Teju trīs mēnešus pēc kauju izbeigšanas Kalnu Karabahas strīdus reģionā darbu oficiāli sācis Krievijas un Turcijas pamiera monitoringa centrs.
Atklāšanas ceremonijā Agdamas rajonā piedalījās Azerbaidžānas aizsardzības ministrs Zakirs Hasanovs, kā arī Krievijas un Turcijas aizsardzības ministru vietnieki, teikts paziņojumā Turcijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā.
Centrs cita starpā darbosies, lai "īstenotu soļus pret pārkāpumiem", ceremonijā sacīja Turcijas aizsardzības ministra vietnieks Junuss Emre Karaosmanglu.
Kopīga centra izveide paredzēta pamiera līgumā, ko 9.novembrī ar Krievijas atbalstu noslēdza Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.
Ar vienošanos tika apturēts sešas nedēļas ilgušais karš, kurā dzīvību zaudēja vismaz 4700 cilvēki.
Vienošanās paredz, ka Krievija reģionā izvietos teju 2000 miera uzturētāju.
Krievijas ziņu aģentūra "Interfax" vēsta, ka Turcija un Krievija centrā izietos 60 karavīrus, un novērošanas mērķiem tiks izmantoti droni.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā Azerbaidžānas kolēģim sestdien paudis cerību, ka centrs "nodrošinās paliekošu mieru", pavēstīja Kremlis.
"Turcijas karavīri, kas darbosies Kopīgajā monitoringa centrā, ieradušies Azerbaidžānā. (..) Krievijas karavīri, kas darbosies Kopīgajā monitoringa centrā, jau atrodas mūsu valstī," "Interfax" pavēstīja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas preses centra vadītājs Vagifs Djargahli.
Pēdējā laikā būtisku pamiera pārkāpumu nav bijis.
Azerbaidžānas bruņotie spēki sāka plašu uzbrukumu Kalnu Karabahā 27.septembrī.
9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Pamiera ievērošanu uzrauga Krievijas miera uzturētāji.
Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts.
Līdz šim Kalnu Karabahas neatkarību neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu.
Francijas Senāts 26.novembrī aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.