Pasakas beigas: kā reiz bagātākā sieviete Āfrikā ir zaudējusi gandrīz visu

FOTO: AFP / Scanpix

Bijušā Angolas prezidenta meita, kas ir dzimusi PSRS, kļuva par bagātāko sievieti Āfrikā, pateicoties aktīviem, ko viņa ieguva, pateicoties tēvam. Pēc viņa atkāpšanās no amata sieviete tika apsūdzēta korupcijā un tika bloķēta pieeja lielākajai daļai viņas īpašumu. Pagājušajā nedēļā “Forbes” izslēdza “Angolas princesi” no miljardieru saraksta. Tas ir stāsts par to, kā varas maiņa izjauca “Angolas princeses” impēriju.

Pirms astoņiem gadiem “Forbes” nosauca Izabellu duš Santušu par bagātāko sievieti Āfrikā, novērtējot viņas bagātības 3,5 miljardu dolāru vērtībā. Jau toreiz duš Santušas stāsts bija klasisks atgādinājums par to, kas notiek ar cilvēkiem, kuri pietuvināti elitei, kas izzog pati savu valsti. Tagad duš Santušas tēvs ir pametis prezidenta amatu, bet viņas biznesa impērija faktiski ir sagrauta. Angola ir izvirzījusi pret sievieti apsūdzības korupcijā, savukārt trīs citu valstu tiesas ir iesaldējušas duš Santušas aktīvus, bet vēl vienā valstī viņa tiek meklēta saistībā ar vairāku simtu miljonu dolāru lieliem parādiem.

Tiek pieļauts, ka uzņēmēja vienkārši ir zaudējusi kontroli pār iesaldētajiem līdzekļiem un diez vai kādreiz spēs tiem piekļūt un pelnīt kā agrāk. Kopumā ir iesaldēti 1,6 miljardi duš Santušas līdzekļu. Lai gan 2020. gada decembrī viņas bagātības vēl bija mērāmas 2,2 miljardos dolāru, pašlaik viņa ir zaudējusi lielāko daļu savu bagātību.

Tiesa gan, bijusī “princese” par nabadzību sūdzēties nevar. 2020. gadā tika ziņots, ka viņai pieder māja uz privātas salas Dubaijā, turklāt vēl viņas īpašumā ir dzīvoklis Londonā un 35 miljonus dolāru vērta jahta.

15

Visticamāk, ka sievietei ir vēl kādi slepeni bankas konti un aktīvi, ko viņa slēpusi no tiesas instancēm. Pašlaik duš Santuša varētu dzīvot vai nu Dubaijā, kur oktobrī nelaimes gadījumā gāja bojā viņas vīrs Sindika Dokolo, vai nu Londonā, kur novembrī notika Dokolo bēres.

Ceļš uz bagātību

Pirmo reizi “Forbes” par Izabellu duš Santušu vēstīja 2013. gada augustā. Toreiz tika stāstīts, ka Izabella ir toreizējā Angolas prezidenta Žozē Eduardu duš Santuša vecākā meita. Duš Santušs bija prezidents no 1979. līdz 2017. gadam, un šajā laikā viņš vadīja ar naftas resursiem bagāto valsti, kas slīga nabadzībā. Izabella ieguva vairākas nozīmīgas daļas stratēģiski svarīgajās ekonomikas nozarēs, piemēram, banku sfērā, cementa rūpniecībā, dimantu ieguvē, kā arī telekomunikāciju biznesā. Pateicoties tam, viņa kļuva par ietekmīgāko uzņēmēju valstī.

Vairāk nekā puse no viņas aktīviem atradās Portugāles uzņēmumos, kas deva papildu guvumu starptautiskajā biznesā. Kad 2013. gadā “Forbes” nosauca duš Santušu par miljardieri, Angolas varasiestādes šo ziņu pasniedza kā “lepnumu un pierādījumu tam, ka Angola beidzot ir ļoti veiksmīga valsts”.

Visi lielie aktīvi duš Santušas portfelī nonāca vai nu iegūstot nozīmīgas daļas kompānijās, kas vēlējās veikt biznesu Angolā, vai pateicoties prezidenta “svētībai”, kas ļāva duš Santušai vietējā biznesā darboties ar lielu vērienu.

Tieši tāpēc duš Santušas stāsts ir iespēja “dzīvē” redzēt, kas notiek arī citās valstīs, kuras ir bagātas resursiem, bet pie varas ir kleptokrāti.

