Kalniete: Atveseļošanās fonda apgūšanu nedrīkst pārvērst par "kampšanas orģijām" (26)

Viņas ieskatā neļauties lobiju spiedienam būs īpaši grūti, jo šī nauda ir jāizmanto līdz 2023.gada beigām. EP deputāte atzīmēja, ka Latvijā ienāks apmēram divi miljardi eiro un būtiska ir arī valsts spēja naudu jēgpilni investēt, proti, svarīgi ir, cik ātri naudu var pārvērst reālā produktā.

"Tas ir ļoti svarīgs jautājums, lai nepieļautu kārtējos "kampšanas projektus".

Es varu tikai iedomāties, kādi lobēšanas spiedieni būs piecu partiju koalīcijā, kas nāks Ministru prezidenta virzienā, un cik grūti būs šie lēmumi. Ja mēs ieliekam vienā stropā piecas bišu saimes, bez savstarpējām cīņām tur neiztikt," sacīja Kalniete.

Tāpat viņa pavēstīja, ka Latvija sāka gatavot šo plānu tad, kad Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena tikai izziņoja EK plānu aizņemties un, mainoties aizņēmuma summām, tas ir piekoriģēts.

"Varu pieļaut, ka plānošanas daļa ir sagatavota, grūtākā būs lēmuma pieņemšana, jo ir jomas, kas nav saistītas ar Zaļo kursu vai digitālo ekonomiku, kas krīzē ir smagi cietušas," pauda EP deputāte.

Politiķe atzīmēja, ka pirmo reizi Eiropas Komisija (EK) ir aizņēmusies naudu 750 miljardu eiro apmērā Atveseļošanās fondam, kas nonāks pie dalībvalstīm. Viņa skaidroja, ka šis mehānisms kalpos kā vienreizējs papildinājums Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam.

"Par abām šīm daļām sarunas ir bijušas ārkārtīgi sarežģītas arī tāpēc, ka EP pamatoti uzskatīja, ka

Atveseļošanās fonda naudu nevar uzskatīt par pieplusējamu tām programmām, kas iekļautas daudzgadu budžetā, tās palielinot. Tā tas nav. Tie ir divi atšķirīgi finansējumi," sacīja Kalniete.

Viņa norādīja, ka ETP grupa īpaši atzinīgi vērtē, ka izdevās panākt papildus 15 miljardu eiro finansējumu vadošajām ES programmām, tostarp zinātnei, pētniecībai un inovācijām, veselības aprūpei, izglītības programmai "Erasmus", aizsardzībai un ārējo robežu drošībai, kaimiņu politikai, humānās palīdzības programmām un citām. Vēl papildus viens miljards eiro paredzēti, lai Eiropa būtu labāk sagatavota neparedzētām situācijām un neprognozējamiem izaicinājumiem.

Kalniete vērsa uzmanību, ka Atveseļošanās fonds ir vienreizējs aizņēmums. Kad pēc septiņiem gadiem pieņems nākamo budžetu, tad par bāzi tā apspriešanai ņems 2021. līdz 2027.gada daudzgadu budžetu, kas izrādīsies mazāks, norādīja EP deputāte.

Tāpat viņa pavēstīja, ka Atveseļošanās fonda sakarā viena no kaujām bija par to, vai dalībvalstu valdība pati lemj, kā izmantot šo naudu, vai tomēr būs skaidras prasības, kuras izvirzīs ES. Kalniete teica, ka ETP grupa, stingri iestājās par šādām prasībām.

"Tāpēc šobrīd ir noteikts, ka valdībai ir jātērē aptuveni 20%, lai veicinātu tās iniciatīvas, kas pastiprinās tautsaimniecībā digitālās ekonomikas daļu, un 37% ir jābūt saistītiem ar Zaļā kursa īstenošanas projektiem," sacīja ETP grupas viceprezidente.

Politiķe atzīmēja, ka nākamā lielā kauja saistībā ar Atveseļošanās fondu bija saistīta ar pašu resursiem, jo patlaban lielais jautājums ir par to, kā ES atdos šo parādu, lai dalībvalstu nodokļu maksātājiem nebūtu jānes liela papildus nasta. Tāpēc, Kalnietes ieskatā, ir nepieciešams paplašināt to jomu skaitu, no kurām iekasētie nodokļi tiešā veidā nonāk ES budžetā.

"Dalībvalstis šajā ziņā bija ļoti negatīvi noskaņotas, bet, pateicoties EP ļoti stingrajai nostājai šajā jautājumā, mēs esam panākuši vienošanos, no kura gada sāksies plastmasas nodokļa iekasēšana, kad būs digitālais nodoklis un kad būs CO2 pārrobežu nodoklis," teica Kalniete.

Savukārt nākamā lielā kauja sarunās par daudzgadu budžetu bija saistīta ar likuma varu, uzsvēra politiķe, atgādinot, ka Ungārija un Polija piedraudēja bloķēt budžetu. Pēc Kalnietes domām, tas bija bezatbildīgs drauds, jo padarīja visas dalībvalstis par ķīlniecēm, it kā veto vislielākajā mērā neietekmētu arī šo abu valstu budžetu.

Pēc politiķes sacītā, tas nozīmētu, ka 2021.gada 1.janvārī būtu pavisam nedaudzas programmas, kuras būtu iespējams finansēt tādā apjomā, kā tas budžetā ir paredzēts, bet pārējais noritētu saskaņā ar īpašu procedūru, kas nekad iepriekš nav tikusi piemērota. Ja, piemēram, nepieņem Latvijas valsts budžetu, tad katru mēnesi finansējums ir vienas divpadsmitās daļas apmērā no iepriekšējā gada budžeta. Kalniete norādīja, ka ES tas ir vēl sarežģītāk. Tas nozīmētu, ka gandrīz par 50-75% samazinātos finansējums kohēzijas fondiem, bet Latvijai, tāpat kā Polijai un Ungārijai kohēzijas fondi ir lielākā nauda valsts attīstībai.

"Budžeta nepieņemšana nozīmētu to, ka projekti, kas iesākti iepriekšējā budžeta ietvarā, 2021.gadā nesaņemtu finansējumu pilnā apjomā," sacīja Kalniete, atzīmējot, ka Vācijas kanclerei Angelai Merkelei izdevās atrast kompromisu - ja Polija un Ungārija nesaņems ES finansējumu, jo tās neievēro likumdošanu attiecībā uz demokrātiskajām brīvībām, tās varēs vērsties ES Tiesā.