Cīņa ar populismu un “iebiedēšanas rīks”: politologi vērtē Levita brīdinājumu ministriem (19)

Par ko ir stāsts?

Otrdien valdība konceptuāli vienojās mīkstināt Covid-19 dēļ ieviestos ierobežojumus. Plānots atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem. Tāpat no 1. marta atļaus strādāt frizieriem, manikīra, pedikīra speciālistiem un podologiem.

Šī vienošanās panākta, neskatoties uz ekspertu brīdinājumiem par tuvojošos Covid-19 trešo vilni.

Otrdienas valdības sēdē, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, ministru vairākums neieklausījās ekspertos. Savukārt šodien pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa tikšanās ar Levitu prezidents paziņoja: ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas palielināsies Covid-19 izplatība, būtu jāpieprasa atsevišķu ministru demisija. Visticamāk, runa ir par Ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (“Par cilvēcīgu Latviju”).

Ko domā politologi?

Pēc politoloģes Ivetas Kažokas domām, šāds gājiens no Ministru prezidenta Kariņa puses, proti, vēršanās pie prezidenta, taktiski ir ļoti pareizs. Kariņš valdībā patlaban esot palicis mazākumā. Viņš mēģina risināt jautājumus, cenšoties panākt vienprātību, bet tas neizdodas. Tāpēc Kariņš izmanto prezidenta autoritāti, lai izdarītu spiedienu uz ministriem, vērtēja politoloģe.

“Ja premjers vēlas pieņemt lēmumus valdībā pēc konsensa principa, tad viņam ir vajadzīgs arī kāds iebiedēšanas rīks tiem ministriem, kas nevēlas tam pakļauties. Prezidenta autoritāte un iespējamā demisijas pieprasīšana ir šādi rīki,” domā Kažoka.

Viņa gan šaubās, vai mēģinājumi panākt vienprātību vienmēr ir labākais lēmumu pieņemšanas veids. Atsevišķos gadījumos, pēc Kažokas domām, premjers varētu uzstāt uz balsojumu, lai tie ministri, kas domā savādāk, uzņemas atbildību par valdības lēmumiem.

Līdzīgās domās ir Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Viņaprāt, Kariņa vēršanās pie prezidenta šajā situācijā ir tiešā veidā saistīta ar politisko atbildību.

“Kariņa darbība šajā gadījumā ir saistīta ar politiskās atbildības jautājumu. Kam ir jāuzņemas politiskā atbildība un par ko? Kariņu ir mācījusi situācija ar Viņķeli un vakcīnu pasūtīšanu. Viņš nevar paļauties uz ministriem šajā gadījumā,” pauda Skudra.

Eksperts arī norāda uz haotisku lēmumu pieņemšanas stilu Kariņa valdībā.

Vienlaikus Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka pēdējais prezidenta paziņojums ir mēģinājums cīnīties pret populismu ministru aprindās.

“Manuprāt, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, daļa ministru šādu iniciatīvu par ierobežojumu mazināšanu pieņem nevis tāpēc, ka tas būtu valstiski pareizākais lēmums, bet tāpēc, ka tas ir tas, ko cilvēki šobrīd gaida, jo viņi ir noguruši. Un, ņemot vērā, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, viņi grib būt tie labie.”

Valdības stabilitāte

Runājot par valdības stabilitāti šajā situācijā, politoloģe Iveta Kažoka retoriski vaicā, vai pašreizējais valdības modelis var saglabāties arī nākotnē, ja ministri ik pa laikam “pārbalso” premjeru ministru kabineta sēdēs.

Turpretim Metla-Rozentāle šaubās, ka valdības krišana pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām būtu izdevīga kādai no koalīcijas partijām.

Visbeidzot Ojārs Skudra, lai arī vairākkārt norāda uz haotisku valdības lēmumu pieņemšanas stilu, atzīst, ka citu alternatīvu šai valdībai pagaidām nav.