Asociācija: Latvija nenopietni izturas pret ES Atveseļošanās plāna klimata pārmaiņu prioritāti

Vēja ģenerators pie Grobiņas. Ilustratīvs attēls. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvija nepietiekami nopietni uztvērusi vienu no Eiropas Atveseļošanās plānā minētajām prioritātēm - klimata pārmaiņas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Viņš atzina, ka Latvijas elektroenerģijas un energobūvniecības nozare piekrīt publiski jau izskanējušam vērtējumam par to, ka Latvijas ierosinātajiem projektiem un pasākumiem Eiropas Savienības (ES) Atveseļošana fonda finansējuma saņemšanai pietrūkst ambīciju un skaidri izmērāmas atdeves tautsaimniecībai.

Valdmanis norādīja - lai arī jau pērn nozares profesionāļi pievērsa uzmanību pietiekami ambiciozām investīciju iespējām elektroenerģētikas nozares infrastruktūrā, aicinājums rūpīgi izvērtēt šādu investīciju iespēju ir palicis nesadzirdēts.

"Vēl jo vairāk, secinām, ka līdz šim nepietiekami nopietni ir uztverta viena no plānā nepārprotami minētajām prioritātēm - klimata pārmaiņas. Tāpēc esam pārliecināti, ka pie diskusijas par nepieciešamību atgriezties pie līdzekļu izlietojama arī klimata pārmaiņu ierobežošanai un zaļās ekonomikas attīstībās veicināšanai mēs vēl nonāksim, jo, visticamāk, par to mums atgādinās arī Eiropas Komisija," teica Valdmanis.

Viņš atzina, ka līdzšinējā zaļās enerģijas atbalsta programma jeb obligātais iepirkums sabiedrībā ir izpelnījies ļoti lielu skepsi, un patlaban politikas veidotāji un komersanti ir vairāk nodarbināti ar domām par to, kā labot iepriekšējās sistēmas kļūdas. Tādējādi patlaban steigšus veidot jaunu atjaunojamās enerģijas ražotāju atbalsta sistēmu asociācijas ieskatā ir netālredzīgi.

"Pirmkārt, iespējamās atbalsta sistēmas enerģijas ražošanai būtu apspriežamas tad, kad tiktu panākts visām iesaistītajām pusēm - komersantiem, politikas veidotājiem un pārējai sabiedrībai - pieņemams kompromiss. Otrkārt, pat ja šāds kompromiss tiktu panākts, ir jārēķinās, ka projektu īstenošana atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā nereti prasa ievērojami ilgāku laiku, nekā investīcijas infrastruktūrā," uzsvēra Valdmanis.

Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka patlaban Latvijai ir jārīkojas strauji un apņēmīgi, ar pārliecību jo, vērtējot pēc infrastruktūras nozares plānošanas mērogiem, 2030.gads, līdz kuram Latvijai ir jāizpilda jaunas saistības klimata pārmaiņu ierobežošanas jomā, patiesībā jau ir ļoti tuvu.

Asociācija uzskata, ka bez šiem atbalsta pasākumiem nebūs iespējams laikus un no izmaksu viedokļa efektīvi izpildīt Latvijas saistības klimata pārmaiņu ierobežošanas un atjaunojamās enerģijas attīstības jomās, kuras izriet gan no ES, gan arī Latvijas nacionālajiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem.

Pēc Valdmaņa teiktā, patlaban var visai droši prognozēt, ka Latvijas pašreiz izstrādātie pasākumi tiks vērtēti atbilstoši Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma vadlīnijās iestrādātajiem prioritārajiem attīstības virzieniem, un aktivitāšu apjoms, ko patlaban ir uzņēmusies īstenot Latvija, visticamāk, tiks novērtēts, kā neapmierinošs.

Šī iemesla dēļ LEEA uzskata, ka jau savlaicīga klimata pārmaiņas ierobežojošu un zaļo transformāciju veicinošu pasākumu iekļaušana plānā ir arī būtiska, lai nodrošinātu plāna laicīgu ieviešanu un laicīgu finansējuma saņemšanu arī citām nozarēm, kā arī to savlaicīgu nonākšanu tautsaimniecībā.

Tāpat, pēc Valdmaņa paustā, svarīgi saprast, ka elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas modernizācijas pasākumi sadales sistēmas operatoram būs jāīsteno neatkarīgi no tā, vai sistēmas attīstībai būs iespējams novirzīt Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu.

Valdmanis vērsa uzmanību apstāklim, ka saistībā ar sadales tīklam nepieciešamajām investīcijām aptuveni 100 miljonu eiro apjomā un pārvades sistēmas investīcijām vairāku desmitu miljonu eiro apjomā, būtisks un pozitīvs makroekonomisks stimuls tiks sniegts arī vairākām citām tautsaimniecības nozarēm, lielai daļai no šiem līdzekļiem paliekot Latvijas ekonomikā.

Viņš informēja, ka sadales sistēmas modernizācijas darbi ir plānoti divos būtiskākajos stratēģiskajos attīstības virzienos- transporta radīto emisiju samazināšana un zaļās mobilitātes (elektrotransporta) infrastruktūras attīstība, kā arī energoefektivitātes pasākumi.

Saistībā ar otru sadales sistēmas attīstības virzienu, kas paredz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ar kopējām izmaksām aptuveni 66 miljonu apjomā, Valdmanis izcēla vairākus īstenojamos pasākumus. Kā vienu no tiem - tīkla iekārtu, to vadības sistēmu un uzskaites sistēmu modernizāciju, kuras rezultātā ir paredzams enerģijas ietaupījums vismaz 31 000 megavatstundu apjomā gadā (attiecīgi aptuveni izmaksu samazinājums operatoram aptuveni 1,2 miljoniem eiro gadā), kā arī tiks panākta būtiska elektroenerģijas plūsmu vadības pilnveide, kura ļaus gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem visā Latvijā ievērojami drošāk pieslēgt izkliedētās elektroenerģijas ražošanas avotus.

LETA jau vēstīja, ka pērn decembrī sociālo partneru un valdības pārstāvju veidojošajā Nacionālajās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja par ES Atjaunošanas un noturības mehānisma izstrādes gaitu.

Ministrijā informēja, ka ES Atveseļošanas mehānisma finansējums sniedz papildu finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro. Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apmēram 2,02 miljardiem eiro, atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020.gadā un 2021.gadā.

Patlaban darbs tiek organizēts sešos reformu virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. No ES Atveseļošanas mehānisma līdzekļiem 20%, pēc EK ieteikumiem, plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā.

FM aptuvenās aplēses liecina, ka klimata mērķu sasniegšanas projektiem no ES Atjaunošanas fonda varētu piešķirt 610,5 miljonus eiro, digitālās transformācijas projektiem - 330 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 330 miljonus eiro, veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro, bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro.

Lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus, Latvija iecerējusi investēt Rīgas aglomerācijas transporta sistēmā, kā arī biometāna attīstībā. Tāpat klimata mērķus plānots sasniegt ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos un siltumapgādē. Kā konkrēts projekts minēts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un transporta adaptācija klimata mērķiem.

LEEA savu darbību uzsāka kā reģistrēta biedrība 2007.gadā, apvienojoties Latvijas Elektroenerģētiķu biedrībai un Latvijas Energobūvniecības asociācijai. LEEA šobrīd ietilpst 55 juridiskas firmas un 200 fiziskās personas, kuru kopējais bruto apgrozījums pārsniedz 1.28 miljardus eiro gadā.

Uz augšu
Back