2020. gads nebija līdzīgs nevienam iepriekš piedzīvotajam gadam. Protams, ka neiztika bez skandāliem, un vairākos no tiem iejaukti arī pasaulē bagātākie cilvēki. Šeit ir jārunā par “žanra klasiku” – nodokļu nemaksāšanu, krāpšanos ar finansēm un konfliktiem starp diviem kaimiņos dzīvojošiem uzņēmējiem.

Prezidents Donalds Tramps un (nenomaksātie) nodokļi

Pērn septembrī laikraksts “The New York Times” izdarīja to, kas šķita neispējams – žurnālistiem izdevās iegūt Donalda Trampa nodokļu deklarācijas. Tajās tika atklātas vairākas interesantas nianses. Piemēram, 2016. un 2017. gadā miljardieris nodokļos bija samaksājis vien 750 dolāru. Turklāt – deklarētu zaudējumu dēļ miljardieris teju 20 gadus faktiski nemaksāja nodokļus.

“Trump Organization” nāca klajā ar šīs informācijas noraidīšanu – organizācija paziņoja, ka lielākā daļa faktu “The New York Times” publikācijā neatbilst patiesībai, jo Tramps patiesībā esot samskājis vairākus miljonus dolāru kā ienākumu nodokli.

Tomēr ASV nodokļu inspekcijā ir uzsākta izmeklēšana par valstij nesamaksātajiem 73 miljoniem dolāru. Ja audita lēmums būs Trampam nelabvēlīgs, tad Tramps ASV būs parādā vairāk nekā 100 miljonus dolāru, ņemot vērā arī procentus. Šī summa ir neskaitot pārējos viņa parādus, kas kopumā sasniedz aptuveni 900 miljonus dolāru.

Roberts Smits un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas

Bagātākais tumšādainais vīrietis ASV ieguva daudzu cilvēku cieņu 2019. gadā, kad viņš apmaksāja visu Morhauzas koledžas absolventu studiju kredītus. Tomēr – tikpat ātri Smits cieņu pret sevi zaudēja, jo oktobrī tika atzīta viņa vaina iesaistē “nelikumīgā shēmā, kas ļāvusi palielināt ienākumus un izvairīties no nodokļu maksāšanas”.

Kā paziņoja varasiestādes, miljardieris atzinis, ka uz ofšoru kontiem pārskaitījis vairāk nekā 200 miljonus dolāru un no 2000. līdz 2015. gadam pastāvīgi izvairījies no nodokļu maksāšanas. Investors piekrita samaksāt soda naudu 139 miljonu dolāru apmērā.

Tāpat Smits palīdzēja varasiestādēm saukt pie atbildības savu bijušo klientu un viņa firmas investoru “Vista Equity”, kas pieder Teksas miljardierim Robertam Brokmanam. Oktobrī Brokmanam tika izvirzītas apsūdzības to, ka viņš ofšoru kontos slēpis divus miljardus dolāru. Iespējams, šī ir vēsturē lielākā shēma, kas paredzēta, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.

Novembra vidū Smits tiešsaistes konferencē “Dealbook” savu situāciju ar nodokļu nemaksāšanu nosauca par kļūdu.

Novembra beigās Smita tuvs draugs Braiens Šets paziņoja, ka pēc vairāk nekā 20 gadu sadarbības viņš nolēmis pamest “Vista Equity”, tādējādi pārtraucot biznesa attiecības Smitu.

“Luckin Coffee” safabricētie ienākumi

Ķīnas kafejnīcu tīkls “Luckin Coffee” izvirzīja sev uzdevumu – Ķīnā apsteigt “Starbucks”. Daļu tirgus kompānijai izdevās iekarot ar dažādu atlaižu un akciju palīdzību. Piemēram - “nopērc vienu kafiju un otru saņem dāvanā”. 2019. gada maijā kompānija sāka kotēt savas akcijas biržā, un investorus fascinēja kompānijas ieņēmumu tempa pieaugums.

Uzņēmuma akcijas sāka strauji augt, un uzņēmuma ģenerāldirektore Dženija Cjaņa Čija uz neilgu brīdi kļuva par miljardieri. Tomēr viss mainījās brīdī, kad investīciju kompānija “Muddy Waters Research” paziņoja par krāpšanos.

Pērn aprīlī “Luckin Coffee” atzina, ka iekšējās izmeklēšanas rezultātā tika atklāta grāmatvedības datu falsifikācija. Tieši tāpēc uzņēmuma akciju vērtība sāka strauji kristies, savukārt kompānijas īpašnieki zaudēja miljardieru statusu. Decembra vidū “Luckin Coffee” piekrita maksāt 180 miljonus dolāru lielu sodu, ko noteica ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC). Uzņēmums neapstrīdēja SEC prasības, bet formāli apsūdzības joprojām nevienam nav izvirzītas.

Leons Bleks un viņa saikne ar Džefriju Epsteinu

Oktobrī “The New York Times” publicēja pētījumu par to, ka miljardieris un investīciju uzņēmuma “Apollo Management” dibinātājs Leons Bleks samaksājis bēdīgi slavenajam finansistam Džefrijam Epsteinam aptuveni 50 miljonus dolāru par finanšu konsultācijām. Pēc izdevuma datiem, Bleks apmaksāja Epsteina pakalpojumus laika periodā no 2012. līdz 2017. gadam. Respektīvi – jau pēc tam, kad Epsteins tika tiesāts par nepilngadīgu personu tirdzniecību Floridā.

