Kurp ved naudas līkums? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas veidi un to izmeklēšanas aizkulises

Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija jeb - kā to bieži dēvē – naudas atmazgāšana, cik sens jeb jauns fenomens tas ir, kādi ir sastopamākie šo nodarījumu veidi Latvijā un kā iestādes tos izmeklē? Vai ikvienam jābūt spējīgam pierādīt, par kādas izcelsmes naudu iegādāts telefons, televizors vai miljonus vērts īpašums, un vai praksē to arī kāds prasa pierādīt?

Par to jaunajā Finanšu izlūkošanas dienesta un TVnet raidieraksta sērijā “Zini naudas li(ī)kumus!” stāstīs Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Aleksejs Loskutovs un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Inese Gise-Sproģe.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu pārveidošana par šķietami legāliem līdzekļiem, lai tos varētu izmantot apritē, un kā fenomens tā varētu būt pastāvējusi jau pat antīkajā laikmetā. Mūsdienu priekšstats radies aptuveni pirms simts gadiem, kad paralēli sāka veidoties arī izpratne, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija nopietni apdraud valsts un visas sabiedrības intereses. Tad arī radās tendence, kas spēcīgi attīstījusies pēdējo pāris desmitu gadu laikā –

veidot spēles noteikumus tā, lai apgrūtinātu noziedzniekiem šos procesus un lai liktu naudai strādāt visas sabiedrības labā.

7

Ja neļausim noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem ienākt apritē, noziedznieki tos nevarēs tērēt un līdz ar to arī nebūs apetītes šādus noziegumus izdarīt, tā par vēsturisko kontekstu un attīstību saka A.Loskutovs.

Runājot par šo noziegumu izplatību un izmeklēšanu Latvijā, izrādās, ka tieši profesionāla legalizācija un šādu pakalpojumu sniegšana ir izplatītākais veids Latvijā, kas ir būtisks izaicinājums izmeklētājiem –

legalizētāji ir augstas raudzes profesionāļi, kas labi pārzina savu arodu, ir profesionāli augsti kvalificēti un izglītoti.

7

Runājot par vietējiem predikatīvajiem noziegumiem (nodarījumi, kuru rezultātā tiek iegūti noziedzīgi līdzekļi), Latviju visvairāk apdraud korupcija, kontrabanda, krāpšana un dažādi noziegumi, kas saistīti ar nodokļiem.

Kā norāda I.Gise-Sproģe, Latvijā sabiedrība vēl aizvien ir diezgan toleranta pret finanšu nodarījumiem, iespējams, nesaprotot un neaizdomājoties,

ka aiz tiem var slēpties tik traģiski un briesmīgi noziegumi kā, piemēram, pornogrāfija, cilvēku tirdzniecība, kontrabanda.

7

Līdz ar to ir svarīgi ikvienam ne tikai neiesaistīties, bet arī nekādā veidā neatbalstīt nevienu darbību, kas pat attālināti varētu būt saistīta ar šiem smagajiem noziegumiem.

Inese Gise-Sproģe uzsver: lai arī finanšu noziegumi ir dažādi, pārsvarā policijas izmeklētāju redzeslokā nonāk tie gadījumi, kuros ir iesaistītas lielas naudas summas – virs 10 miljoniem. Nav pamata nereti sabiedrībā dzirdētajam satraukumam, ka policija prasīs paskaidrot un uzrādīt pirkuma čekus par, piemēram, iegādātu televizoru. Taču, ja kādas personas kontā ir uzradušies 10 miljoni eiro, personai ir jāprot paskaidrot šo līdzekļu izcelsmi. “Nevajag arī, lūdzu, ņirgāties par izmeklētājiem un izdomāt neticamus stāstus, bet gan vienkārši atbildēt uz jautājumu – no kurienes ir šie līdzekļi!” raidierakstā saka Inese Gise-Sproģe.

Kā norāda eksperti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir problēma visā pasaulē, tāpēc ļoti svarīga ir ne tikai valsts institūciju savstarpēja sadarbība, bet arī sadarbība starp valstīm. Latvija ir starp tām retajām valstīm, kuras spēj un prot izmeklēt tā saucamo autonomo līdzekļu legalizāciju, proti, izmeklē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nemeklējot sākotnējo noziegumu, kas šos līdzekļus radījis. Eiropā ir tikai dažas valstis, kuras veic šo autonomo līdzekļu legalizāciju, – Nīderlande, Francija, Itālija un arī Latvija; mūsu tuvākie kaimiņi šādu izmeklēšanu neveic, stāsta Inese Gise-Sproģe.

Raidieraksts "Zini naudas li(ī)kumus!" tapis sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu. 

Uz augšu
Back