15

Tiek norādīts, ka Portugāles bankas un kompānijas, kuru pakalpojumus izmantoja uzņēmēja, pievēra acis uz viņas investīciju fondu šaubīgajiem avotiem. Bijusī Eiropas Parlamenta deputāte no Portugāles Ana Gomeša atminas: “Kad viņa nopirka akciju daļas Portugāles bankās, es jautāju – kāds ir šo līdzekļu avots? Kāpēc viņai tiek ļauts atmazgāt naudu caur mūsu finanšu sistēmu?” Sākot ar 2016. gadu, Gomeša regulāri iesniedza tiesās prasības par iespējamu naudas atmazgāšanu, taču – bez rezultātiem.

2020. gadā duš Stantuša Portugāles tiesā iesūdzēja Gomešu par apmelošanu. Bijušajai “Angolas princesei” nepatika politiķes ieraksts “Twitter”, kura norādīja, ka “bankas duš Santušai faktiski ir kā naudas atmazgāšanas mašīnas”. Duš Santuša zaudēja šo lietu, bet viņas advokāti iesniedza apelāciju.

Beigu sākums

Duš Santušas impērija sāka brukt 2017. gadā, kad viņas tēvs pameta prezidenta amatu un par jauno Angolas prezidentu kļuva Žuans Lorensu. Viņš, savukārt, solīja cīnīties pret korupciju, kuras dēļ Angola bija bēdīgi slavena visā pasaulē. Divus mēnešus pēc atrašanās amatā Lorensu atcēla duš Santušu no vadoša amata naftas kompānijā “Sonangol”. 2016. gada jūnijā viņa šo amatu ieguva tāpēc, ka tā vēlējās viņas tēva valdība.

Vēl lielākas problēmas uzņēmējai sākās 2019. gada decembrī. Antikorupcijas izmeklēšanas laikā Angolas tiesa iesaldēja duš Santušas un viņas vīra aktīvus. Tiesa norādīja, ka duš Santušas un Dokolo vadītā organizācija “Exem Energy BV” ir pārkāpusi saistības pret “Sonangol”, nesamaksājot vismaz 75 miljonus dolāru no parāda. Tiesa paziņoja, ka laulāto un viņu darījumu partnera vainas dēļ Angolas valdība zaudējusi vairāk nekā vienu miljardu dolāru.

2020. gada janvārī Angolas ģenerālprokurors izvirzīja apsūdzības pret duš Santušu un Dokolo saistībā ar nelikumīgu naudas piesavināšanos un naudas atmazgāšanu. Uzņēmēja paziņoja, ka izvirzītās apsūdzības ir “pilnībā nepareizas un melīgas”, bet pati viņa esot “godīga uzņēmēja, kas vienmēr ievēro likumus”.

Šajā laikā kļuva zināmas vairākas detaļas par duš Santušu par viņas aktīviem “Luanda Leaks” lietā. Kļuva zināms vairāk nekā 700 000 dokumentu saturs. Tika apstiprināts, ka 2013. gadā duš Santuša nelegāli ieguva nozīmīgas daļas Angolas kompānijās, tāpat noskaidrots, ka viņai palīdzēja virkne konsultāciju un grāmatvedības kompānijas, kā arī viņai pietuvināti baņķieri un juristi, ar kuru palīdzību lieli līdzekļi novirzīti uz ofšoriem.

Piemēram, konsultāciju kompānijas “McKinsey” pārstāvji decembrī paziņoja, ka duš Santuša vairs neietilpst kompānijas klientu lokā. Pērn Portugāles regulators veica auditorkompāniju pārbaudi, kas sadarbojās ar “Angolas princesi”. Ņemot vērā iegūto informāciju tika noskaidrots, ka daudzi duš Santušas sadarbības partneri nav bijuši iesaistīti naudas atmazgāšanas operācijās.

Vēl viena interesanta nianse, kas kļuva zināma no “Luanda Leaks” lietas – 2006. gadā duš Santušas vīrs samaksāja “Sonangol” tikai 15 miljonus dolāru par daļu naftas kompānijā “Galp”, kas patiesībā maksāja ap 100 miljoniem dolāru. Starpība jeb 85 miljoni dolāru tika norakstīti kā “bezprocentu aizdevums no Angolas valdības”.

Šī daļa šodien, kas pieder Nīderlandē reģistrētajai kompānijai “Exem Energy BV”, maksā aptuveni 550 miljonus dolāru. Tomēr konkrēti šīs akcijas ir iesaldētas un duš Santuša tām piekļūt nevar.

15

Duš Santuša nav ne tuvu vienīgais cilvēks no sava loka, kas kļuvusi bagāta uz valsts rēķina. Angolas politiskajā elitē korupcijai ir ļoti dziļas saknes.

“Visi bandīti, kas bija spiesti samierināties ar Lorensu stāšanos amatā, tagad izjūt varas maiņas sekas,” komentē Āfrikas politoloģijas pasniedzējs Oksfordas universitātē Rikardu Soarešs de Oliveira. Pēc viņa vārdiem, pēdējo pusgadu Angolas prezidents Lorensu ir ievērojami pastiprinājis cīņu pret korupciju, kas attiecas uz daudz plašāku cilvēku loku, ne tikai bijušā prezidenta ģimeni.

