Noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā pierādīšanai aizvien lielāka un pat izšķiroša nozīme ir netiešajiem pierādījumiem.
Tomēr izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem nav pietiekamu zināšanu un izpratnes par netiešo pierādījumu izmantošanu, un tādēļ tie praksē netiek pietiekami plaši izmantoti.
Tāpat trūkst vienotas izpratnes par to, vai kriminālprocesā ir nepieciešams pārbaudīt visas iespējamās saistītās epizodes un mēģināt pierādīt vainu attiecībā uz tām visām, vai arī laikus tiek noteikts, par kādu daļu izmeklēšana tiks veikta un kas būs pietiekami vainas pierādīšanai, lai personu sauktu pie kriminālatbildības. Valsts kontrole iesaka ieviest vienotu praksi, lai jau izmeklēšanas sākumā izmeklētājs ar uzraugošo prokuroru vienotos par izmeklēšanas virzieniem un robežām, ar ko ir pietiekami personas saukšanai pie kriminālatbildības. Tādējādi nebūtu jāvelta nesamērīgi resursi visu iespējamo epizožu un iespējamo saistīto nodarījumu noskaidrošanai un pierādīšanai.
Valsts kontrole saredz iespējas pilnveidot Krimināllikuma normas, lai kriminālatbildību valsts amatpersonām par noziedzīgiem nodarījumiem dienestā piemērotu ne tikai gadījumos, kad ar nelikumīgo rīcību ir radīts tiešs mantisks zaudējums, bet arī citos gadījumos, kad valsts amatpersonas nelikumīgas rīcības dēļ saskatāms ievērojams kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai. Šādas ir, piemēram, Krimināllikuma normas, kas paredz kriminālatbildību amatpersonām par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību.
Valsts kontroles vērtējumā, īpaši būtiski ir padziļināti un vispusīgi izvērtēt priekšlikumus par tādiem Krimināllikuma regulējuma trūkumiem, kurus praksē saredz prokuratūras struktūrvienība, kas veic izmeklēšanas uzraudzību, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā sarežģītākajos kriminālprocesos par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem. Tā, piemēram, Prokuratūra saskata nepieciešamību pilnveidot Krimināllikuma normas, izvērtējot kriminālatbildības ieviešanu par tā saucamo “amatpersonu piebarošanu”. Tie ir gadījumi, kad mantiski vai citādi labumi tiek piedāvāti, nodoti un pieņemti nevis par konkrētu amata darbību, bet gan tādēļ, lai amatpersonu orientētu uz labvēlīgu rīcību attiecībā pret labuma devēju vai kādu trešo personu nākotnē, neesot norunai par konkrētu amata darbību, vai tad, ja šādu norunu nav iespējams pierādīt.
Kriminālprocesa likuma normu pilnveide būtu jāvērtē arī attiecībā uz to, kad vai ar kādiem nosacījumiem un kā uzsākams un izbeidzams kriminālprocess,
kā arī ar kādiem nosacījumiem un kā var tikt apturēts kriminālprocess.
Kā tūlītēju Latvijā ieviešamu risinājumu Valsts kontrole iesaka izvērtēt iespēju standartizēt un pēc iespējas vienkāršot procedūras, tai skaitā vienkāršāko un maznozīmīgo kriminālprocesu gadījumos, attiecīgi arī pārskatot sadarbību starp izmeklētājiem un uzraugošajiem prokuroriem, vērtējot iespējas padziļinātas specializācijas ieviešanai arī prokuroru vidū.
Lai efektivizētu pirmstiesas kriminālprocesu, tajā skaitā efektīvāk izmantotu pieejamos prokuroru resursus,
Valsts kontroles ieskatā, būtu jāievieš vismaz divu veidu izmeklētāju un prokuroru sadarbības mehānismi.
Viens – sarežģītiem, valsts intereses būtiski skarošiem kriminālprocesiem, kuros ir liela uzraugošā prokurora iesaiste procesa veida un izmeklēšanas virzienu izvēlē, izmeklēšanas robežu, nepieciešamo pierādījumu, izmantojamo metožu noteikšanā. Otrs – vienkāršiem kriminālprocesiem, kam ir standartizēta izmeklēšana, zināmas sākotnējās izmeklēšanas darbības, nepieciešamie pierādījumi, izmantojamās pierādīšanas metodes un nav nepieciešama izmeklētāja un uzraugošā prokurora cieša sadarbība.