Ministrijām līdz šī gada decembrim jāsagatavo katrai nozarei atsevišķi stratēģiski nozīmīgu preču un materiālu un prekursoru sarakstus, kuru uzkrājumi veidojami krīzes laikā, liecina Aizsardzības ministrijas (AM) valdībā iesniegtais ziņojums par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu.
Ziņojumā teikts, ka pieredzētā situācija valstī saistībā ar Covid-19 pierādīja, ka valsts rezervju sistēmas veidošana ir vitāli svarīga un ir viens no visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elementiem.
Līdz ar to jau pērn pievērsta pastiprināta uzmanība rezervju sistēmas uzturēšanai, jo katram valsts sektoram ir jāapzina tas preču un pakalpojumu klāsts, kura pieejamība krīzes situācijās varētu tikt apdraudēta, un jāspēj nekavējoties reaģēt uz potenciālajām krīzes situācijām.
Piemēram, 2020. gadā Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija sagatavoja kopīgu informatīvo ziņojumu, apkopojot priekšlikumus kārtībai, kādā noteikt stratēģiski nozīmīgu preču un prekursoru sarakstu, kuru uzkrājumi veidojami krīzes laikā un kuru aprite tirgū un eksports ir ierobežojams.
Situācijas analīze tika veikta enerģētikas, transporta, sakaru, lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomās.
Ņemot vērā informatīvā ziņojuma secinājumus, attiecīgajām ministrijām līdz šī gada decembrim ir uzdevums izveidot katrai nozarei atsevišķus stratēģiski nozīmīgu preču, izejvielu, materiālu un prekursoru sarakstus, kuru uzkrājumi veidojami krīzes laikā un kuru aprite brīvajā tirgū un eksports ir ierobežojams.
AM ziņojumu valdība skatīs nākamnedēļ, 18.martā.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) 2019.gada pavasarī atzina, ka Latvijā visaptveroša valsts aizsardzības sistēma jāievieš trīs līdz četru gadu laikā. AM vēlētos šo sistēmu ieviest ar brīdi, kad skolās tiek realizēta valsts aizsardzības mācība. Sākot ar 2024.gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs.
