/nginx/o/2021/01/08/13567195t1h11af.jpg)
Miljardieris Džeks Ma Ķīnas kontekstā ir ļoti reta un unikāla personība – harismātisks uzņēmējs, kurš vienmēr runā to, ko domā, un paplašina noteiktās robežas. Iespējams, ka tieši viņa personība ir iemesls, kādēļ viņš, iespējams, ir nonācis lielās nepatikšanās, vēsta CNN.
“Alibaba” dibinātājs vienmēr savām darītajām lietām ir piegājis ar ļoti brīvu attieksmi – gan savā dzimtenē Ķīnā, gan ārpus tās. Un izskatās, ka tieši šīs brīvības dēļ Ma biznesa impērija un viņš pats nav ērts Ķīnas valdībai.
Problēmas sākās pagājušā gada oktobra beigās. Toreiz Ma kritizēja Ķīnas regulatorus par to, ka tie bloķēja Ma finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Ant Group” akciju kotēšanu biržās. Ja akcijas tiktu kotētas, tad uzņēmums saņemtu pasaulē lielāko publisko finansējumu (aptuveni 37 miljardu dolāru vērtībā). Ma apsūdzēja varasiestādes inovāciju apspiešanā un norādīja, ka Ķīnas valsts bankām ir “lombardu mentalitāte”.
Šāda kritika saniknoja Pekinu. Dažu dienu laikā sekoja reakcija no valdības – tika sāktas dažādas pārbaudes un izmeklēšanas, kas skāra arī vienu no pasaulē lielākajiem tīmekļa e-komercijas gigantiem “Alibaba”, kurš tiek apsūdzēts monopola ļaunprātīgā izmantošanā.
Tikmēr pats Ma kopš oktobra beigās izteiktās valdības kritikas vairs nav publiski izteicies. Tā ir netipiska parādība cilvēkam, kuram agrāk nekad nav bijušas problēmas ar atrašanos starmešu gaismā un kura uzņēmumi ir veiksmīgāki nekā jebkad agrāk.
“Es domāju, ka Ķīnas [Komunistu] partija sūta vienu lielu vēstījumu, ka tehnoloģiju uzņēmēji var būt ļoti bagāti, taču viņiem ir jābūt draudzīgiem Ķīnai, jānes valsts vārds pasaulē. Līdz ar to – neviens uzņēmējs, neviena kompānija nedrīkst būt lielāka un nozīmīgāka par Ķīnas Komunistu partiju,” saka Oksfordas universitātes modernās Ķīnas vēstures un politikas profesore Rana Mittere.
Vairāki eksperti uzskata, ka Ma, visticamāk, pašlaik ir aizgājis pagrīdē, jo publiski izteikties ir kļuvis pārāk riskanti, ņemot vērā, ka varasiestādēm Ma uzņēmumi ir viena no galvenajām prioritātēm.
Tomēr nevar izslēgt arī iespējamību, ka Ma ir saņēmis bargu sodu – Ķīnā ir ierasta prakse sodīt ietekmīgus uzņēmējus, ja viņi atļaujas iebilst Komunistu partijas interesēm un idejām.
Piemēram, slavena ķīniešu aktrise Fena Binbina no sabiedrības acīm pēkšņi pazuda 2018. gadā. Gadu vēlāk viņa atgriezās sabiedrībā, publiski atvainojoties valdībai par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Arī nekustamo īpašumu magnāts Rens Jijaņs negaidīti pazuda no sabiedrības acīm uz dažiem mēnešiem pēc tam, kad viņš bija kritizējis Ķīnas prezidentu par neveiksmīgu vadību Covid-19 pandēmijas laikā. Vēlāk uzņēmējs tika notiesāts ar 18 gadiem cietumā par korupciju.
Liela, nozīmīga figūra
Bijušais angļu valodas skolotājs Ma ir personificējis Ķīnas ekonomisko izaugsmi un uzņēmējdarbības vidi. Viņš ir radījis “Alibaba”, kas ir vairāk nekā pustriljonu dolāru vērta tehnoloģiju impērija, un viņa paša bagātības pārsniedz 50 miljardus dolāru.
Augot viņa kompānijām, Ma kļuva par draudzīgu Ķīnas ekonomiskās izaugsmes seju. Viņš bieži tikās ar dažādu valstu vadītājiem. Ma ir pusdienojis ar bijušo ASV prezidentu Baraku Obamu, fotografējis pašiņus kopā ar bijušo Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu. Pagājušajā gadā Ma ziedoja medicīnisko aprīkojumu cīņai pret Covid-19 visā pasaulē.
Ķīniešu uzņēmēja vadības stils uzņēmumā “Alibaba” ir bijis visai ekstravagants – reiz viņš kompānijas konferencē uz skatuves dziedāja piecdesmito gadu hitu “Unchained Melody”, bet citreiz viņš ieradies pasākumos, tērpies kā dažādas slavenības, piemēram, kā futbolists Deivids Bekhems.
No vienas puses, Ķīnas valdībai patika, ka Ma reprezentēja Ķīnas lielās varas un greznības versiju, jo
“viena no lietām, ko Ķīnas Komunistu partijai nav izdevies īstenot visā pasaulē, ir radīt tā saucamo maigo varu”,
norādīja Oksfordas universitātes profesore Mitere.
Ķīnas valdība ir sekmējusi vietējo tehnoloģiju gigantu veiksmīgu izaugsmi, tostarp – atbalstīts ir arī tehnoloģiju gigants “Alibaba”. Tāpat, lai apsteigtu amerikāņu konkurentus, Ķīna ir atbalstījusi “Ant Group”, “Baidu”, “Tencent” un citus uzņēmumus. Šie uzņēmumi ir ļoti svarīgi Ķīnā sociālās interakcijas, izklaides, komercijas un citām nozarēm.
Tomēr Ķīnas valdība uz šiem uzņēmumiem skatās arī ar zināmām aizdomām – pārāk liela ietekme tiek uzskatīta par risku valsts politiskajai un ekonomiskajai stabilitātei. Piemēram, “Ant Group” līdz šim bija iespējams izsniegt aizdevumus, kamēr komercbankām aizdevumu jomā nākas saskarties ar ļoti smagiem noteikumiem.
“Lielo tehnoloģiju kompānijas ir Ķīnas varasiestāžu redzeslokā, jo tās vēlas kontrolēt šos uzņēmumus un reāli veidot naratīvu, ka Ķīnas tehnoloģiju inovācijas var notikt tikai tādos apstākļos, kādos pieļauj Komunistu partija,” sacīja Mitere.
Pēdējo mēnešu laikā Komunistu partijas centieni ielauzties tehnoloģiju industrijā ir bijuši arvien uzstājīgāki. Septembrī tika publicētas vadlīnijas, pēc kurām partijas locekļiem bija nepieciešams “izglītot privātos biznesmeņus tā, lai viņi domātu īstenā sociālisma ideoloģijas garā”.
Arī pats Sji aicinājis stiprināt cīņu pret monopolu, ko izvēršot tīmekļa platformas, kā arī novērst “nekontrolētu kapitāla ekspansiju”.
Jā, “skrūves ir piegrieztas ciešāk”, un pašlaik norisinās antimonopola dienestu izmeklēšana pret “Alibaba”, kas ir viens no lielākajiem Ķīnas uzņēmumiem. Arī citi uzņēmumi ir brīdināti, ka tie nedrīkst radīt monopolu, kā arī izmantot lietotāju datus sava labuma gūšanai.
Pēdējais mohikānis
Pats Ma ir Komunistu partijas biedrs. Tomēr pašlaik viņš ir nozudis no sabiedrības redzesloka. Viņa sociālo tīklu lapās pēdējie ieraksti ir veikti pērn oktobrī, un nesen viņš neieradās paša radītajā Āfrikas talantu šova finālā. “Alibaba” pārstāvji gan pauda, ka viņš uz Āfriku nav devies tāpēc, ka Ma grafikā radušās kļūmes.
Pekina nekautrējas sodīt vai pat ieslodzīt uzņēmējus, kas kritizē pret valdību. Tā, piemēram, bijušais nekustamo īpašumu magnāts Rens Jijaņs cietumā uzrakstīja eseju, kurā Ķīnas vadonis Sji Dziņpins nodēvēts par “varaskāru klaunu”. Tieši tāpēc tiek prognozēts, ka Ma labprātīgi izvairīsies no publicitātes un sava viedokļa paušanas. Vismaz pagaidām.
“Domājams, ka Ma ir saņēmis sava veida signālu un apzinās: “Esmu par daudz runājis, un tas tagad ir radījis problēmas, tāpēc man tagad vajag paklusēt”,”
komentē Honkongas universitātes profesore Andžela Žana.
Maigās varas zaudēšana
Viena lieta ir skaidra – kamēr Ķīnas Komunistu partija izdara spiedienu uz valsts tehnoloģiju uzņēmumiem, neizskatās reāli, ka šajā valstī varētu būt vēl kāds uzņēmējs kā Ma. Viņa pēctecis “Alibaba” vadītāja amatā Daniels Žans ir ieņēmis samierniecisku toni un novembrī paziņoja, ka Ķīnas valdības noteiktie ierobežojumi attiecībā uz interneta kompānijām ir bijuši “laicīgi un nepieciešami”.
Mitere norāda, ka Ma aiziešana no Ķīnas uzņēmējdarbības skatuves atstās sekas Pekinai ilgtermiņā. Daudzas valstis, it īpaši Rietumos jau pašlaik uzskata Ķīnu un tās uzņēmumus par eksistenciāliem draudiem, jo arvien vairāk uzņēmumu faktiski sāk pārstāvēt nevis savas, bet gan Ķīnas Komunistu partijas intereses. Līdz ar to ārvalstīs noturēt pēc iespējas labāku imidžu būs daudz grūtāk, ja Ķīnas valdība turpinās vajāt tos, kas nav vienisprātis ar “pareizo ideoloģiju”.
“Tāda figūra kā Džeks Ma, kurš nekautrējas runāt par problēmām, ir ļoti vajadzīga Ķīnai. Domāju, ka Ma aiziešana radīs nopietnas problēmas Ķīnas jau tā vājajai maigajai varai, jo neviens nopietni domājošs uzņēmējs visā pasaulē negribēs sadarboties un kur nu vēl izplatīt Ķīnas režīma ieņemto kursu,” noslēdz Mitere.
