Trešdaļā no pērn veiktajiem autoceļu virskārtas remontdarbiem konstatēti defekti

Autoceļš Tīnūži - Koknese; ilustratīvs foto. FOTO: LETA

Pagājušā gada būvdarbu sezonā virsmas apstrādes darbi notika 82 valsts autoceļu objektos, patlaban defekti konstatēti apmēram trešdaļā no tiem, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

 

LVC pauda, ka daudzos reģionālo autoceļu posmos, kur pērn ir veikta seguma atjaunošana, tai skaitā pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir konstatēti defekti, kas garantijas ietvaros tiks laboti pavasarī, tiklīdz to atļaus laika apstākļi.

Defektu dēļ notiek šķembu atdalīšanās no seguma, ar automašīnu riteņiem šie akmeņi tiek pacelti gaisā un automašīnām var tikt nodarīti bojājumi.

Lai samazinātu bojājumu riskus, patlaban visos posmos, kur ir konstatēti defekti, ieviesti ātruma ierobežojumi 50 un 70 kilometru stundā. Tāpat atdalījušās šķembas tiek slaucītas no šiem ceļu posmiem.

11

LVC skaidroja, ka atsevišķos pēc virsmu ieklāšanas pasūtītājam iesniegtajos paraugos no būvniecības objektiem tika konstatēta saistvielas un minerālmateriāla (šķembu) adhēzija (bitumena emulsijas un nesaistītā minerālā materiāla saķere) nepietiekamība. Tas norāda uz iespējamu bitumena emulsijas kvalitātes neatbilstību vai nesaderību ar akmens materiālu. Tomēr būvdarbu nodošanas laikā objektos netika konstatētas patlaban novēroto defektu pazīmes.

Bitumena emulsija maina savas īpašības un dažkārt viena un tā pati emulsija, pārbaudīta dažādos laikos, uzrāda atšķirīgus rezultātus. Lēmums par darba sākšanu ir jāpieņem atbilstoši būvdarbu veicēja veiktajām pārbaudēm objektā, kurām seko būvuzraudzība. Virsmas apstrādes tehnoloģijas īpašību dēļ - bitumena emulsija tiek gatavota speciāli katram objektam un nekavējoties piegādāta un ieklāta - pie pasūtītāja paraugs nonāk un tiek pārbaudīts nākamajā dienā. Par rezultātu tiek informēts būvnieks un to izmanto turpmākā darba kvalitātes vadībai, atzīmēja LVC.

Tāpat daļa būvdarbu ar virsmas apstrādes tehnoloģiju tika veiktas vēlāk par 15.augustu, kas ir gala termiņš virsmas apstrādes izmantošanai remontdarbu veikšana un to rekomendē aktuālās Ceļu specifikācijas.

LVC minēja, ka valsts ceļu tīklā bija jārealizē darbi, kuriem finansējums tika piešķirts tikai pagājušā gada aprīļa beigās no līdzekļiem no neparedzētajiem gadījumiem, līdz ar to darbi bija jāpabeidz līdz 2020.gada beigām. Ņemot vērā saspringto laika grafiku un labos laika apstākļus, kas pieturējās arī rudens mēnešos, tika pieņemts lēmums atļaut pielietot šo tehnoloģiju, kamēr vien laika apstākļi ir labvēlīgi. Tas bija apzināts pasūtītāja lēmums un piegādātāja, proti, būvnieka risks. Atbilstoši noslēgtajiem būvdarbu līgumiem par darbu veikšanas riskiem un gala kvalitāti atbildību nes būvdarbu veicēji.

"Diemžēl daudzos posmos virsmas apstrāde pēc ieklāšanas dažādu iemeslu dēļ nesaformējās atbilstoši prasībām un pie pirmajiem atkušņiem ir parādījušies defekti.

Pavasarī, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, būvnieks garantijas ietvaros veiks defektu labojumus.

11

Līdz defektu labošanai būvnieks nodrošinās šķembu slaucīšanu no ceļa. Defektu posmos tiks ierobežots arī maksimālais braukšanas ātrums," atklāja LVC.

Arī 2021.gadā ceļu būvdarbos ir plānots atsevišķos reģionālo autoceļu posmos pielietot virsmas apstrādes tehnoloģiju. Taču informācija par finansējumu valsts autoceļu remontdarbiem ir pieejama savlaicīgāk - jau gada sākumā, tāpēc, LVC ieskatā, būs iespējams arī savlaicīgi izstrādāt vienkāršotos projektus un veikt iepirkumus, lai virsmas apstrādes darbus pabeigtu līdz 15.augustam.

LVC pauda, ka, ja kādos objektos virsmas apstrāde tomēr tiks veikta pēc 15.augusta, tad izmantojamiem materiāliem un tehnoloģijai tiks izvirzītas papildus prasības. Tāpat turpmāk virsmas apstrādes objektos būvuzraudzībai tiks izvirzīta pastāvīga prasība veikt regulārus adhēzijas testus, kas uz vietas objektā ļaus pārliecināties par būvdarbu procesa kvalitāti.

Vienlaikus ceļu specifikācijas tiks papildinātas ar apstrādes prasībām pret nelabvēlīgu atmosfēras iedarbību, ja virsmas apstrāde tiek būvēta sezonas beigās.

Visos līgumos par ceļu būvdarbiem, pielietojot virsmas apstrādes tehnoloģiju, ir paredzēts garantiju termiņš trīs gadu garumā. Šo trīs gadu laikā būvniekiem par saviem līdzekļiem ir jālabo visi radušies defekti. Arī šajā gadījumā, kad nekvalitatīvu izejvielu vai laika apstākļu dēļ virsmas apstrādes tehnoloģija nav bijusi kvalitatīva, būvniekiem būs jāpilda garantijas saistības, norādīja LVC.

Tāpat pasūtītājam arī ir tiesības defektu labošanu uzdot citam izpildītājam, ja vainīgais to pienācīgi neveic, un par defektu labošanu maksāt no būvdarbu veicēja garantijas nodrošinājuma.

LVC skaidroja, ka, ja transportlīdzeklim radušies bojājumi ceļa apstākļu dēļ, un transportlīdzeklim ir apdrošināšanas un sauszemes transporta (KASKO) apdrošināšana, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, jāvēršas pie apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi. Ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšana, tad, lai saņemtu atlīdzību par bojāto transportlīdzekli, tā vadītājam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja).

Šādā gadījumā, lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams izsaukt policiju, kas fiksēs negadījuma apstākļus un sastādīs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, kā arī vēlams pašam nofotografēt negadījuma vieta un transportlīdzekļa bojājumus, un šo visu kopā ar autoservisa sastādītu tāmi un dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu, jāiesniedz autoceļa īpašniekam, norādīja LVC.

Ja būvdarbi ir pieņemti ekspluatācijā - atbildīgs ir īpašnieks jeb ceļa pārvaldītājs, kas valsts autoceļu gadījumā ir LVC. Ja LVC atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tā izmaksā cietušajam atlīdzību un vienlaikus var lemt par attiecīgas summas piedziņu regresa kārtībā no būvdarbu veicēja. Ja LVC prasību par zaudējumu atlīdzību neatzīst, transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības vērsties tiesā.

Kompānija "Latvijas valsts ceļi" izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. "Latvijas valsts ceļi" pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.

Uz augšu
Back