Plīst ūdensvads, sabojājusies kāda elektriskā iekārta, vētras laikā uz jumta uzkritis koks - ikviens privātmājas īpašnieks zina, ka dažādas tehniskas likstas var rasties pēkšņi, un rēķinās ar to, ka remonts nebūs lēts. Taču citāda situācija veidojas daudzdzīvokļu namos. To iemītnieki bieži vien uzskata, ka viņu īpašums beidzas pie dzīvokļa durvīm, tādēļ ir nepatīkami pārsteigti par papildu izdevumiem dažādu negadījumu seku novēršanai.
Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas grupas “Civinity” vadītājs Latvijā Andrjus Bakštons atgādina, ka mājas sienas, jumts, fasāde, kāpnes, stāvvadi, arī tādi “sīkumi” kā logi un durvis kāpņutelpā veido kopīpašumu, kas pieder visiem dzīvokļu īpašniekiem proporcionālās daļās. Tieši dzīvokļu īpašnieki ir tie, kam nākas maksāt par nopludinātu vai nomelnējušu kāpņu telpas griestu remontu vai spēcīga vēja norautām notekām. Taču nepieciešamie finanšu līdzekļi var būt visai lieli. Īpaši traģiska situācija var veidoties, ja notiek tik liela mēroga negadījums kā nesenais gāzes sprādziens ēkā Melnsila ielā 2, Rīgā. Protams, tādas nelaimes kā plaši ugunsgrēki, uzsprāgušas gāzes iekārtas, vētras norauti jumti gadās ļoti reti. Visbiežāk nākas saskarties ar liftu bojājumiem ūdens noplūdes vai elektrības svārstību gadījumā, kāpņu telpas kosmētiskajiem bojājumiem, ieejas durvju, auto vārtu mehāniskiem bojājumiem.
Piemēram, deviņstāvu mājā kāpņu telpā seku likvidēšana pēc ugunsgrēka izmaksā aptuveni 7000 eiro jeb vidēji 200 eiro no katra dzīvokļa īpašnieka. Šī summa ir jāmeklē vai nu mājas uzkrājumos, vai arī dzīvokļu īpašnieku maciņos.
Taču naudas summas, ko iedzīvotāji spēj uzkrāt iespējamajiem remontiem, parasti nav lielas. Vidējais mājas uzkrājums ir 0,07-0,15 eiro uz kvadrātmetru. Finanšu nozares aprēķini liecina, ka uzkrājumus grib un spēj veidot vien aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju. A. Bakštons uzsver, ka būvniecības darbu izmaksas pēdējos gados ir būtiski pieaugušas un tā tas noteikti turpināsies, tādēļ jebkādi lieli remontdarbi nozīmē milzīgas izmaksas.
Turklāt vairāk nekā 90% daudzdzīvokļu ēku ir celtas pirms 1990. gada. Padomju laikos celtie sērijveida nami strauji noveco, īpaši Rīgā, kur to renovācija ir bijusi gausa. Pirmskara gados celto māju tehniskais stāvoklis bieži vien ir kritisks. Ir skaidrs, ka daudzās situācijās iedzīvotājiem visu mājas problēmu atrisināšana nebūs pa spēkam. Un vajadzība atrast dažus simtus eiro par savas mājas kāpņu telpas remontu var radīt vien kārtējās galvassāpes, neko vairāk.
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas grupas vadītājs uzskata, ka augstākminēto iemeslu dēļ Latvijā būtu aktīvāk jāizmanto apdrošināšana – “ne velti to mēdz dēvēt arī par iepriekš apmaksātu nelaimes gadījumu seku likvidēšanu. Patiešām – ir iespējams apdrošināt ne tikai atsevišķu dzīvokli, bet arī visu daudzdzīvokļu ēku. Jau šobrīd daudzi iedzīvotāji ir izvēlējušies savas mājas apdrošināšanu. Redzam, ka tā jau ir atmaksājusies iedzīvotājiem. Piemēram, kādas Jūrmalas daudzdzīvokļu mājas augšējā stāva dzīvoklī saplīsa karstā ūdens filtrs, noplūdušais ūdens sabojāja griestus un sienas līdz pat pagrabstāvam un pazemes autostāvvietai. Tā kā ēka bija apdrošināta, iedzīvotājiem nebija jādomā, kā ātri savākt līdzekļus kāpņu telpas remontam, un apsaimniekotājs spēja operatīvi novērst radušos postījumus.
Visas daudzdzīvokļu mājas apdrošināšana nozīmē, ka ir finansiāli pasargāti ir gan dzīvokļi, gan arī pati ēka un tās konstruktīvie elementi. Otrs būtisks aspekts – visas mājas apdrošināšana vienam cilvēkam maksā mazāk nekā individuāla dzīvokļa apdrošināšana, jo izdevumi par polisi solidāri tiek sadalīti uz visiem ēkas iemītniekiem.
Aprēķini liecina, ka ēku apdrošināšanas gadījumā iedzīvotājiem papildu izmaksas varētu būt nelielas, piemēram, 50 kvadrātmetru lielam dzīvoklim lietuviešu projektā mājas apdrošināšana varētu izmaksāt 80 centus mēnesī. Nepilns eiro mēnesī nav liela summa, salīdzinot ar nepieciešamību pēkšņi atraut ģimenes budžetam vairākus desmitus vai pat simtus eiro.
Aptuveni trešā daļa mājokļu īpašnieku izmanto dzīvokļu apdrošināšanu, arī tādēļ, ka to pieprasa bankas hipotekāro kredītu gadījumā. Taču individuāla mājokļa apdrošināšana sedz tikai tos finanšu riskus, kas attiecas uz konkrēto dzīvokli, tā nemazina iedzīvotāju galvassāpes gadījumos, ja ir jāatjauno, piemēram, sabojājies lifts vai jālikvidē spēcīga vēja radītie postījumi.
"Uzskatu, ka Latvijā būtu jānosaka obligāta daudzdzīvokļu māju apdrošināšanai, līdzīgi, kā tas ir ar OCTA automašīnām. Tas nozīmētu ne tikai mazāku finanšu slogu iedzīvotājiem, bet arī kvalitatīvāk uzturētas ēkas un līdz ar to drošību dzīvokļu īpašniekiem. Laikā, kad ik pa brīdim sabiedrībā uzvirmo diskusijas par padomju laikos celto sērijveida namu turpmāko nākotni, un ņemot vērā to, ka arī šādās ēkās joprojām tiek pirkti un pārdoti dzīvokļi, uzņemoties ilglaicīgas finanšu saistības, tas ir ļoti būtiski," pauž A. Bakštonas.