Kāds liktenis gaida jauno interneta fenomenu "Clubhouse"?

FOTO: AP/Scanpix

Pēdējo nedēļu laikā slēgtais sociālais tīkls “Clubhouse” ir kļuvis par jauno interneta fenomenu. Cilvēki cenšas iegūt ielūgumus cerībā nokļūt vienā virtuālajā telpā ar Īlonu Masku un citām zvaigznēm, bet investori uzskata, ka šis sociālais tīkls ir nākamais vismaz miljardu vērtais projekts. Tomēr “Clubhouse” nākotne rada daudz jautājumu, uz ko atbildes meklē “Forbes”.

“Clubhouse” ir sociālais tīkls, kur lietotāji seko cits citam, kā arī audioformātā diskutē, esot dažādās tematiskajās istabās. Lietotājs var būt pasīvs, klausoties diskusijas, tāpat var būt arī aktīvs runātājs – organizēt savu virtuālo telpu vai arī prasīt balsstiesības citā telpā. Lai kļūtu par sociālā tīkla lietotāju, ir nepieciešams cita lietotāja ielūgums. Turklāt – daudzi sev pieejamos ielūgumus pārdod.

Šī platforma strauji sāka gūt popularitāti 2020. gada beigās un šā gada sākumā. Janvārī izdevās piesaistīt 100 miljonu dolāru investīcijas, tirgus vērtībai sasniedzot vienu miljardu dolāru.

“Clubhouse” lietotāji saka, ka daudziem par paradumu ir kļuvis kādas tematiskās istabas apmeklējums ik vakaru, bet īpašas emocijas izraisa brīdis, kad par interesējošo tēmu sāk runāt kāda slavenība. Tomēr šajā eiforijā rodas dažādi jautājumi, kam pagaidām neviens uzmanību nepievērš.

1. jautājums – kāds ir kompānijas finanšu stāvoklis?

Kompānija veiksmīgi piesaista investīcijas, kā arī – sociālajā tīklā ir dažādi maksas pakalpojumi. Pagaidām gan nekas neliecina, ka būtu problēmas. Ir normāli, ka projekts meklē finansējumu, taču pastāv arī nelieli riski, ka ekonomika varētu izjaukt pagaidām mierīgo projekta atmosfēru, par ko pašlaik lielā sajūsmā ir platformas lietotāji.

2. jautājums – ja jūs nemaksājat, jūs pārdod?

Pasaulē jau ir kompānija, kas šo nosacījumu ir veiksmīgi izmantojusi, – tā ir kompānija “Facebook”. Interesanti, ka tieši šī kompānija jau veido savu “Clubhouse” klonu, kas šajā situācijā ir skaidrs biznesa modelis. Pagaidām gan nav skaidrs, kā integrēt reklāmas instrumentus audio failu plūsmā. Problēma ir tā, ka “Clubhouse” ir milzīgs nosacīti brīvu datu apjoms, kas faktiski tūlīt nonāk “interneta mūžības telpā”.

Pakalpojuma administrācija regulāri bloķē lietotājus, kuri cenšas ierakstīt sociālajā tīklā esošās sarunas. Izklausās kā ideāls tīkls, kur neviens negrasās ievākt jūsu datus un neuzglabā ierakstus. Tomēr vai šis modelis nav kaitīgs reklāmai, kas var nest labus ienākumus?

3. jautājums: atklātās diskusijas – Pandoras lādes atvēršana?

Pirmie skandāli jau ir notikuši – kāds kādam uzmācās, bet kāds cits ar kādu salamājās. Nekādu ierobežojumu sociālajā tīklā nav, ja neskaita pogu “ziņot”. “Clubhouse” vēsta, ka daļa naudas, kas iegūta pēdējā investīciju kārtā, tiks tērēta moderēšanas uzlabošanai. Kā gan to darīt, neklausoties ziņu saturu, nav skaidrs. Piemērs ir Ķīna: tur “Clubhouse” tika ātri nobloķēts – sak, “nav ko apspriest uiguru likteni un Vinniju Pūku”.

4. jautājums – kāda būs atbilde interaktīvajiem podkāstiem?

“Clubhouse” komanda atbalsta diskusiju ideju, kuru ieraksti nedrīkst saglabāties – tos nedrīkst ierakstīt vai translēt. Citreiz uz to var pievērt acis – piemēram, kad virtuālajā telpā ieradīsies Īlons Masks, tad istabas limits (pulcēt 5000 klausītāju) būs ievērojami par “īsu”. Un ko darīt, ja vēl ieradīsies Kanje Vests?

