"Jaunā vienotība" uzstāj uz Torņakalna stacijas saglabāšanu Rīgā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Torņakalna stacija. Ilustratīvs foto.
Torņakalna stacija. Ilustratīvs foto. Foto: Īriss Sviklis/LETA

 Partiju apvienība "Jaunā vienotība" uzstāj uz Torņakalna stacijas saglabāšanu Rīgā un aicina meklēt piemērotu vietu Torņakalna stacijas un represēto memoriāla pārvietošanai "Rail Baltica" projekta īstenošanas gaitā.

Kā informēja politiskais spēks, Rīgas domes Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisija virzīs iniciatīvu par Torņakalna stacijas un represēto memoriāla pārvietošanu "Rail Baltica" projekta īstenošanas gaitā. 

Tomēr sadarbībā ar vairāku Rīgas domes frakciju deputātiem un iesaistoties pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, notiek priekšdarbi, lai īstenotu Torņakalna stacijas saglabāšanas un attīstības projektu.

Tā kā stacija atrodas vienā no "Rail Baltica" projekta izbūves posmiem, plānots, ka Torņakalna stacijas un represēto memoriāla pārvietošana varētu notikt projekta īstenošanas gaitā, ieskaitot finansiālu atbalstu.

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas priekšsēdētāja Rita Eva Našeniece (JV) norādījusi, ka runa nav par vienkāršu objektu pārvietošanu, bet par jauna memoriāla un kultūrvēsturiska centra veidošanu. Viņasprāt, "Rail Baltica" ietekme uz pilsētu būs ļoti iespaidīga, taču, ja rīkosies ātri, tad, sadarbojoties ar "Rail Baltica", varēs izmantot šī apjomīgā projekta iespaidīgās finansiālās un tehniskās iespējas, glābjot un attīstot to, kam ir liela vēsturiskās atmiņas vērtība.

Arī Rīgas domes frakcijas "Jaunā vienotība" deputāte Dzintra Geka-Vaska pauda, ka diemžēl, Rīgā nav daudz tādu vietu, kur var izveidot multikulturālu vidi ar vēsturisku un nacionālpatriotisku nozīmi. "Tāpat mums nav modernu kultūrtelpu ar zālēm, interaktīvām izstādēm un atpūtas zonām, kas konkrētajā apkaimē pulcētu interesentus - ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī citus pilsētas iedzīvotājus un viesus," uzskata Rīgas domes deputāte.

Pēc viņas domām, Torņakalns kā vieta ir ārkārtīgi svarīga un nozīmīga no Latvijas deportētajiem ļaudīm. "Tā ir vieta, kas nepieciešama kā atgādinājums par piedzīvoto 1941.gada 14.jūnijā, lai saprastu, cik nelikumīgi darbojās sistēma, kas uzspieda varu tiem tūkstošiem cilvēku, kuri tika aizvesti pa šo ceļu, pa šīm sliedēm tobrīd nezināmā virzienā," uzskata Geka-Vaska.

Partiju apvienībā informēja, ka Geka-Vaska jau kopš 2000.gada vada fondu "Sibīrijas bērni" un ir Latvijas politiski represēto apvienības valdes locekle.

"Jaunā vienotība" atzīmēja, ka Torņakalna stacija tika atklāta 19.gadsimtā un arvien kalpo par Latvijas vēstures liecinieci cauri laikam. Apvienojoties līdzīgi domājošiem Rīgas kultūras mantojuma sargiem, ir izstrādāts plāns stacijas saglabāšanai. Pēc Rīgas pieminekļu aģentūras vadītāja Gunta Gailīša, projektu vadītājas Dainas Pērkones un arhitekta Jura Pogas ieceres Torņakalna stacijas komplekss nākotnē apvienotu vēsturisko stacijas ēku, tēlnieka Paula Jaunzema skulptūru ansambli 1941.gada izsūtīto piemiņai un vēsturisko vagoniņu.

Latvijas politiski represēto apvienība, fonds "Sibīrijas bērni" un Okupācijas muzejs piepildītu muzejam atvēlētās telpas ar saturu - izstādēm, represēto piemiņas sarīkojumiem, aculiecinieku stāstījumiem.

Politiskais spēks norādīja, ka, turpinoties "Rail Baltica" projekta īstenošanai, ir iespējama stacijas ēkas pārcelšana uz citu vietu Rīgā, bet, lai īstenotu iecerēto, ir jāsakārto zemes un ēku īpašuma jautājumi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu