/nginx/o/2021/01/04/13560223t1h4122.jpg)
Sīrijas iedzīvotāju, galvenokārt režīma oponentu, aizturēšana un ieslodzīšana cietumos ir nozīmīgs Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma amatpersonu ienākumu avots - ieslodzītie par atbrīvošanu vai ģimeņu satikšanu ir spiesti maksāt kukuļus, teikts jaunā ziņojumā par plaši izplatīto izspiešanu Sīrijas cietumu sistēmā.
Ziņojumā, ko sagatavojusi Saidnajas cietumā ieslodzīto un pazudušo asociācija (Association of Detainees and the Missing in Sednaya Prison - ADMSP) norādīts, ka plašajā korupcijas tīklā, kurā iesaistīti tiesneši, cietumu sargi un armijas amatpersonas, bet izspiešanas rezultātā un kukuļos saņemtā nauda palīdz finansēt Sīrijas drošības aparātu, vēsta Lielbritānijas medijs “The Guardian”.
No ieslodzītajiem un viņu ģimenēm izspiestās summas, visticamāk, palīdz Asada režīma augstām amatpersonām mazināt viņiem noteikto starptautisko sankciju negatīvo ietekmi.
ADMSP ziņojums sagatavots, balstoties uz liecībām, ko snieguši vairāk nekā 1200 Sīrijas cietumos pabijuši cilvēki un viņu ģimenes locekļi.
Aptuveni trešdaļa aptaujāto atklājuši, ka viņiem cietumos pieprasīta nauda. Daļa samaksājusi dažus tūkstošus ASV dolāru vai mazāk, bet daļa - it īpaši aizturēto ģimenes, kas dzīvo citās valstīs - maksājušās pat 30 000 dolāru.
Vienā no Sīrijas cietumiem no ieslodzīto ģimenēm kopumā izspiesti pat 2,7 miljonu dolāru.
Kā norāda ADMSP līdzdibinātājs un ziņojuma autors Diabs Serihs, no cietumniekiem izspiestā nauda lielākoties nonāk korumpētu amatpersonu, armijas pārstāvju, kā arī valdības pelēko kardinālu kabatās.
“Tā ir aizturēšanas industrija. Sīrijas režīms ir būvēts uz drošības un izlūkošanas pamatiem. Viņi maksā mazas algas, lai veicinātu korupciju, bet kukuļi finansē šo aizturēšanas infrastruktūru,” skaidro Serihs.
Viņš pauž viedokli, ka esošo cietumu sistēmu atbalsta virkne Sīrijas režīma amatpersonu, jo daudziem no viņiem noteiktas ārvalstu sankcijas, kas liedz uzturēt banku kontus ārvalstīs.
Kā liecina cilvēktiesību aktīvistu aplēses, Sīrijā politisku iemeslu dēļ aizturēti un ieslodzīti vai “piespiedu kārtā pazuduši” 100 000 līdz 250 000 cilvēku. Cilvēku ieslodzīšanas sākās vēl pirms arābu pavasara sākuma 2011.gadā. 2012.gadā ieslodzījumā esošo cilvēku skaits strauji palielinājās.
Aktīvisti uzskata, ka kopš arābu pavasara sākumā Sīrijas cietumos spīdzināti vai nogalināti desmiti tūkstošu cilvēku. Viens no Sīrijas cietumu sistēmas galvenajiem elementiem ir Saidnajas cietums, kas atrodas netālu no Damaskas.
Diabs Serihs tika aizturēts 2006.gadā par jaunatnes opozīcijas grupas izveidošanu. Viņš kā politieslodzītais cietumā pavadīja piecus gadus. No cietuma Serihs tika atbrīvots 2011.gadā, valdībai atbrīvojot cietumos vietu jaunu politieslodzīto izvietošanai arābu pavasara kontekstā. Neilgi pēc atbrīvošanas no cietuma Serihs aizbēga uz Turciju. Tagad viņš dzīvo Nīderlandē.
ADMSP ziņojumā uzsvērts, ka oponentu “piespiedu pazušana” ir izplatīts Sīrijas režīma paņēmiens, kura mērķis ir kontrolēt un iebiedēt cilvēkus.
Ziņojuma autori aicina sabiedrisko sabiedrību pastiprināt spiedienu uz Sīriju, lai tā atklātu pazudušo režīma oponentu likteni, kā arī ļautu ģimenēm apciemot tos, kas vēl ir dzīvi un atrodas ieslodzījumā. Aktīvisti arī pieprasa, lai režīms atklāj nogalināto cilvēku atdusas vietas un atļauj veikt DNS analīzes, lai nogalināto mirstīgās atliekas tiktu atgrieztas viņu piederīgajiem un apglabātas pienācīgā veidā.
Ahmads ir viens no bijušajiem ieslodzītajiem, kurš necerēja, ka viņam izdosies vēl kādu reizi satikt savu ģimeni. Ahmads trīs gadu laikā pabija kopumā deviņos dažādos Sīrijas cietumos, bet par viņa atbrīvošanu vīrieša ģimene kukuļos samaksāja 30 000 dolāru.
“Līdzīgi kā daudzas citas ģimenes, arī mana maksāja tūkstoš dolāru vienā vietā, tūkstoš dolāru citā vietā, cerot, ka naudu viņi dod cilvēkiem, kas palīdzēs iegūt informāciju. Beigās viņi samaksāja lielāku sumu advokātam, kurš atklāja, ka daļa no šīs summas tiks nodota tiesnesim, bet daļa drošības spēkiem,” atceras Ahmads.
Viņš tika aizturēts 2012.gadā, kad viņām bija 19 gadi, kad viņš plānoja dezertēt no armijas, kurā tobrīd izgāja obligāto dienestu. Pēc aizturēšanas viņš tika nogādāts cietumā, kurš viņš tika pratināts un spīdzināts.
“Katru dienu kamerā nomira četri vai pieci cilvēki. Lielākā daļa nomira badā. Cietuma sargi regulāri ieslodzītos sita tāpēc ieslodzītie dzīvoja mentāla terora apstākļos,” piedzīvoto cietumā atceras Ahmads.
Tiesā Ahmads tika apsūdzēts terorismā un viņā tika piespriests 15 gadu cietumsods, ko bija paredzēts izciest Saidnajas cietumā.
“Mani vecāki noalgoja advokātu, kurš panāca cietumsoda termiņa samazināšanu līdz sešiem gadiem. Advokāts kukuļos samaksāja 10 000 dolāru. Es un mani trīs brāļi joprojām strādājam, lai šo parādu atmaksātu,” stāsta vīrietis.
Tikmēr daudzas citas ģimenes arī iztērē tūkstošiem dolāru, cenšoties panākt savu tuvinieku atbrīvošanu, tomēr viņiem nekas nesanāk.
Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011.gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.
