Zviedrijā Covid-19 mirstība nekrītas, ekonomika neaug
Re:Check

FOTO: AFP / Scanpix

Gan pavasarī, gan šobrīd Zviedrijas pieeja Covid-19 krīzē  bieži izmantota, lai apgalvotu, ka ierobežojumi Latvijā ir pārāk stingri. Zviedrijā to tikpat kā nav, mirstība krītas, bet ekonomika aug – šādi un līdzīgi apgalvojumi arvien gūst popularitāti sociālajos medijos. Taču tie neatbilst patiesībai  – Zviedrijā ierobežojumi bija mazāki nekā citur, taču valsts līmenī atzīti par nepietiekamiem, ekonomikas kritums ir lielāks nekā daļā kaimiņvalstu, bet mirstība no Covid-19 – stipri augstāka.

Nesen mītam par Zviedriju palīdzēja izplatīties ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs. Viņš arī brīvprātīgi un bez atlīdzības konsultējis ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu Covid-19 stratēģijas izstrādē.

FOTO: Ekrānšāviņš

Ošlejs par Zviedriju rakstīja 13.decembrī sociālajā medijā Twitter. Dažas dienas vēlāk  bijušais žurnālists Sandris Točs Ošleja pausto pārpublicēja Facebook, kur apgalvojumi ieguva ievērojami lielāku uzmanību – ar to dalījās 800 cilvēku. Ierakstā teikts: “Zviedrijas pieeja C19 vēl arvien ir ļoti veiksmīga: 1) krītas intensīvā terap esošo C19 pacientu skaits 2) krītas mirušo ar pozit C19 testu skaits un, vissvarīgākais, 3) kopējā mirstība kopš maija turas zem iepriekšējo gadu vidējā. Zviedrijā skolas, uzņēmumi atvērti, IKP +2%.”

To pavada Toča komentārs: “Mūsu valdība šodien lems par pilnīgi pretēju pieeju, sakot, ka variantu nav. Bet varianti ir.”

Kāda šobrīd ir Zviedrijas pieeja?

Par to, vai Zviedrija ar Covid-19 tiešām cīnījusies veiksmīgāk, rakstījām jau septembrī, pirms lielā daļā Eiropas bija sācies otrais slimības uzliesmojums. Tolaik Zviedrijas valdība bija liegusi vienkopus pulcēties vairāk nekā 50 cilvēkiem un apmeklēt veco ļaužu namus. Skolas netika slēgtas, lai gan valdība ieteica attālināti rīkot mācības no vidusskolas posma. Zviedrija neierobežoja cilvēku iespējas uzturēties ārpus mājām, taču ieteica nedoties ārpus valsts, strādāt mājās, nerīkot svinības, piemēram, izlaidumus. Pavasarī mirstība bija augstāka nekā kaimiņvalstīs, arī iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums – lielāks. 

Kopš tā laika daudz kas mainījies un ierobežojumi arī Zviedrijā kļuvuši ievērojami stingrāki. Jau oktobrī mediji ziņoja, ka Zviedrija plāno stratēģiju mainīt. Sākotnēji vietvarām tika dotas pilnvaras stingri ieteikt cilvēkiem neapmeklēt veikalus un neizmantot sabiedrisko transportu. Novembrī Zviedrija visā valstī ieviesa stingrākus pulcēšanās ierobežojumus, publiskos pasākumos liedzot pulcēties vairāk par astoņiem cilvēkiem, raksta portāls LSM.  Arī restorānos pie viena galdiņa nevar sēdēt vairāk par astoņiem cilvēkiem, taču valdība rekomendē netikties ar cilvēkiem, kas nav no viņu mājsaimniecības. 

Savukārt šomēnes ieviesti vēl stingrāki ierobežojumi, ziņo portāls Deutsche Welle. Slēgtas sporta zāles, peldbaseini un bibliotēkas, vidusskolēni mācās no mājām. Zviedrijas valdība arī rekomendē sejas masku nēsāšanu sabiedriskajā transportā stundās, kad ir visvairāk pasažieru. Tāpat valstī liegts ieceļot cilvēkiem no Lielbritānijas un Dānijas.

Vai būs vēl ierobežojumi?

Neskatoties uz to, arī decembrī Zviedrijā bija gan krietni augstāka infekcijas izplatība, gan mirstība nekā, piemēram, kaimiņvalstī Norvēģijā, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati. Zviedrijā nedēļā līdz 28.decembrim atklāts 21 tūkstotis jaunu infekcijas gadījumu un 69 nāves, bet Norvēģijā, kur iedzīvotāju skaits tikai divreiz mazāks – divi tūkstoši infekciju un 17 nāves gadījumi. Gan Zviedrijas premjers, gan karalis atzinuši, ka valstī vajadzēja agrāk ieviest ierobežojumus.

Arī nākotnē Zviedriju, iespējams, gaida stingrāki pasākumi cīņā pret vīrusu. Valdība paziņojusi, ka vēlas mainīt likumus, kas regulē iespējas ieviest ierobežojumus pandēmijas laikā. Tas paplašinātu valdības iespējas noteikt cilvēku skaitu vai slēgt iepirkšanās centrus, restorānus, bārus, kā arī sodīt cilvēkus, kas rīko privātas ballītes vai pulcējas pārpildītās vietās. Zviedrijas valdība šobrīd gaida komentārus no valsts iestādēm un ir paudusi cerību, ka izmaiņas varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā.

Vai krītas intensīvajā terapijā esošo Covid-19 pacientu skaits?

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Re:Check, izmantojot Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras datus, secināja, ka nebija krituma decembra sākumā, kad Ošlejs publicēja ierakstu. Arī Ošleja ierakstā ir ekrānšāviņi ar aģentūras grafikiem, tomēr nekļūst skaidrs, kā nonākts pie secinājuma par kritumu. 