Tāpat kā Angolas, arī Portugāles valdība ir sākusi rīkoties, lai atgūtu aktīvus, ko nelegāli ieguvusi bijušā prezidenta meita. Jūlijā Portugāles valdība nacionalizēja inženierkompāniju “Efacec”, kam izdevās iegūt kontroli pār bijušajām duš Santušas daļām. Tāpat aprīlī Portugāles tiesa iesaldēja duš Santušas 500 miljonus dolāru vērto daļu kabeļtelevīzijas un interneta nodrošinātājā NOS. Tāpat duš Santuša zaudēja vēl virkni aktīvu, ko viņa bija ieguldījusi vairākos uzņēmumos ne tikai Angolā, bet arī Portugālē.

Tiesas procesi pret duš Santušu notiek arī Lielbritānijā. Tur viņai nākas tiesāties saistībā ar Angolas mobilā operatora “Unitel” apsūdzībām, ka uzņēmēja nepilda savas saistības. Duš Santušai šajā uzņēmumā pieder 25%, un “Unitel” norāda, ka duš Santuša ir pārtraukusi maksāt saistības par kredītiem, ko, sākot ar 2012. gadu, “Unitel” vārdā izsniedza Angolas uzņēmēja. Operators pieprasa atgriezt vairāk nekā 430 miljonus dolāru.

Kopumā Angolā iesaldēto aktīvu apjoms ir 300 miljoni dolāru, bet iesaldēto, bloķēto un nacionalizēto aktīvu kopums Portugālē un Nīderlandē kopumā sasniedz 1,3 miljardus dolāru. Iespēja, ka duš Santuša kādreiz atgūs šos aktīvus, ir ļoti niecīga.

Viņas pārējie īpašumi – mājas, jahta, skaidrā nauda un citi aktīvi varētu būt aptuveni 400 miljonu dolāru vērti. Tiesa gan – “Unitel” tiesā pieprasa segt  saistības 430 miljonu dolāru apjomā.

15

Šeit arī rodas jautājums – kur novedīs tiesu darbi? Augustā Izabellas brālim Žozē Filomenu duš Santušam Angolā tika piespriests piecu gadu cietumsods par 500 miljonu dolāru lielu pārskaitījumu no viņa vadītā Nacionālā labklājības fonda. Tiesas procesi notiek gan Angolā, gan Portugālē, tāpēc neviens negaida, ka šie procesi  pret bijušā prezidenta bērniem ātri noslēgsies.

“Es paredzu, ka būs vēl tiesāšanās ilgu gadu garumā. Kamēr tiesvedības notiek, Angolas iedzīvotāji nozagto naudu neredzēs. Taču tāpat ir ļoti svarīgi rīkoties un tiesāties, lai atgūtu nozagtos aktīvus un cietušajiem izmaksātu kompensācijas,” norāda “Transparency International” Portugāles nodaļas vadītāja Karina Karvalju.

Lai atgūtu līdzekļus, vienmēr paiet daudz laika. Nav nekādu garantiju, ka apsūdzības arī izdosies pilnībā apmierināt un nozagtie aktīvi tik tiešām tiks atgriezti Angolas valstij. 2014. gadā Pasaules Banka veica pētījumu par nozagto aktīvu atgriešanu valstīm, un secināts, ka šādi piemēri ir ļoti reti. Tika norādīts, ka ir ļoti liela starpība starp atgrieztajiem līdzekļiem (no 2010. līdz 2012. gadam visā pasaulē valstīm atgriezti tikai 147 miljonu vērti aktīvi) un nozagtajiem līdzekļiem (diapozonā no 20 līdz 40 miljardiem ik gadu).

2020. gada sākumā, kad Angola izvirzīja oficiālas apsūdzības pret duš Santušu, daudzi izdevumi ziņoja, ka valstij ir nepieciešams izdot arī starptautisku aresta orderi. Pašlaik tas vēl nav noticis, un duš Santuša joprojām var brīvi pārvietoties starp Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Lielbritāniju.

Tomēr viņas dzīve nav tāda kā iepriekš.

“Viņa ir kļuvusi daudz pieticīgāka un nolaidusies no saviem augstumiem. Vienkārši ir kļuvis skaidrs, ka daudzās autoritārās valstīs ekonomiskā ietekme ir cieši saistīta ar politisko iekārtu, nevis otrādi. Tiklīdz jūs zaudējat politisko varu, tā zaudējat arī ekonomisko ietekmi. Tas attiecas ne tikai uz mājām, bet arī uz ārzemēm,” norāda Oksfordas universitātes pasniedzējs Soarešs de Oliveira.

Uz augšu
Back