Cīnītāja! Skotijā no slimnīcas izrakstīta četrus mēnešus priekšlaicīgi dzimusi latviešu meitenīte (5)

Sofija Viktorija Biriņa piedzima grūtniecības 23.nedēļā. Bija paredzēts, ka viņa nāks pasaulē 1.februārī, taču tas notika četrus mēnešus par agru - 2.oktobrī.

Prognozes bija drūmas - tika dota vien 10% iespējamība, ka meitenīte pārdzīvos dzemdības, bet tālākā izdzīvošana tika uzskatīta par vēl mazāk iespējamu.

Sofija Višavas Universitātes slimnīcā aizvadīja vairāk nekā četrus mēnešus. 10.februārī Sofija un viņas vecāki Egija un Inārs Biriņi beidzot varēja doties mājās.

Mamma Egija tās raksturo kā "132 garākās un baisākās dienas mūsu dzīvē".

Egija ārvalstu medijiem norādījusi, ka ir no Latvijas, bet jau 12 gadus dzīvo Skotijas pilsētā Erdrijā.

"Apskatē 20. grūtniecības nedēļā viss bija labi," viņa stāsta. "Taču tikai nedēļu pēc tam es sāku izjust sāpes, tāpēc devos uz slimnīcu. Tur man pateica, ka sākusies dzemdes kakla atvēršanās un sāksies dzemdības. Pēc desmit dienām gultas režīmā ieradās mūsu mīļā meitiņa Sofija. Viņa ieradās  pasaulē ar skaļu kliedzienu un daudz raudāja. Mēs negaidījām, ka viņa izdzīvos, bet tā sākās mūsu kopīgais ceļš."

Sofijas pirmie trīs dzīves mēneši pagāja inkubatorā. "Sofija burtiski bija rokas lielumā, tik trausla un maziņa. Viņas āda bija caurspīdīga. Man nedēļu nācās gaidīt, lai viņu pirmoreiz paņemtu rokās, jo viņa bija tik trausla. Kad beidzot varēju viņu paturēt, viņu no manām rokām vairs nevarēja dabūt laukā," stāsta Egija. 

Sofija pārcieta vairākas priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem raksturīgas veselības problēmas un infekcijas, taču pirmos dzīves uzliktos pārbaudījumus ir uzveikusi. Tā kā viņas plaušas piedzimšanas brīdī vēl nebija pilnībā attīstījušās, Sofija tika pieslēgta plaušu ventilēšanas aparātam un arī mājās viņai ir skābekļa aparāts.

"Es visu laiku biju slimnīcā. Dažreiz līdz pat 16 stundām dienā, un mans vīrs nāca uz slimnīcu pēc darba," stāsta Egija. "Es negribēju viņu atstāt, īpaši daudzajās smagajās dienās, kad šķita, ka Sofija neizdzīvos. Viņa bija pieslēgta daudziem dažādiem aparātiem un vairākas nedēļas pavadīja pie ventilatora, kas palīdzēja elpot. Pirmoreiz, kad ārsti mēģināja panākt, lai viņa elpo pastāvīgi, viņa to spēja izdarīt tikai 20 minūtes un pēc tam sāka palēnināties sirdsdarbība. Šķita, ka viņu pazaudēšu. Taču ārsti un medmāsas bija lieliski."

Tikai pēdējās slimnīcā aizvadītajās nedēļās Sofija uzkrājusi spēkus un pieņēmusies svarā. "Sofijai kopš ierašanās mājās klājas lieliski. Viņai sejā ir plats un skaists smaids, un viņa sāk aprast ar jauno vidi. Viņa šobrīd ir četrus mēnešus veca, bet, skatoties uz viņu, es domāju - viņa ir tik maza, ka joprojām varētu būt manā vēderā, lai gan tagad viņa ir četrreiz smagāka nekā dzimšanas brīdī," norāda Egija.

"Visām pārējām mammām, kurām tik ātri sākušās dzemdības, gribu pateikt, ka pastāv cerība. Nekad nepadodieties," viņa saka.