Pēc publikācijām Bleks izteica nožēlu par to, ka viņam ir bijuši kontakti ar Epsteinu. Turklāt – viņš uzsvēra to, ka nekad nav zinājis par Epsteina īstenoto seksuālo vardarbību pret nepilngadīgajiem. 2019. gada augustā Epsteins izdarīja pašnāvību Manhetenas cietumā, kur gaidīja tiesas prāvu.

Džeks Ma un atceltā akciju kotēšana

Novembrī Ķīnas finanšu regulators atcēla lēmumu par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Ant Group” Honkongas un Šanhajas biržās. Tas notika vien dažas dienas līdz tam, kad bija plānots šim uzņēmumam piesaistīt 35 miljardu dolāru lielu finansējumu. Kā vēsta “Bloomberg”, Šanhajas fondu birža šī uzņēmuma akciju kotēšanas atcelšanu skaidro ar “izmaiņām likumdošanā”, taču neko plašāk nepaskaidroja.

“Ant Group” ir “Alibaba” apakšuzņēmums, kas nodarbojas ar tiešsaistes maksājumu veikšanu un patēriņa kredītu izsniegšanu. Džeks Ma ir lielākais uzņēmuma privātais akcionārs. Aptuveni nedēļu pirms akciju kotēšanas atcelšanas Ma konferencē Šanhajā kritizēja Ķīnas valdību, ka tā apspiež inovāciju ieviešanu. Ķīnas autoritārais līderis Sji Dziņpins uz to atbildēja, perosniski nobloķējot kompānijas ceļu uz akciju kotēšanu.

Tāpat, lai ierobežotu tehnoloģisko kompāniju tiekšanos uz izaugsmi un pārlieku lielu varu, Ķīnas varasiestādes uzsāka antimonopola izmeklēšanu pret “Alibaba” un “Ant Group”, aicinot šiem uzņēmumiem veikt reorganizāciju.

Markuss Brauns, “Wirecard” un pazudušie divi miljardi dolāru

Vācijas maksājumu servisa “Wirecard” ģenerāldirektors varēja būt miljardieris, taču – viņa tas neizdevās. Un diez vai viņam tas izdosies. Jūnijā kļuva skaidrs, ka “Wirecard” nevar atrast divus miljardus dolāru lielu summu, kas ir uzrādīta kompānijas grāmatvedībā. Pēc skandāla, kas faktiski “iznīcināja” “Wirecard” akciju vērtību, Brauns pameta uzņēmuma vadītāja amatu, bet jūnija beigās viņu arestēja.

Brauns tiek apsūdzēts tajā, ka viņš viltojis finanšu atskaites, tādējādi ar falsificētiem datiem piesaistot investoru uzmanību. Uzņēmējs apsūdzības noliedz. Šobrīd bijušais kompānijas vadītājs atrodas Bavārijas cietumā un gaida izmeklēšanas noslēgumu. “Wirecard” pārstāvji atzinuši, ka “pazudušie” divi miljardi dolāru, visticamāk, nekad tā arī nav eksistējuši.

Pēc paziņojumiem par apsūdzībām līdzekļu pazušanā, kompānijas akcijas zaudēja savu vērtību par teju 90%, Decembra beigās Braunam piederošā “Wirecard” daļa maksātu četrus miljonus dolāru, ja viņš to būtu saglabājis. Taču – tās vērtība varēja pārsniegt pat miljardu.

Bils Gross un skaļa mūzika

Ļoti iespējams, ka šīs ir dīvainākais stāsts šajā sarakstā. Pagājušajā gadā Kalifornijā esošā Orindžas apgabala Augstākā tiesa šķetināja strīdu starp diviem kaimiņiem – investoru Bilu Grosu un IT uzņēmēju Marku Taufiku.

Taufiks apgalvoja, ka Gross un viņa draudzene, tenisiste Emija Švarca ņirgājušies par uzņēmēju, atskaņojot nakts vidū skaļu mūziku. Ja precīzāk, tad sešdesmito gadu seriāla “Džiligana salas” galveno tēmu.

Gross, savukārt, uzsvēra, ka Taufiks ir izsekojis viņu un Švarcu, filmējot pāri ar savu mobilo telefonu. Taufiks uzsvēra, ka ar mobilā telefona palīdzību centies ievākt pierādījumus par to, ka kaimiņu atskaņotā mūzika bijusi pārāk skaļa.

Iespējams, ka sākotnējais konflikta iemesls bijis stikla skultpūra, kuras autors ir Deils Čihuli, kuru Gross novietoja uz abu zemesgabalu robežas un aizklāja ar aizsargtīklu.

Pēc Taufika vārdiem, statuja izskatījusies briesmīgi, un tā aizsegusi skatu uz okeānu. 23. decembrī tiesa lēma, ka Taufikam taisnība – Gross un Švarca tik tiešām ir radījuši IT uzņēmējam neērtības un aizliedza pārim atskaņot mūziku laikā, kad viņi atrodas savās mājās.

Izdevumam “Forbes” Gross sacīja, ka kopā ar Švarcu ir “ļoti sarūgtināts par šādu tiesas lēmumu, taču to respektēs”. Viņš solīja, ka skaļa mūzika vairs netiks atskaņota, taču “dejas nakts laikā turpināsies”, un “Džiligana sala” vienmēr paliks kopā ar viņiem”.