Ņemot vērā, ka diskusijas audiofaili faktiski uzreiz tiek dzēsti, daudzi lietotāji jautā – kāpēc formēt sistēmu, kurā kaut kas interesants var tikt vienkārši palaists vējā, negūstot no tā labumu? Te daudz kas ir atkarīgs no tā, kā reaģēs platformas, kas atbalsta podkāstus. Piemēram, “Clubhouse” tiek saukts par podkāstu rīku bez ieraksta funkcijas.

Tagad īstais gājiens varētu būt “Spotify” rokās, kas straumē ne tikai mūziku, bet arī paplašina dažādu podkāstu pārraidīšanu. Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai straumēšanas platformas piedāvā augstākās klases mūzikas straumēšanu, kas koncentrējas uz visiem audio formātiem. Paralēli tam podkāstu apraides iespējas izskatās lielākas, tām jau ir vēsture, un daudziem ir izveidojies klausīšanās ieradums, bet “Clubhouse” šajā jomā faktiski ir “jauniņie”.

5. jautājums - vai izdosies konkurēt ar “Twitter”?

Pagājušā gada beigās “Twitter” laida klajā pakalpojumu “Spaces”, kas ir vizuāli līdzīgs “Clubhouse”. Pagaidām par šā eksperimenta rezultātiem nekas nav dzirdēts. Tomēr ar zināmu popularitāti joprojām var lepoties “Twitter” galvenais elements – īsie teksta ziņojumi, bet Džeks Dorsijs un “Twitter” komanda ir galvenais “Clubhouse” konkurents cīņā par tehnoloģisko eliti.

IT uzņēmēji un investori ir galvenais “Clubhouse” aktīvs, un viņu dēļ sociālajā tīklā izdodas pulcēt klausītāju pilnas virtuālās telpas cerībā, ka izdosies padiskutēt ar kādu no tehnoloģiju gigantu vadītājiem. Pašlaik šķiet, ka “Twitter” šajā aspektā ievērojami zaudē. Tomēr “ilgstoša kara gadījumā” “vecais labais teksta ziņu mantojums” var izrādīties pat ļoti liels pluss. Ne visi pasaulē var lepoties ar Maska slavu, kurš spēj pulcēt auditoriju jebkurā platformā. Dažādiem investoriem pēdējos desmit gadus tieši “Twitter” ir galvenā komunikācijas platforma, un diez vai viņi būs gatavi atteikties no desmit gadus izkoptiem paradumiem kādas jaunas platformas dēļ.

6. jautājums – kas notiks tad, kad zvaigznes aizies?

Paziņojot par jaunu investīciju kārtu, “Clubhouse” paziņoja, ka daļu naudas tērēs radošo cilvēku algām. Pagaidām serviss strādā, pateicoties lielam entuziasmam – cilvēkiem ir interesanti diskutēt, nedomājot par naudu. Bet kā būs vēlāk? “Clubhouse” ar savu saturu ir aktualizējis tik svarīgu satura formu kā dialogs. Tāpat nav skaidrs, vai zvaigznes būs ieinteresētas iesaistīties dialogā un no klausītājiem saņemt ziedojumus.

Reiz jau ir bijis projekts, kas piesaistīja mediju uzmanību, investoru rindas un zvaigznes lietotāju vidū.

Šāds projekts bija “Quora”, kur dažādi eksperti ar autoritāti atbildēja uz šķietami pat muļķīgiem lietotāju jautājumiem. Tomēr tagad par šo servisu neviens nerunā.

17

Tam ir dažādi iemesli, un viens no tiem ir fakts, ka zvaigznēm vienkārši kļuva garlaicīgi atrasties šajā tīklā. Pašlaik “Quora” atgādina sava veida meklētāju, caur kuru lietotāji tiek novirzīti uz dažādiem interneta resursiem, bet galvenā auditorija ir kompānijas, kas sniedz atbildes par saviem produktiem un pakalpojumiem. Pēdējie kompānijas paziņojumi par attīstību ir datēti ar 2014.-2015. gadu.

Piemēram, pašlaik “Clubhouse” var mūs pievienot virtuālai istabai ar diviem trim citiem cilvēkiem, ar kuriem nu ir jāveido dialogs. Šādā situācijā nebūtu interesanti sarakstīties, kur nu vēl klausīties un veidot skaņas ierakstus.

Vai “Clubhouse” turpinās likt likmes uz atklātību, vai arī slēgs atsevišķas telpas, tādējādi pārvēršoties par savstarpēju diskusiju klubiņu? Ja otrais variants – ar ko tad “Clubhouse” atšķirsies no draudzīga zvana servisā “Zoom”?

7. jautājums – ko darīt, kad beigsies interesantas sarunu tēmas?

Sagaidāms, ka “Clubhouse” agri vai vēlu uzdursies uz mobilo lietotņu lāstu. Lietotājam nav tik daudz laika, lai varētu pilnvērtīgi izmantot arvien vairāk lietotņu. Tieši tāpēc “mobilā telefona standarta lietotājam” uz telefona ekrāna parasti ir piecu sešu lietotņu ikonas, bet pašā tālrunī ir vēl pāris desmiti lietotņu, kuras retu reizi piedzīvo savas “15 slavas minūtes”. Jā, pašlaik, kad “Clubhouse” ir modē, lietotāji lietotnē pavada daudz laika, tomēr paredzams, ka ar laiku dalībnieki pārtaps par parastiem klausītājiem.

Pagaidām gan nav indikāciju, ka “Clubhouse” kļūs par jaunu radio formātu. Cilvēka runa nav tas labākais fona medijs, jo ir nepieciešama kāda iedziļināšanās. Pārslēdzoties starp stacijām, ko piedāvā sistēma, cilvēks savu izvēlas atkarībā no kādas konkrētas balss skanējuma. Un tas savukārt nav ērtākais meklēšanas modelis. Pakalpojumam vēl ir nepieciešams pareizi iemācīties sadalīt lietotāja interesei atbilstošās informācijas plūsmas.

8. jautājums – kas notiks tad, kad mēs nogursim?

Domājams, ka cilvēkiem agri vai vēlu apniks piedalīties diskusijās. Pat pasīvā klausītāja formāts ir ļoti nogurdinošs process –

pienāks brīdis, kad mums vairs nebūs spēka meklēt jaunas virtuālās telpas – pat esošās sāks krist uz nerviem, ņemot vērā, ka tur diskusijas noritēs par vienām un tām pašām tēmām.

17

Nav ticams, ka ir iespējams nepārtraukti ģenerēt arvien jaunas tēmas par konkrēto tematiku – jau pašlaik “Clubhouse” ir dzirdami dažādu tēmu atkārtojumi.

Ar ko “Clubhouse” noturēs savu auditoriju pēc tam, kad “iemīlēšanās posms” būs pārgājis? Auditorijas noturēšana nav tikai tehnoloģisks uzdevums. Vai sociālajam tīklam izdosies kļūt par sava veida preci? No tā arī izriet pats galvenais jautājums...

9. jautājums – vai “Clubhouse” ir ilgtermiņa vērtība?

Pandēmija agri vai vēlu beigsies, un pasaule lielākā vai mazākā mērā atgriezīsies ierastajās sliedēs. Jā, tā būs citāda, bet cilvēki negribēs aizmirst vecos paradumus, jo dzīvā komunikācija ir neaizstājama vērtība.

Mēs gribēsim doties uz sanāksmēm un konferencēm, satikties ar cilvēkiem, bet draudzīgās pasēdēšanas un diskusijas no virtuālās vides atgriezīsies reālajā dzīvē.

17

Lai arī šajās sanāksmēs mums neizdosies satikt Īlonu Masku (ja nu gadījumā kādam nav laba pazīšanās), cilvēki novērtēs iespēju būt cits  citam līdzās. Liekas, ka pašlaik “Clubhouse” savāc mūsu “anomālās dzīves realitātes” sabiedrības krējumu. Vai tad, kad pasaule atgriezīsies pie normālas dzīves, “Clubhouse” izdosies saglabāt savu auditoriju?

To rādīs laiks, jo ir skaidrs, ka satikšanās ar draugiem, aiziešana uz bāru, kur var iedzert vēsu alu, sarunāties un diskutēt, nedomājot par to, ka sarunas tiek ierakstītas, – tā ir ļoti liela vērtība, kuras mūsdienu pasaulē ļoti pietrūkst un ko nekādi sociālie tīkli neaizstās.

Uz augšu
Back