/nginx/o/2020/10/28/13440261t1hb884.jpg)
Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē strādājošās institūcijas rīkojas klaji pretvalstiski un ignorē Aizsardzības ministrijas vairākkārtējus aicinājumus trīs mēnešu degvielas rezerves uzglabāt Latvijas teritorijā, sociālajā tīklā "Twitter" pārmet aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Uzskatu, ka EM paspārnē strādājošās institūcijas rīkojas klaji pretvalstiski un ir ignorējušas Aizsardzības ministrijas vairākkārtējus aicinājumus uzglabāt degvielas rezerves 3 mēnešiem Latvijas teritorijā.
— Artis Pabriks (@Pabriks) December 18, 2020
Ministrs paziņojumā presei norāda, ka krīzes situācijā nozīmīgākais faktors līdztekus naftas produktu rezervju apjomam ir tieši piegādes laiks. Pašreizējā situācijā komersanti naftas produktu rezervju piegādi spēj veikt noteiktā laika periodā pēc pieprasījuma saņemšanas, tomēr, lai veiksmīgi pārvarētu krīzes situāciju, svarīgi ir piekļūt naftas produktu rezervēm nekavējoties.
Pabrika skatījumā, šo iepirkumu apšaubāmu padara fakts, ka līgums atkārtoti noslēgts arī ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņam Genādijam Timčenko ilgus gadus piederējušo Šveices kompāniju "Gunvor SA".
"Naftas produktiem ir būtiska nozīme ne tikai nacionālās ekonomikas funkcionēšanā, bet arī kritisko pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī valsts drošības un aizsardzības sistēmas spēju uzturēšanā. Tādēļ uzskatu, ka līgumu slēgšana ar kompānijām, kas, iespējams, ir cieši saistītas ar Kremli, nav pieļaujama," uzsver Pabriks.
Aizsardzības ministrija uztur pozīciju, ka piegāžu drošības principa ievērošana ir izšķiroši svarīga un ir nepieciešams nodrošināt, ka pēc iespējas vairāk no valsts naftas rezervēm glabājas Latvijas valsts teritorijā jeb vismaz 75%, un šie principi ir jāņem vērā, gan veicot naftas produktu drošības rezervju iepirkumu 2021.gadam, gan paredzot tālākos naftas rezervju uzglabāšanas risinājumus.
Jau ziņots, ka Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) noslēdzis iepirkumu "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei" un izvēlējies astoņus uzņēmumus, ar kuriem līdz šā gada beigām slēgs līgumus par kopumā 352 700 tonnu dīzeļdegvielas un benzīna uzglabāšanu Latvijā, Lietuvā un Nīderlandē.
Plānotais līgumu darbības periods ir 2021.gads, savukārt kopējā paredzamā līgumcena - 14,6 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Līguma slēgšanas tiesības par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu 2021.gadā BVKB piešķīris astoņiem uzņēmumiem - SIA "Pirmas", SIA "Circle K Latvia", SIA "RDZ Energy", AS "Ventbunkers", "Vitol SA", "Gunvor SA", kā arī Lietuvas uzņēmumiem "Okseta" un "Baltic Petrolium".
Nākamgad Latvijā uzglabājamās degvielas apjoms ir pieaudzis, sasniedzot 63%. Tāpat, valsts nākamajā gadā ik mēnesi ietaupīs vismaz vienu eiro par katru uzglabājamo degvielas tonnu, jo, salīdzinot ar 2018.gada rezervju iepirkumu, šajā iepirkumā vidējā svērtā cena par vienas tonnas uzglabāšanas pakalpojumu vienam mēnesim ir mazāka - 3,45 eiro/tonnā, vakar informēja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
Viņa arī atgādināja, ka valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas sistēma tuvākajā nākotnē kopumā ir jāpārskata - jāņem vērā arī fakts, ka primāri Eiropas Savienības līmenī šīs rezerves nepieciešams uzturēt tautsaimniecības vajadzībām, lai krīzes situācijā degviela būtu pieejama iedzīvotājiem, kā arī glābšanas dienestiem.
No kopējā rezervju apjoma 121 000 tonnu jeb 34% ir benzīns un 231 700 tonnas jeb 66% ir dīzeļdegviela. Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 63% (99,5% dīzeļdegviela, 0,5% benzīns), Nīderlandē 34% benzīna, bet Lietuvā 3% dīzeļdegvielas.