Ošlejs norādīja, ka secinājumu izdarījis pēc citiem datiem, kas publicēti Zviedrijas intensīvas terapijas reģistra mājaslapā. Tur jaunievietoto pacientu skaits tiešām nedaudz atšķiras. Gan reģistra, gan veselības aģentūras mājaslapā skaidrots, ka reģistra datos no jauna ieskaitīti arī pacienti, kas pārvietoti starp intensīvās terapijas nodaļām. Šajos datos periodā no 1. līdz 10.decembrim pēc strauja kāpuma vērojams pavisam neliels pacientu skaita kritums, salīdzinot ar pēdējām desmit novembra dienām.

FOTO: AFP / Scanpix

Ošlejs Re:Check pauda, ka, iespējams, bijuši datu precizējumi, bet ieraksta publicēšanas laikā secinājumi esot bijuši pareizi.

Jāpiebilst, ka decembra sākumā zviedru mediji ziņoja, ka Stokholmas reģionā, kur dzīvo nepilna ceturtā daļa valsts iedzīvotāju, aizpildīti 99% intensīvās aprūpes gultu. Tāda situācija radusies, jo līdz ar slimibas izplatības kritumu vasarā samazināts pagaidu gultas vietu skaits un atcelti citi ārkārtas pasākumi. Arī Zviedrijā tāpat kā Latvijā intensīvās aprūpes iespējas galvenokārt ierobežo darbinieku trūkums. 

Vai krītas ar Covid-19 mirušo skaits?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sabiedrības veselības aģentūras mājaslapā par mirstības datiem teikts, ka informācija par saslimšanas un nāves gadījumu skaitu tiek atjaunota ar kavēšanos, tādēļ tā jāinterpretē piesardzīgi. Arī Zviedrijas medijos vairākkārt rakstīts, ka nāves gadījumu skaits pēc sākotnējo datu publicēšanas tiek precizēts. Oksfordas universitātes datu projekts Our World in Data fiksējis, ka, piemēram, 30.oktobrī publicētais iepriekšējo septiņu dienu vidējais mirstības rādītājs bijis 2,6, bet līdz 12.novembrim dati par šo pašu periodu laboti uz 8,1. Arī Re:Check novēroja, ka raksta tapšanas laikā no 22. līdz 28.decembrim mirušo skaits par laika posmu no 1. līdz 10.decembrim pieauga par 17 cilvēkiem. Šī iemesla dēļ grafiks aģentūras mājaslapā vienmēr rāda, ka pēdējās pāris nedēļās mirstība krītas. Tā visdrīzāk kļūdu pieļāvis arī Ošlejs.

 

Ar pārsteidzīgu secinājumu izdarīšanu par Zviedriju īpaši jāuzmanās Ziemassvētku laikā. Medijs thelocal.se ziņo, ka šajā laikā var būt vairāku dienu periodi, kad datus neatjaunos.

Džonsa Hopkinsa universitātes dati arī rāda, ka līdz šim ar Covid-19 saslimušo mirstības rādītājs Zviedrijā bijis augstāks nekā kaimiņvalstīs – 2,1%. Somijā (tāpat kā Latvijā) tas ir 1,5%, Norvēģijā – 0,9%, bet Dānijā 0,8%.

Vai kopējā mirstība kopš maija ir zem vidējā līmeņa?

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

To, ka kopumā mirstība Zviedrijā nav augusi, Ošlejs uzsvēra arī sarakstē ar Re:Check. Lai to pierādītu, viņš piedāvāja aplūkot Eiropas mirstības monitoringa projekta Euromomo grafikas. Tajās gan redzams, ka mirstība šogad lielākajā daļā gada pārsniegusi vidējo līmeni (pelēkā josla), bet pavasarī un gada beigās – arī sarkano robežu, ar ko apzīmēts būtisks kāpums.

FOTO: Euromomo

Gada pirmajos sešos mēnešos kopumā Zviedrijā bija  augstākā mirstība kopš 1869.gada, ziņoja Zviedrijas Statistikas birojs. Šajā periodā nomira 51,4 tūkstoši cilvēku, kas ir par 10% vairāk nekā vidēji iepriekšējos piecos gados. 

Vasarā situācija ievērojami uzlabojās. Gada trešajā ceturksnī – jūlijā, augustā, septembrī – Zviedrijā bija 1,9% mirstības kritums pret iepriekšējiem gadiem, aprēķinājis birojs. Dati par gada pēdējo ceturksni vēl jāgaida.

Vai ir IKP pieaugums?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Ošlejs arī rakstīja, ka Zviedrijā IKP pieaudzis par 2%. Pēc Eurostat datiem, gada otrajā ceturksnī IKP krities par 7,4%, bet trešajā – par 2,7%, salīdzinot ar šo periodu pērn. Kaimiņvalstīs Norvēģijā un Somijā kritums bija mazāks.

FOTO: AFP / Scanpix

Vaicājām Ošlejam, kāds ir viņa datu avots. Ekonomists norādīja uz Latvijas Darba devēju konfederācijas Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa Twitter ierakstu, kurā viņš atsaucies uz Eurostat datiem. 

FOTO: Ekrānšāviņš

Hermaņa publicētajā tabulā cipari sakrīt ar tiem, kas ir Eurostat mājaslapā, bet pie trešā ceturkšņa IKP izmaiņām Zviedrijā nav pielikta mīnuszīme. Hermanis Re:Check sacīja, ka tabulu veidojis manuāli un, visticamāk, pieļāvis nejaušu kļūdu.

Ošlejs atzina kļūdu, taču piebilda, ka IKP kritums Zviedrijā tāpat ir būtiski mazāks nekā ES vidēji.

Uz augšu
Back