Zviedrijas vēstniecībā Baltkrievijā jau piecus mēnešus patvērušies protestētāji (2)

Tēvs un dēls Vitālijs un Vladislavs Kuzņečiki 2020.gada 11.septembrī protestu laikā centās patverties vēstniecībā. Ieejas durvis bija slēgtas, taču viņi pārlēca pār žogu un iekļuva vēstniecības stāvvietā.

"Abi indivīdi joprojām ir vēstniecības teritorijā," Zviedrijas Ārlietu ministrijas pārstāvis norādīja ziņu aģentūrai AFP. "Mēs rīkojamies tā, kā situācija to pieprasa, tai skaitā attiecībā uz drošību. Mums ir dialogs ar indivīdiem."

Pārstāvis nesniedza sīkāku informāciju. Baltkrievijas medijos ziņots, ka pret abiem vīriešiem tika sākta izmeklēšana pēc konfrontācijas starp protestētājiem un policiju septembra sākumā Vitebskā. Viņiem draud cietumsods līdz sešiem gadiem saistībā ar apsūdzībām par vardarbību pret policistiem.

Situācija Zviedrijai sagādā diplomātiskas dabas problēmas, norāda "The Guardian". "[Zviedru diplomāti] nevēlas izprovocēt Baltkrievijas varasiestādes vai radīt situāciju, kad tās uzskatītu par vajadzīgu rīkoties. Viņi nevēlas pievērst uzmanību," aģentūrai AP skaidroja anonīms informācijas avots. "Zviedrijai šī problēma ir ļoti negaidīta. Vēsturē nav daudz tādu piemēru."

Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde novembrī izteicās, ka tēvs un dēls vēstniecībā esot iegājuši "nelikumīgi". Neskatoties uz to, abi vīrieši turpina dzīvot vienā no vēstniecības istabām.

"Protams, ka [Zviedrijas diplomāti] nevēlas viņus izdot Baltkrievijas policijai. Tajā pašā laikā viņi arī negrib veicināt situāciju, kad vēl daudzi citi cilvēki mēģina meklēt patvērumu vēstniecībā," pauž Zviedrijas cilvēktiesību organizācijas "Ostgruppen" pārstāvis Martins Ugla. Viņš uzskata, ka vēstniecība varētu censties iegūt Baltkrievijas varasiestāžu garantijas, ka tēvs un dēls netiks aizturēti, vai arī pavadīt viņus līdz Lietuvas vai Polijas robežai. Taču neesot iedomājams, ka Zviedrijas vēstniecība varētu viņus vienkārši izraidīt, jo tāda rīcība izpelnītos asu kritiku Zviedrijā, uzskata Ugla.

Citas aktualitātes Baltkrievijā

Šonedēļ Minskā tiek tiesātas Polijas finansētās televīzijas "Belsat" žurnālistes Katarina Andrejeva un Darja Čulcova, kuras 15.novembrī tika aizturētas, atspoguļojot Romana Bondarenko piemiņas pasākumu.

31 gadu veco Bondarenko Minskā paša mājas pagalmā 11.novembrī piekāva cilvēki maskās, kas no sētām ņēma nost baltisarkanbaltās lentes.

Žurnālistes apsūdzētas par "publisku pasākumu, kas traucē pilsonisko kārtību, organizēšanu". Notiesājoša sprieduma gadījumā maksimālais iespējamais sodamērs ir trīs gadu cietumsods.

Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas pasludinājušas Andrejevu un Čulcovu par politieslodzītajām un pieprasa tūlītēju atbrīvošanu un apsūdzību dzēšanu, norāda RFE/RL.

Minskā arī turpina tiesāt 9.augusta vēlēšanām nepielaistā kandidāta Viktora Babariko štāba brīvprātīgo Levonu Halatrjanu, kuru stipri piekāva un aizturēja 11.augustā. Sākotnēji viņu apsūdzēja dalībā masu nekārtībās, bet decembrī izvirzītā  apsūdzība tika nomainīta uz tādu darbību, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību, gatavošanu vai aktīvu piedalīšanos tajās.

Politieslodzītajam Artjomam Savčukam otrdien tika piespriests četru gadu cietumsods stingrā režīma kolonijā par dalību 10.augusta protestā. Viņš atzīts par vainīgu masu nekārtībās, ziņo portāls "Tut.by".

Grodņā turpinās liecību sniegšana Sergeja Tihanovska lietā. Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas sejas Svetlanas Tihanovskas vīrs tika aizturēts 29.maijā.

Šonedēļ tiesā liecināja milicis, kurš Tihanovska aizturēšanas laikā tika nofilmēts guļam uz zemes. Viņš iesniedzis prasību pret vīrieti, kurš it kā esot viņam iesitis, pieprasot 8000 rubļu kompensāciju. Prasību viņš pamatojis ar fiziskas izrēķināšanās draudiem, ko saņemot viņš un viņa ģimene.

Šonedēļ arī atklātībā nāca ziņas, ka Baltkrievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi procedūru pie prezidenta vēlēšanām nepielaistā kandidātā Valērija Cepkalo izdošanai no Latvijas.