Trīs ziemeļvalstu veiksmes stāsts: kā apkarot Covid-19 bez lokdauna ieviešanas (12)

Kā liecina Oksfordas Universitātes un Džonsa Hopkinsa Universitātes dati, Somija, Norvēģija un Dānija Covid-19 pandēmijas ierobežošanai sākotnēji ieviesa vienus no vismērenākajiem ierobežojumiem Eiropā, tomēr šim valstīm izdevās trīs mēnešu periodā no šā gada 1.septembra līdz 30.novembrim noturēt vidēji dienā no Covid-19 mirušo cilvēku skaitu salīdzinoši zemā līmenī - zem viena gadījuma uz miljons iedzīvotājiem. 

Iestājoties ziemai, epidēmija pieņēmusies spēkā arī šajās valstīs, tomēr tām joprojām veicās labāk nekā lielākajai daļai citu Eiropas valstu. 

Ar ko skaidrojami valstu panākumi epidēmijas apkarošanā rudenī? 

Dānija, Norvēģija un Somija pandēmijas sākumā strauji reaģēja uz nelielu inficēto skaita pieaugumu, un tas ļāva šīm valstīm vīrusu vasarā gandrīz pilnībā pakļaut kontrolei, kā arī sagaidīt epidēmijas otro vilni rudenī daudz labākā situācijā. Skaidras valdību vadlīnijas un iedzīvotāju apņēmība tās ievērot arī spēlēja būtisku lomu, uzsver eksperti. 

Nepieļaut nekontrolētu vīrusa izplatību ļāva arī apjomīgā testēšana un inficēto personu kontaktu izsekošana, kā arī darbnespējas pabalstu nodrošināšana. 

Kā būt vislabākajam jeb kā būt Somijai 

Kā liecina Džonsa Hopkinsa Universitātes dati, Somijā pēdējo mēnešu laikā ir bijis zemākais Covid-19 gadījumu un no slimības mirušo skaits Eiropā. 

Somija vīrusa izplatību izdevās kontrolēt, ieviešot vienus no mērenākajiem ierobežojumiem Eiropā. Iedzīvotāju pārvietošanās valsts iekšienē netika ierobežota, skolas un darbavietas nepieciešamības gadījumā bija ļauts apmeklēt klātienē, savukārt masku lietošana sabiedriskās vietās nebija obligāta. 

“Tajā nebija nekā brīnumaina - mums vienkārši bija pragmatiska pieeja,” norāda Tamperes Universitātes epidemioloģijas profesors Pekka Nuorti. 

Viņš norāda, ka palīdzēja arī tādi faktori kā zemais iedzīvotāju blīvums, ceļojumu intensitātēs kritums, kā arī vispārējā iedzīvotāju uzticēšanās valdībai, tomēr izšķirošā loma bijusi valsts veselības aģentūru darbam. 

Vasarā Somija ieviesa kompleksu testēšanas, saslimušo izolēšanas, kontaktu izsekošanas un karantīnas programmu un īstenoja pasākumus, kas nepieļautu vīrusa strauju izplatību lokālā līmenī. 

Kā liecina Somijas valdības dati, veikto Covid-19 testu skaits valstī palielinājās no 2900 dienā maijā līdz 11 300 augustā. Savukārt novembra beigās Somijā tika veikti jau līdz pat 23 000 testu dienā jeb 90% no maksimālās laboratoriju testēšanas jaudas. 

Vasarā Somijas varas iestādes ieviesa nevis stingru lokdaunu, bet gan preventīvus pasākumus, tādējādi sagatavojoties otrajam vilnim rudenī.  

Lai palīdzētu iedzīvotājiem, kas izolējas un paliek mājās, valdība piedāvāja pabalstus, kas kompensēja zaudētos ienākumus. 

“Nav tā, ka mums nebija uzliesmojumu,” uzsver profesors Nuorti. Viņš piebilst, ka tos izdevies veiksmīgi apkarot, pateicoties centrālās valdības un vietējo veselības institūciju koordinētai darbībai. 

Tomēr inficēto skaitam turpinot pakāpeniski palielināties, Somijā kļūst arvien grūtāk izsekot visus inficēto kontaktus. Ja situācija turpinās pasliktināties, Somija neizslēdz arī pilnīga lokdauna ieviešanu.

Norvēģijas pieeja 

Norvēģijas valdība savus centienus epidēmijas apkarošanā galvenokārt koncentrēja uz visievainojamāko sabiedrības grupu aizsargāšanu. 

Pavasarī Norvēģijā ieviestie ierobežojumi bija stingrākie no visām ziemeļvalstīm. Valsts naftas un gāzes turība nozīmēja, ka Norvēģija bija pietiekami daudz iespēju kompensēt iedzīvotāju dīkstāvi. Bargie ierobežojumi gan izraisīja zināmu sabiedrības garīgās veselības krīzi, liekot valdībai pārskatīt stingro ierobežojumu politiku. 

Vasarā varas iestādes secināja, ka aptuveni 40% no visiem jūlijā reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem skāruši Norvēģijas iedzīvotājus, kas valstī ieradušies kā imigranti. 

Lai pielāgotu komunikācijas stratēģiju, Norvēģijas valdība izveidoja īpašu fondu, kas nodarbojās ar epidēmijas informētības līmeņa paaugstināšanu imigrantu kopienās. Šai kampaņai bija ļoti labi rezultāti, kā rezultātā jaunu gadījumu skaits imigrantu vidū piedzīvoja būtisku kritumu. 

Zināt, kas jādara, un īstenot prasīto 

Tikmēr Dānijas panākumu atslēga sākotnējos panākumos Covid-19 apkarošanā bija varas iestāžu skaidrā un saskaņotā komunikācija par vīrusa riskiem un nepieciešamību iedzīvotājiem veikt izmaiņas savā uzvedībā. Kā uzsver eksperti Dānijā, tradicionāli pastāv abpusēja uzticēšanās starp valdību un iedzīvotājiem.

“Valdībai izdevās aktivizēt uzticēšanās fonu, kas ir labs sākuma stāvoklis,” uzsver Orhūsas Universitātes politiskās psiholoģijas profesors Mikaels Bangs Petersens. Viņš vada pētījumu, kas izvērtē, kā cilvēki un valdības sadzīvo ar pandēmiju.

Petersens norāda, ka cilvēka spēju mainīt savu uzvedību, lai censtos izvairīties no inficēšanās ar Covid-19,  galvenokārt nosaka divi faktori. Pirmais faktors ir motivācija - vai cilvēki tiešām bažījas par iespējamo inficēšanos. Otrais faktors ir tas, vai cilvēkiem ir pietiekami daudz informācijas par nepieciešamo rīcību, un šis faktors ir cieši saistīts ar varas iestāžu komunikāciju ar sabiedrību.

“Pandēmijas apkarošanā svarīgākais ir cilvēku uzvedība,” izteicies Dānijas Veselības dienesta vadītājs Sērens Brostrēms. 

Līdzīgās domās ir arī Dānijas premjerministre Mete Frederiksena. 

“Vienīgā lieta, kas darbojas pret koronavīrusu, ir tas, ka mēs visi uzņemamies atbildību par sevi un cits par citu,” uzsvēra premjerministre. 

Lai arī rudenī Dānijai vīrusa apkarošanā veicās labi, pienākot ziemai, situācija ir būtiski pasliktinājusies. 

Decembra vidū Dānijas valdība paziņoja par jaunu ierobežojumu ieviešanu, vēsta tīmekļa medijs “The Local”. 

Pirmie ierobežojumi stājās spēkā 17.decembrī, kad tik slēgti tirdzniecības centri 

Savukārt laika periodā no 25.decembra līdz 3.janvārim Dānijā būs slēgti visi tirdzniecības nozares uzņēmumi, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas. 

Tāpat noteikti cilvēku pulcēšanās ierobežojumi, kas paredz, ka vienā drīkst pulcēties tikai līdz desmit cilvēkiem.