Habla teleskopa jaunais attēls ir “nelegāli skaists” (3)

Habla teleskopa mājaslapā rakstīts, ka šis attēls ir tāds neliels atgādinājums, ka kosmoss ir prātam neaptverams, līdz nelabumam aizraujošs un ārkārtīgi skaists. 

Tas, ko tu redzi šajā attēlā, ir 4900 gaismas gadu attālumā esošs miglājs Dvīņu zvaigznājā. Tas ir nodēvēts par “AFGL 5180” un ir daļa no plašāka molekulāro mākoņu kompleksa vārdā “Gem OB1”. 

Šādi biezi molekulārie mākoņi ir vietas, kur dzimst zvaigznes. Arī “AFLG 5180” nav izņēmums. To no iekšpuses izgaismo ļoti jauna un karsta zvaigzne, kas augot nežēlīgi plosa visu tās apkārtni, radot caurumus gāzu mākoņos. 

Lai rastos jauna zvaigzne, ir nepieciešams blīvs vēsu molekulāro gāzu mākonis. Ja šis mākonis sabruks pats savas gravitācijas dēļ, tad no tā veidosies jauna zvaigzne. Kad šī protozvaigzne sāk griezties, materiāls tajā veido disku, kas iespiežas augošajā zvaigznē tās pašas gravitācijas dēļ. 

Ja paskatās tuvāk attēlā, tad var redzēt divas materiāla plūsmas, kas tiecas uz attēla labo augšējo un kreiso apakšējo stūri. Tas ir viens no veidiem, kā var noteikt, to, ka tur aug jauna zvaigzne. 

Šīs plūsmas patiesībā ir mehānisms, kas neļauj zvaigznei izaugt absurdi lielai, proti, tās no zvaigznes tuvuma materiālu nogādā tur, kur to vairs nevar sasniegt zvaigznes gravitācijas spēks. 

Pārpalikumi no diska, kad zvaigzne būs beigusi augt, veidos planētas, asteroīdus un citus zvaigznes sistēmas objektus. 

Šāda veida mākoņus pētnieki aplūko, lai uzzinātu vairāk par sistēmu veidošanās procesiem, tiesa, viss nav tik vienkārši. Šie mākoņi ir ļoti biezi, tāpēc nav viegli redzēt, kas notiek to iekšpusē. Tādos brīžos lieti noder tādi instrumenti kā Habla teleskops.