Pasaulei arvien vairāk virzoties uz digitalizāciju, pastāv uzskats, ka drīz vien arī maksājumi kļūs pilnībā digitalizēti un mēs varētu piedzīvot skaidras naudas izņemšanu no aprites. Vai ir kādi pietiekami iemesli, lai pilnībā atteiktos no skaidras naudas, un vai tas tiešām ir sagaidāms tuvākajā laikā?
Kā skaidro SIA “Hansab” Mazumtirdzniecības risinājumu grupas vadītāja Laura Luca, 2019.gadā Eiropas Centrālā banka veica apjomīgu pētījumu par patērētāju maksāšanas paradumiem eiro zonā, kam arī sekoja 2020.gadā veikts pētījums par pandēmijas ietekmi uz skaidras naudas izmantošanas tendencēm.
Arī Eiropā kopumā vairums (49%) atzīmē, ka priekšroku dod bezskaidras naudas norēķiniem un tikai 27% skaidrai naudai. Lai gan atbildes liecina par labu bezskaidras naudas maksājumiem, realitātē skaidrā nauda joprojām ir absolūts līderis. Pārdošanas punktos Latvijas respondenti 68% gadījumu tomēr veica maksājumu ar skaidru naudu, bet Eiropā kopumā pat 73% gadījumu kā maksāšanas līdzeklis tika izmantota skaidra nauda. Nezūdošajai skaidras naudas aktualitātei ir vairāki būtiski iemesli.
Elektroniskie maksājumi ne vienmēr rit gludi un piedzīvo dažādas ķibeles, tādēļ skaidrā nauda ir svarīga, lai šādos gadījumos varētu turpināt veikt maksājumus. Tostarp arī banku darbība ne vienmēr ir prognozējama, tādēļ daļa sabiedrības uzkrājumus veido skaidrā naudā, paļaujoties uz sevi, nevis banku.
ECB pētījumā pierādījās, ka skaidra nauda kā maksāšanas līdzeklis vispopulārākais ir gados vecākiem cilvēkiem. Tā kā gados vecākiem cilvēkiem ne vienmēr ir pietiekamas kompetences par mūsdienu tehnoloģijām, lai veiksmīgi izmantotu bezskaidras naudas maksājumus, skaidrā nauda pilda arī svarīgu sociālo funkciju, neliedzot attiecīgajai iedzīvotāju grupai patstāvīgi veikt ikdienas norēķinus.
Pēc ECB pētījuma rezultātiem kopumā tikai 2% eiropiešu kā maksāšanas līdzeklis ir pieejama tikai un vienīgi skaidra nauda. Situācija gan ir atšķirīga dažādās Eiropas valstīs - Latvijā tie ir aptuveni 4%, kamēr Maltā pat 11% no visiem iedzīvotājiem. Tāpat vēl viens būtisks iemesls skaidras naudas izmantošanai ir tas, ka joprojām ne visur tirgotāji piedāvā norēķināties ar maksājumu kartēm.
Latvijā 81% gadījumu tiek pieņemtas norēķinu kartes, taču pietiekami lielā daļā mazo veikalu, tirgos un dažādās pasākumu vietās nav iespējami bezskaidras naudas norēķini, jo maksājuma termināļa iegāde un apkalpošana prasa papildu līdzekļus. Eiropas kopējie rezultāti uzrādīja, ka 48% no visiem darījumiem ir neliela apjoma, veikti vietējās tirdzniecības vietās, un tieši šādos darījumos skaidras naudas norēķinu iespējamība ir visbūtiskākā.
Protams, skaidrās naudas izmantošanai ir arī dažādi riski, kas visspilgtāk parādījās Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā. Galvenokārt sanitāru iemeslu dēļ bezskaidras naudas maksājumi, tostarp bezkontakta maksājumi, piedzīvoja strauju kāpumu.
Eiropā kopumā 40% no visiem respondentiem atklāja, ka pandēmijas laikā mazāk izmantojuši skaidru naudu, un absolūti lielākā daļa no tiem (90%) šo paradumu plāno turpināt. Turpretī Latvijas gadījuma tikai 25% apgalvoja, ka ir mainījuši savus norēķinu paradumus. Lai gan bezkontakta norēķini nenoliedzami ir sanitārā ziņā visdrošākais maksājuma līdzeklis, tomēr arī skaidras naudas dezinfekcijai ir izstrādāti risinājumi, piemēram, ultravioletā starojuma dezinfekcijas ierīce.
Manuāla skaidras naudas glabāšana un apstrāde mazumtirgotājiem ir pietiekami laikietilpīgs un resursus prasošs process, tādēļ tam ir pieejami dažādi automatizēti risinājumi. Arvien vairāk mazumtirgotāju izvēlas tādus skaidras naudas apstrādes risinājumus kā skaidras naudas skaitītāji, šķirotāji un depozitori. Šie risinājumi ievērojami optimizē mazumtirgotāju darbību, jo ļauj ietaupīt uz cilvēku resursiem, laiku, kā arī nodrošina papildu drošību.
Skaidras naudas pieejamība joprojām sabiedrībai ir ļoti svarīgs faktors, galvenokārt drošības jautājumu dēļ. Pētījums rāda, ka kopumā 55% eiropiešu ir svarīga skaidras naudas norēķinu iespēja, kas ļauj droši prognozēt, ka tuvākajā laikā mēs noteikti nebūsim gatavi atteikties no tās un paļauties tikai uz tehnoloģiskiem risinājumiem.
Lai gan ir uzņēmumi, piemēram, DPD, kas 2020.gadā ir pilnībā atteikušies no skaidras naudas izmantošanas, tomēr vairumam skaidra nauda joprojām ir būtisks darba līdzeklis. Šā iemesla dēļ mazumtirgotāji arvien lielāku uzmanību pievērš "gudrajiem seifiem" un citiem automatizācijas rīkiem, kas palīdz optimizēt darbaspēka resursu veikalā, kā arī padara skaidras naudas apstrādes procesu lētāku un drošāku. Pilnai skaidras naudas automatizācijai pieejamas iekārtas kā front-office, tā back-office, kas abos gadījumos ļauj arvien vairāk procesus automatizēt un padarīt efektīvākus.
