Kur slēpjas risks virtuālo valūtu un jauno finanšu tehnoloģiju pasaulē?

Finanšu izlūkošanas dienesta un Tvnet sarunu cikla “Zini naudas li(ī)kumus!” kārtējā epizodē IT uzņēmējs un finanšu blogeris Kristaps Mors un Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs runā par virtuālajām valūtām un riskiem, ar ko saistītas darbības ar tām.

Mūsdienu pasaule paver plašas iespējas darbībai finanšu nozarē. Var, piemēram, iesaistīties virtuālo valūtu maiņas vai ieguldīšanas procesos – ziņas par šādām darbībām nereti nonāk mediju slejās un zinātāju aprindās par dažādiem darījumu rekordiem tiek daudz diskutēts. Tāpat ir iespējas arī izmantot citu jauno finanšu pakalpojumu jeb fintech piedāvājumu.

Taču vai darbībās ar virtuālajām valūtām arī var būt saskatāmi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski? Kā no tiem izvairīties? Vai tiešām virtuālo valūtu operācijas nozīmē ātru un vieglu peļņu?

8

Šie ir daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes meklē sarunu cikla “Zini naudas li(ī)kumus!” kārtējā raidieraksta dalībnieki.

Kristaps Mors skaidro, ka virtuālā valūta ir digitāla alternatīva parastajai valūtai (eiro, dolāriem) un investīciju platforma peļņas gūšanai. Vienu no populārākajām valūtām “Bitcoin” salīdzina ar digitālo zeltu, bet, tā kā pastāv vēl ļoti daudz citu virtuālo valūtu, tad tās nereti saucot par digitālajiem atkritumiem. Tāds apzīmējums veidojies, jo personu, kuras iesaistās darbībās ar virtuālajām valūtām, galvenais mērķis ir ātri nopelnīt naudu, kas ne vienmēr arī izdodas.

“Virtuālo valūtu būtiskākā atšķirība no klasiskās valūtas ir tās cenzēšanas neiespējamība – veikto transakciju nav iespējams atcelt, atsaukt. Tas ir būtiski personām, kuras dzīvo valstīs ar kapitāla kontroli no valsts puses, brūkošu ekonomiku un hiperinflāciju,”

8

saka Kristaps Mors.

Runājot par virtuālo valūtu izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, Kristaps Mors norāda, ka tās loma ir pārvērtēta. Noziedzīgajā pasaulē daudz vienkāršāk ir izmantot skaidru naudu, kurai nevar izsekot. Savukārt virtuālajās valūtās īstenotās naudas transakcijas ir izsekojamas; pat īpaši slēpjot pēdas, tās var izsekot un atrast valūtas sākotnējo izcelsmi.

Lielākais risks, ieguldot līdzekļus virtuālajās valūtās, ir iespēja zaudēt investēto.

8

Neizprotot tirgu, nerēķinoties ar to, ka virtuālajās valūtās vērtību svārstības ir daudz ievērojamākas nekā klasiskajos akciju tirgos, kā arī, ieguldot ne tik plaši izplatītās valūtās, ir jārēķinās ar lieliem ieguldījumu zaudējumiem, norāda Kristaps Mors. Virtuālo valūtu, īpaši “Bitcoin” loma nelegālās naudas apritē ir niecīga, pēc pieejamajiem pētījumiem tikai 1-2% ir līdzekļi, kurus personas vēlas legalizēt, izmantojot “Bitcoin” pārskaitījumus, norāda Kristaps Mors.

Starptautiskās organizācijas ir identificējušas, ka virtuālajām valūtām kā produktam gan Latvijā, gan arī citur pasaulē pastāv augsti riski noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Kā stāsta Paulis Iļjenkovs, augstie riski virtuālajām valūtām noteikti vairāku faktoru dēļ, turklāt būtiskāks risks ir nevis pati noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izmantojot virtuālās valūtas, bet gan dažāda veida predikatīvu noziedzīgu nodarījumu veikšana, tas ir, tādu noziegumu veikšana, kas ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus, piemēram, krāpšana un narkotisko vielu aprite.

“Piemēram, virtuālā valūta var kalpot kā noziedzīgā nodarījuma rīks – izkrāpjot virtuālās valūtas, piesavinoties kriptovalūtas vai pat saņemot kukuli kriptovalūtas veidā. Svarīgs faktors, kāpēc virtuālās valūtas var tikt izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, ir jau minētā pārskaitījumu decentralizācija un pseidoanonimitāte, kur ir gan iespējama veikto transakciju izsekošana, taču ne vienmēr ir iespējams identificēt personas, kas stāv aiz katras konkrētās veiktās darbības,” saka Paulis Iļjenkovs.

Tomēr, kā stāsta Paulis Iļjenkovs, pavisam nesen arī kriptovalūtu apmaiņas pakalpojumu sniedzējiem, līdzīgi kā bankām un citiem finanšu nozares pakalpojumu sniedzējiem, ir noteikts pienākums sniegt noteikta rakstura informāciju atbildīgajām valsts iestādēm, kā arī šiem pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums “zināt savu klientu” jeb veikt klienta izpēti, lai nodrošinātos, ka klients neizmanto sniegtos pakalpojumus noziedzīgiem mērķiem.

Par to, vai nejauši ir iespējams iesaistīties finanšu noziegumos, izmantojot kriptovalūtas, un vai ir iespējams kļūt par krāpšanas upuri, darbojoties virtuālo valūtu tirgū, vairāk klausies Finanšu izlūkošanas dienesta un TVNET raidierakstā “Zini naudas li(ī)kumus!”.

Raidieraksts "Zini naudas li(ī)kumus!" tapis sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu.  

Uz augšu
Back