Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens negaidīti nācis klajā ar ideju Iekšējās drošības biroju pievienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Šādu priekšlikumu politiķis gada sākumā iesniedzis premjera vadītajā Noziedzības novēršanas padomē. Ģirģens to pamato ar resursu taupīšanu, taču ir zināms, ka ministram ar IDB vadītāju ir domstarpības.
Noziedzības novēršanas padomi izveidoja premjera Einara Repšes valdības pēdējos mēnešos. Taču darbību tā nemaz nesāka. Jaunu elpu padome ieguva pērn, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nolēma pie viena galda sēdināt pārstāvjus no visiem varas atzariem, lai cīņā ar noziedzību būtu labāka sadarbība.
Tieslietu ministrijai jākoordinē padomes rīcības plāna izstrāde. Tā projekts jāapspriež nākamās nedēļas sēdē. 6.janvārī jau pēc noteiktā termiņa savus priekšlikumu papildinājumus plānam pēkšņi iesniedzis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Ģirģena iecere ir pēkšņa un iepriekš nekur nav apspriesta.
Iekšlietu ministrijas padotības iestādi, Iekšējās drošības biroju, Ģirģens rosina pievienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tas ietaupīšot resursus, un vienā iestādē koncentrēšoties labākie izmeklētāji.
Iekšējās drošības biroju izveidoja pirms pieciem gadiem. Birojs pamatā izmeklē iekšlietu sektora darbinieku noziegumus, un apsūdzības šajos gados celtas pret daudziem policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem. Divās krimināllietās aizdomas krīt arī uz īpaši augsta līmeņa amatpersonām - par iespējamo sadārdzināto policistu formu iepirkumu un miljonu šķērdēšanu Krievijas un Baltkrievijas robežbūvē. Izmeklēšana šajās lietās uz priekšu strauji nevirzās, un ministrs Ģirģens ir izteicis neuzticību IDB izmeklētājiem.
IDB nav saņēmis oficiālu informāciju par vēlmi pievienot to KNAB. Tomēr, analizējot šādas ieceres sekas, IDB to vērtē kā nepamatotu.
KNAB bez lielajām korupcijas lietām svarīgs uzdevums ir arī partiju finanšu kontrole. Tieši IDB izveide savulaik Jēkaba Straumes vadītajai iestādei deva iespēju vairāk koncentrēties uz šo noziegumu izmeklēšanu.
Iekšlietu ministra Sanda Ģirgena iniciatīva par dienestu apvienošanu ir nākusi negaidīti. Tā kā dokumentam uzlikts slepenības statuss, tad iesaistītās puses pagaidām par to izsakās atturīgi.
Noziedzības novēršanas padomē darbojas gandrīz visi ministri, specdienestu vadītāji, arī ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis. Taču par nākamās nedēļas sēdē apspriežamo jautājumu zināja tikai KNAB, IDB un Valsts drošības dienesta vadītāji.
Par šādu iekšlietu ministra ieceri no mūsu raidījuma uzzināja arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis. Bijušais premjers ieceri iestādes apvienot uzskata par pārsteidzīgu.
Nekā personīga rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka iekšlietu ministra ierosinājums par Iekšējās drošības biroja pievienošanu KNAB, visticamāk, tiks nodots izvērtēšanai Valsts kontrolei. Nevar izslēgt, ka negaidītās ieceres pamatā tomēr noteicošais ir Ģirģena konflikts ar Iekšējās drošības biroja vadītāju Valteru Mūrnieku. Mūrnieka iestādes izmeklētajā sadārdzinātās robežu būves lietā Ģirģens aizstāvēja Robežsardzes priekšnieku un dienesta izmeklēšanās neviens vainīgais tā arī atrasts netika.