Pagājušajā gadā Latvija reģistrētas 55 slepkavības, tai skaitā četras mātes nogalinājušas savus jaundzimušos bērnus, kas ir satraucošs fenomens, pirmdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.
Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka pērn valstī reģistrētas 78 slepkavības un to mēģinājumi, kas ir par trīs nodarījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. No 55 pērn reģistrētām slepkavībām 52 bijušas sadzīviska rakstura. 2019.gadā reģistrēta 41 slepkavība, 2018.gadā - 55, 2017.gadā - 50, bet 2016.gadā - 51 slepkavība.
Pērn atklātas 64 slepkavības un to mēģinājumi.
Tāpat pērn reģistrēti 35 tīšu miesas bojājumu ar nāves sekām gadījumi. Tas ir par 11 šādiem nodarījumiem mazāk nekā gadu iepriekš. Pērn arī reģistrēti 149 smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumi, kā arī 382 vidēji smagu un 456 vieglu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumi.
Lai arī lielākā daļa ir sadzīviska rakstura slepkavības, Ruks norādīja, ka pārējie gadījumi ir saistīti ar citiem nodarījumiem vai pasūtījuma slepkavībām. Lielākā daļa slepkavību notiek mājokļos - dzīvokļos, mājās, kopējās pasēdēšanas vietās, viesu namos un pirtīs.
Pamatā vardarbība tiek izdarīta alkohola reibumā, dusmu, naida, atriebības vai greizsirdības rezultātā.
"Pagājušajā gadā ir konstatēts ļoti slikts fenomens, proti, kad mātes noslepkavo savus jaundzimušos. Pērn tādi bija četri gadījumi. Šajos gadījumos ir dažādi apstākļi, bet faktiski tas ir sieviešu nestabilais psihoemiocionālais stāvoklis. Turklāt trijos no šiem gadījumiem sievietēm šis bija pirmdzimtais," informēja Ruks.
VP priekšnieks minēja, ka minētos noziegumus pastrādājušajām sievietēmacīmredzot sievietēm bijušas socializācijas problēmas, adaptācijas traucējumi vai kādi citi depresīvi psiholoģiskie stāvokļi.
Latvijā pēdējos piecos gados reģistrētas 687 pašnāvības
Latvijā pēdējos piecos gados reģistrētas 687 pašnāvības, pirmdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.
VP apkopotā informācija liecina, ka 2016.gadā reģistrētas 168 pašnāvības, 2017.gadā - 158 , 2018. - 104, 2019., - 126, bet pērn - 131 pašnāvība.
Ruks pieļāva, ka pašnāvību skaitu pērn ietekmējusi arī Covid-19 pandēmijas laikā esošais cilvēku emocionālais stāvoklis. "Viennozīmīgi sabiedrības noskaņojuma temperatūra ir paaugstināta, ir stress un negācijas," piebilda VP priekšnieks.
Lai arī pērn būtisks pašnāvību skaits nav reģistrēts, 131 cilvēku nāve priekš mazās Latvijas un Eiropas fona ir daudz, norādīja Ruks.
