspiestas. Izskanējušas liecības par varasiestāžu nežēlīgu apiešanos aizturēšanas laikā un ieslodzījuma vietās - aizturēto piekaušanu, pazemošanu un pat izvarošanas gadījumiem.
Eiropas Savienība noteikusi sankcijas pret personām, kas atbildīgas par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestu apspiešanu, kā arī paziņojusi, ka neuzskata Lukašenko par leģitīmu prezidentu.