Covid-19 vakcīnu loģistika ir viena no lielākajām pārvadājumu operācijām, jo pasaule ko tādu piedzīvos pirmo reizi. Ir daudz neatbildētu jautājumu, taču šobrīd novērojams aktīvs daudzu valstu un loģistikas kompāniju dialogs par vakcīnu pārvadāšanu ar aviotransportu – visam procesam ir jānotiek precīzi un maksimāli bez starpgadījumiem, jo pat vismazākā kļūda var būtiski iekavēt vakcīnu nonākšanu pie iedzīvotājiem.
"Balti Logistika" risinājumu izstrādes vadītājs Artūrs Smirnovs norāda, ka avio transports pasaulē jau izsenis ir populārākais transporta veids šādu kravu pārvadāšanai gan reģionāli, gan starptautiski. 2020. gada izskaņa un arī nākamais gads nesīs augstākas prasības medicīnisku kravu pārvadājumos.
"Šoreiz izcelšu vakcīnu loģistiku, ko īpaši gaida vairums pasaules valstu ar mērķi pakāpeniski virzīties pretī Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai. Vakcīnas pret Covid-19 gaida arī Latvijā. Atsaucoties uz Veselības ministrijas sniegto informāciju, pirmās piegādes prognozētas ap Ziemassvētkiem vai 2021. gada pirmo ceturksni," saka Smirnovs.
Covid-19 vakcīnu pārvadājumiem būs jābūt ļoti precīzi nokoordinētiem, ievērojot augstāko izpildījuma precizitāti. Šī šķietami ikdienišķā vajadzība – vakcīnu kā kravu transportēšana – patiesībā būs komplicēta, jo attiecīgi jāpielāgo infrastruktūra. Apjomi, kuri būs jāpārvadā, būs salīdzinoši lieli. Svarīgi arī apzināties, ka nav atcelta citu kravu, tostarp arī citu vakcīnu, pārvadāšana pa pasauli, tādēļ infrastruktūras pielāgošana būs jāveic precīzi un atbilstoši kravu specifikācijām.
Vakcīnas pēc būtības ir ļoti jutīgas pret transportēšanas un uzglabāšanas režīmiem – neizpildot augstās prasības, tās tiek neatgriezeniski bojātas. Katru reizi, kad vakcīna tiek pārvietota, tas rada vēl jaunus papildu riskus – nelabvēlīgi laikapstākļi var aizkavēt lidojumus, saldētavas var nedarboties – katrs temperatūras kontroles pārkāpums pasliktina vakcīnas kvalitāti, tāpēc veselības aprūpes profesionāļiem rūpīgi jāplāno minimālo kustību daudzumu.
"Vēsturiski teju 20% vakcīnu tiek sabojātas nepareizas uzglabāšanas dēļ. Sabojāšanas riski palielinās, ja salīdzinoši īsā laikā ir jāapstrādā liels pieprasījuma apjoms," skaidro Smirnovs.
Viennozīmīgi šo vakcīnu pārvadāšana būs arī lielākais drošības izaicinājums. Piemēram, no pērnā gada 1. novembra līdz šī gada 1. novembrim, Pārvadāto preču aizsardzības asociācija (TAPA), kas pārstāv vairāk nekā pusi no pasaules 25 labākajiem farmācijas uzņēmumiem, ziņoja par 58 incidentiem farmācijas līdzekļu transportēšanā, kur viena incidenta vērtība lēšama ap 189 tūkstošiem eiro, kopsummā sastādot teju 11 miljonus eiro.
Turpretī, Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) ziņojusi, ka, nodrošinot vienu vakcīnas devu pret Covid-19 teju 8 miljardiem iedzīvotāju, tiktu piepildītas astoņi tūkstoši Boeing 747 tipa lidmašīnas. Jāpiebilst, ka vakcīnu loģistikas plūsmu papildinās medicīniskie instrumenti, piemēram, šļirces un vates tamponi, kas arī nepieciešami lielā daudzumā.
"Daļai iedzīvotāju var būt nepieciešama arī otra vakcīnas deva un tas nozīmē loģistikas jaudu papildu palielināšanu. Nozarē pat tiek lietots apzīmējums “militārā precizitāte”, jo šo vakcīnu uzglabāšanai ir augstas prasības. Lai panāktu, ka viss norit bez aizķeršanās, būtiski jau laikus loģistikas ķēdēs apzināt iespējamos “vājos punktus”," saka Smirnovs.
Varētu šķist, ka vakcīnu pārvadājums sākas no vienas lidostas un galamērķis ir ieceļošanas lidosta, taču tā nebūt nav. Transportēšana sākas no ražotnes, un pirmā pietura ir ražotāja izsūtīšanas punkts, kur vakcīnas tiks pārkrautas auto transportā piegādei uz reģionālo sadales punktu vai lidostu.
Gadījumā, ja vakcīna tiek transportēta ar aviotransportu, krava tiek pieņemta un apstrādāta lidostas terminālī, un tiek uzglabāta līdz ir iespējams to iekraut transportēšanai lidmašīnā. No lidmašīnās tā tiek izkrauta un pārvesta uz vietējo kravu termināli un glabāta līdz brīdim, kad to pieņems vietējais sagādes transports, lai nogādātu uz reģionālo distribūcijas punktu vai arī uzreiz līdz vakcinēšanas punktam.
Vakcīnu pārvadāšanas process būs komplicēts un nozare tam jau gatavojas, taču vienlaikus jāuzsver, ka vakcīnu nonākšana pie iedzīvotājiem ir arī pirmais solis pretim ekonomiskai atlabšanai kā tādai un pirmos rezultātus mēs varētu redzēt pāris tuvākajos gados.
"Ekonomiskā atlabšana palīdzēs arī nostabilizēt transporta sistēmu, tādējādi veicinot ne tikai veselības nozares atkopšanos un mediķu slodzes mazināšanu, bet arī palīdzot atlabt transporta nozarei, jo neatkarīgi no tā, ko pasaule piedzīvo, transporta sistēmai ir jāturpinās," norāda Smirnovs.
Ņemot vērā, ka jau pavisam drīz loģistikas nozarē vakcīnu pārvadāšana būs pati prioritāte, uzņēmējiem ieteicams jau laikus pārplānot citu kravu piegāžu ķēdes un izskatīt alternatīvus transporta veidus, piemēram, dzelzceļa risinājumus no Āzijas līdz Polijai, Baltkrievijai vai Lietuvai. Šobrīd dzelzceļš ir krietni elastīgāks, tāpēc, iepriekš rezervējot savu kravu, iespējams izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem.
