/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Horvātijā pēc nāvējošās zemestrīces, kurā bojā gāja septiņi cilvēki, vairākās vietās iegruvusi zeme, vēsta aģentūra AP.
6,4 magnitūdu zemestrīce Horvātiju satricināja 29.decembrī. Tagad valsts centrālajā daļā, apmēram 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas Zagrebas, parādījušies lielas, apaļas bedres.
Iegruvumi rodas "šā reģiona specifiskās ģeoloģiskās uzbūves dēļ, jo augsne atrodas virs kaļķakmens, kas piesūcies ar gruntsūdeņiem", norāda Horvātijas Ģeoloģijas dienesta ģeologs Josips Terziks.
Lai arī zemes iegruvumu parādīšanās pēc stiprām zemestrīcēm nav nekas neparasts, vietējos iedzīvotājus un pētniekus pārsteidzis to kuplais skaits - divu mēnešu laikā novērota apmēram 100 bedru parādīšanās. Ģeologi norāda, ka zemestrīce un tās pēcgrūdieni paātrinājuši iegruvumu veidošanos, kas citādi būtu prasījis vairākus gadus vai gadu desmitus.
Daži iegruvumi parādījušies līdzās mājām vai lauksaimniecības zemēm.
"Zemestrīce pati par sevi ir, maigi izsakoties, nepatīkama. Un pēc tam vēl sāk parādīties šādi caurumi," sūkstās Mečenčani ciemā dzīvojošais skolotājs Nenads Tomaševičs. Viņam nācās ievākties pie kaimiņa, jo viņa pagalmā parādījās iegruvums, kas pletās plašumā.
"Eksperti stāsta, ka iegruvumi laika gaitā vienalga būtu parādījušies, taču zemestrīce šo procesu diemžēl pasteidzināja," viņš norāda.
Lai arī kopš zemestrīces pagājuši vairāki mēneši, visvairāk cietušajās teritorijās joprojām nav novērsti tās postījumi. Petriņas ciemā daudzas mājas ir pamestas. Pēc tam notikušas vēl vairākas sajūtamas zemestrīces, kas satraukušas vietējos iedzīvotājus.