IKP kritums pērn bijis uz pusi mazāks, nekā tika prognozēts Covid-19 krīzes sākumā

Ilustratīvs foto. FOTO: Shutterstock

2020.gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums bija divas reizes mazāks, nekā tika prognozēts Covid-19 krīzes sākumā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Latvijas IKP 2020.gada ceturtajā ceturksnī, neskatoties uz Covid-19 straujo izplatību un slimības apturēšanai noteiktajiem drošības pasākumiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājies par 1,1% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem. Līdz ar šādu pieaugumu gada griezumā ekonomikas lejupslīde ceturtajā ceturksnī veidojusi vairs tikai 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

FM norādīja, ka

2020.gadā kopumā Latvijas ekonomika sarukusi par 3,5%, kas ir divas reizes mazāks kritums nekā tika sagaidīts Covid-19 krīzes sākumā 2020.gada pavasarī un vasarā. 

3

"Diemžēl slimības ierobežošanā Latvijai līdz šim ir veicies mazāk nekā ekonomiskās izaugsmes uzturēšanā, un Covid-19 izplatība saglabājas augsta jau kopš pagājušā gada novembra. Tas neizbēgami atstās negatīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību visu šā gada pirmo pusi, kad līdz pat brīdim, kad būs vakcinēta lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, spēkā saglabāsies lielāki vai mazāki slimības apturēšanai noteiktie ierobežojumi," atzina ministrijā.

FM atsaucās uz ekonomiskās konfidences rādītājiem, kas Latvijā janvārī jau trešo mēnesi pēc kārtas ir piedzīvojuši kritumu, tomēr ministrijā uzsvēra, ka tie joprojām ir būtiski augstāki nekā pagājušā gada aprīlī un maijā, un parāda, ka neskatoties uz kopumā daudz stingrākajiem ierobežojošajiem pasākumiem, ekonomiskā aktivitāte joprojām saglabājas augstāka nekā pērn otrajā ceturksnī. 

"Arī Eiropā un pasaulē Covid-19 jaunā viļņa ekonomiskā ietekme vēl aizvien ir jūtami mazāka nekā pērn.

Vienlaikus gan arvien vairāk iezīmējas neviendabīga situācijas attīstība pa reģioniem, un atpalicība diemžēl vērojama tieši Eiropā, kas ir galvenais Latvijas eksporta tirgus,

3

kamēr pasaulē kopumā, īpaši ASV un attīstības valstīs ekonomikas izaugsmes prognozes 2021.gadam tiek paaugstinātas," skaidroja FM.

Pēc jaunākajām Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, kas tika publiskotas 20.janvārī, pasaules ekonomika kopumā 2021.gadā augs par 5,5%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā SVF bija paredzējis pagājušā gada oktobrī. Straujāko izaugsmi visvairāk noteiks situācija ASV ekonomikā, kuras izaugsmes prognoze paaugstināta no 3,1% līdz 5,1%. Savukārt izaugsme eirozonā tiek lēsta 4,1% apmērā, kas ir par vienu procentpunktu mazāk, nekā SVF sagaidīja pirms diviem mēnešiem.

"Ņemot vērā gan pašlaik nelabvēlīgo Covid-19 situāciju Latvijā, gan zemākas izaugsmes prognozes Eiropai kopumā, arī Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes 2021.gadam jāvērtē ļoti piesardzīgi," atzina ministrijā. Patlaban FM izstrādā makroekonomisko rādītāju prognozes Latvijas Stabilitātes programmas sagatavošanai, kuras tiks publiskotas februāra vidū.

Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 1,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

IKP, pēc provizoriskām aplēsēm, ietekmēja apmēru pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,7%, kamēr samazinājumu par 3,2% uzrādīja pakalpojumu nozares.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 1,7%.

Vienlaikus 2020.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP pieaudzis par 1,1%.

2020.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās bija 6,812 miljardu eiro apmērā.

Atbilstoši statistikas pārvaldes datiem, 2020.gadā kopumā Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 3,5%.

 
Uz augšu
Back