ZZS rosina atjaunot MUN režīmu, kas darbojās līdz šim gadam

FOTO: Shutterstock

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti sagatavojuši grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz atjaunot mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu, kas darbojās līdz šim gadam.

Grozījumus Saeimas Prezidijā iesniedza deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Armands Krauze, Edgars Tavars, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Raimonds Bergmanis un Māris Kučinskis.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka MUN ieviešanai ir bijusi pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, radot vienkāršotu nodokļu maksāšanas režīmu maziem uzņēmējiem. Tāpat, veicinot jaunu uzņēmumu skaitlisko pieaugumu, bija novērojams ievērojams nodokļa pieaugums MUN ieņēmumiem valsts budžetā.

ZZS deputāti norāda, ka liela daļa aptaujāto nodokļu maksātāju vēloties saglabāt MUN režīmu, kas darbojās līdz šā gada 1.janvārim, un turpināt strādāt un maksāt nodokļus. Īpaši svarīgi esot radīt vidi veiksmīgai uzņēmējdarbības atsākšanai un uzsākšanai pēc Covid-19 krīzes perioda, uzskata likumprojekta iniciatori.

Grozījumu autori ir norādījuši, ka ierosināto nodokļu nomaksas kārtību turpmāk varētu izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī varēs izveidoties jauni, piemēram, saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem.

Kopumā to varētu izmantot vairāki desmiti tūkstoši MUN maksātāji, uzskata deputāti.

Iesniegumā Saeimas Prezidijam deputāti rosina šo likumprojektu iekļaut tuvākās Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Kā ziņots, 1.janvārī stājas spēkā izmaiņas MUN regulējumā. Līdz šim regulējums paredzēja, ka mikrouzņēmumā var strādāt pieci darbinieki un viņu atalgojums nedrīkst pārsniegt 720 eiro mēnesī. Apgrozījumam līdz 40 000 eiro piemēroja MUN likmi 15% apmērā, bet apgrozījumam virs 40 000 eiro - likmi 20% apmērā.

No šā gada MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā paaugstināta līdz 25%, savukārt apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā - līdz 40%.

Iegūstot MUN maksātāja statusu ar taksācijas perioda 2.ceturksni vai vēlāk, apgrozījums, kuram piemēro 25% likmi, tiks proporcionāli samazināts.

Tāpat no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izslēgts mikrouzņēmuma darbinieka algas ierobežojums - 720 eiro mēnesī.

No 1.janvāra MUN maksātāja statusu no jauna vairs nevarēs iegūt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kā arī reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs.

MUN tiek attiecināts tikai uz vienu personu - mikrouzņēmuma īpašnieku. Ja jau reģistrētajam MUN maksātājam - SIA 2021.gadā mikrouzņēmuma īpašnieku maiņas rezultātā palielinās mikrouzņēmuma īpašnieku skaits, konkrētais uzņēmums zaudēs MUN maksātāja statusu ar dienu, kad ir palielināts MUN maksātāja - SIA mikrouzņēmuma īpašnieku skaits.

Ja taksācijas gada laikā mikrouzņēmums kļūs vai tam būs jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tas zaudēs MUN maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu.

No šā gada MUN ietver tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par mikrouzņēmuma īpašnieku un īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu. Tādējādi no 2021.gada MUN tiks attiecināts tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku. Savukārt mikrouzņēmuma darbinieka, kas pieņemts darbā sākot no šā gada 1.janvāra, ienākumus no mikrouzņēmuma apliks ar IIN saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Lai mazinātu administratīvo slogu tiem mikrouzņēmumiem, kas saimniecisko darbību neveic pilnu taksācijas periodu, bet tikai pāris mēnešus taksācijas periodā, Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka turpmāk mikrozuņēmums iesniegs Valsts ieņēmumu dienestā MUN ceturkšņa deklarāciju tikai par to pārskata ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums.

Uz augšu
Back