Tāpat kā Angolas, arī Portugāles valdība ir sākusi rīkoties, lai atgūtu aktīvus, ko nelegāli ieguvusi bijušā prezidenta meita. Jūlijā Portugāles valdība nacionalizēja inženierkompāniju “Efacec”, kam izdevās iegūt kontroli pār bijušajām duš Santušas daļām. Tāpat aprīlī Portugāles tiesa iesaldēja duš Santušas 500 miljonus dolāru vērto daļu kabeļtelevīzijas un interneta nodrošinātājā NOS. Tāpat duš Santuša zaudēja vēl virkni aktīvu, ko viņa bija ieguldījusi vairākos uzņēmumos ne tikai Angolā, bet arī Portugālē.
Tiesas procesi pret duš Santušu notiek arī Lielbritānijā. Tur viņai nākas tiesāties saistībā ar Angolas mobilā operatora “Unitel” apsūdzībām, ka uzņēmēja nepilda savas saistības. Duš Santušai šajā uzņēmumā pieder 25%, un “Unitel” norāda, ka duš Santuša ir pārtraukusi maksāt saistības par kredītiem, ko, sākot ar 2012. gadu, “Unitel” vārdā izsniedza Angolas uzņēmēja. Operators pieprasa atgriezt vairāk nekā 430 miljonus dolāru.
Kopumā Angolā iesaldēto aktīvu apjoms ir 300 miljoni dolāru, bet iesaldēto, bloķēto un nacionalizēto aktīvu kopums Portugālē un Nīderlandē kopumā sasniedz 1,3 miljardus dolāru. Iespēja, ka duš Santuša kādreiz atgūs šos aktīvus, ir ļoti niecīga.
Viņas pārējie īpašumi – mājas, jahta, skaidrā nauda un citi aktīvi varētu būt aptuveni 400 miljonu dolāru vērti. Tiesa gan – “Unitel” tiesā pieprasa segt saistības 430 miljonu dolāru apjomā.
Šeit arī rodas jautājums – kur novedīs tiesu darbi? Augustā Izabellas brālim Žozē Filomenu duš Santušam Angolā tika piespriests piecu gadu cietumsods par 500 miljonu dolāru lielu pārskaitījumu no viņa vadītā Nacionālā labklājības fonda. Tiesas procesi notiek gan Angolā, gan Portugālē, tāpēc neviens negaida, ka šie procesi pret bijušā prezidenta bērniem ātri noslēgsies.
“Es paredzu, ka būs vēl tiesāšanās ilgu gadu garumā. Kamēr tiesvedības notiek, Angolas iedzīvotāji nozagto naudu neredzēs. Taču tāpat ir ļoti svarīgi rīkoties un tiesāties, lai atgūtu nozagtos aktīvus un cietušajiem izmaksātu kompensācijas,” norāda “Transparency International” Portugāles nodaļas vadītāja Karina Karvalju.
Lai atgūtu līdzekļus, vienmēr paiet daudz laika. Nav nekādu garantiju, ka apsūdzības arī izdosies pilnībā apmierināt un nozagtie aktīvi tik tiešām tiks atgriezti Angolas valstij. 2014. gadā Pasaules Banka veica pētījumu par nozagto aktīvu atgriešanu valstīm, un secināts, ka šādi piemēri ir ļoti reti. Tika norādīts, ka ir ļoti liela starpība starp atgrieztajiem līdzekļiem (no 2010. līdz 2012. gadam visā pasaulē valstīm atgriezti tikai 147 miljonu vērti aktīvi) un nozagtajiem līdzekļiem (diapozonā no 20 līdz 40 miljardiem ik gadu).
2020. gada sākumā, kad Angola izvirzīja oficiālas apsūdzības pret duš Santušu, daudzi izdevumi ziņoja, ka valstij ir nepieciešams izdot arī starptautisku aresta orderi. Pašlaik tas vēl nav noticis, un duš Santuša joprojām var brīvi pārvietoties starp Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Lielbritāniju.
Tomēr viņas dzīve nav tāda kā iepriekš.
“Viņa ir kļuvusi daudz pieticīgāka un nolaidusies no saviem augstumiem. Vienkārši ir kļuvis skaidrs, ka daudzās autoritārās valstīs ekonomiskā ietekme ir cieši saistīta ar politisko iekārtu, nevis otrādi. Tiklīdz jūs zaudējat politisko varu, tā zaudējat arī ekonomisko ietekmi. Tas attiecas ne tikai uz mājām, bet arī uz ārzemēm,” norāda Oksfordas universitātes pasniedzējs Soarešs de Oliveira.