Pirms gada, kad tikko bija sākusies Covid-19 pandēmija, sākās "skrējiens pēc vakcīnas", kurā zinātnieki rekordīsā tempā radīja preparātu, kas nu ir pieejams arī plašākai sabiedrībai. Atsevišķu ražotāju vakcīnās ir izmantota relatīvi jauna tehnoloģija, kas nākotnē var izārstēt daudzas slimības, ko šodien uzskatām par neārstējamām.
Uzņēmējs un zinātnieks Aškans Fardosts intervijā portālam TVNET skaidro, ka digitālajai un tehnoloģiju attīstībai vakcīnu radīšanas procesā ir bijusi ļoti milzīga loma. Lai vēl labāk izprastu digitālo tehnoloģiju lomu, nepieciešams paskatīties uz tradicionālajām vakcīnām un to darbības principiem.
"Tradicionālajā skatījumā, vakcīnas var darboties daudzos veidos. Tas var būt kā novājināts vīruss, kas palīdz organismam sagatavot antivielas pret vīrusu nākotnē. Mēs varam vakcīnā izmantot deaktivētu vīrusa daļiņu vai arī - varam izmantot pat daļu no vīrusa, piemēram, proteīnu, ko plašāk zinām kā antigēnu. Varam izmantot arī sarežģītāku tehnoloģiju, piemēram, vīrusa DNS, ar vakcīnas palīdzību izslēdzot daļu no vīrusa ģenētiskā koda. Ievadot ķermenī vīrusu, kam ir izmainīts DNS, tas saskarē ar īsto vīrusu faktiski sāk radīt jaunus antigēnus un aizsargāt organismu pret vīrusu," skaidro Fardosts.
Lielākoties problēma ir tā, ka mēs saskaramies ar dzīvu vīrusu. Vajag ņemt vērā to, ka vīruss mutē un ir vajadzīgas ļoti daudzas tā ģenētiskās kopijas, tāpat ir jāveic ļoti sarežģīts process, piemēram, no vistas olas jāizdala vīruss no šķidruma, pēc tam vīruss ir jānogalina, galu galā iegūstot visu nepieciešamo informāciju.
"Ja tādā veidā veidotu un ražotu vakcīnas visas pasaules populācijai - būtu lielas problēmas. Ja mēs skatāmies uz mRNS vakcīnām, kādas ir "Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" ražotās, tad var apiet visus iepriekš minētos procesus.
"Moderna" radīja vakcīnas konceptu vien 48 stundas pēc tam, kad kļuva pieejams SARS-Cov-2 vīrusa genoms," norāda Fardosts.
"BioNTech" šāda veida tehnoloģiju iepriekš izmantoja, meklējot līdzekļus pret vēzi. Covid-19 vīrusa genoma izpēte prasīja ļoti neilgu laiku. Kā tas ir iespējams?
Pirmkārt, vīrusa genomu sekvencēja Ķīnas zinātnieki.
Citiem vārdiem sakot, zinātniekiem ASV un Eiropā vīrusa digitālā kopija bija pieejama vēl pirms tam, kad šajās vietās ieradās vīrusa bioloģiskā versija.
Neaizmirsīsim arī to, ka pirms vairākiem gadiem genoma sekvencēšana izmaksātu simtiem miljonu dolāru. Tomēr šodien šīs izmaksas ir krietni zem 1000 dolāru atzīmes. Tāpēc arī varam redzēt, ka gēnu inženierijai ir ļoti liela nozīme.
"Šodien vīrusu, proteīnu un citi genomi var tikt ļoti ātri digitāli uzmodelēti un izplatīti visā pasaulē. Kad "Moderna" saņēma vīrusa genoma digitālo kopiju, tika izmantotas mašīnmācīšanās un citas tehnoloģijas, lai saprastu, kurš ir tas vīrusa virsmas pīķis, kas ļauj pieķerties cilvēka organisma proteīnam un inficēt cilvēku," skaidro Fardosts.
Identificējot to, ir iespējams izveidot RNS matricu (mRNS), kas ir nepieciešama, lai mūsu organismā veidotos aizsardzība pret vīrusu. RNS faktiski ir kā DNS spoguļattēls, kas ļauj organismam iedarbināt antivielu ražošanas procesu.
Šīs tehnoloģijas priekšrocība ir tā, ka mRNS, nonākot mūsu šūnās, nekādi neiedarbojas uz cilvēka genomu. Līdzko šī vakcīna nonāk ķermenī, šūnas uzreiz sāk ražot antivielas.
Šīm vakcīnām nav vajadzīgi biomarķieri, jo šeit netiek izmantots nekāda veida vīruss. Viss, kas zinātniekiem ir nepieciešams, - vīrusa DNS, kā arī jāatrod nepieciešamā "pretinde", ko ievadīt cilvēka organismā. Tas ir automatizēts process. Tieši mRNS tehnoloģijā ir ievērojama programmatūras loma, jo tās pamatā ir digitāla informācija par vīrusu.
"Līdz ar to ražošanas process var sākties, ņemot vērā visu nepieciešamo informāciju no programmatūras. Gadījumā, ja veidojas jaunas mutācijas, viss, kas nepieciešams, - izmainīt vakcīnas ģenētisko kodu programmatūrā, lai tā kļūtu efektīva pret vīrusa jauno paveidu," tā uzņēmējs.
"Mēs redzam, ka internets rada situāciju, kad sarežģītas inovācijas visā pasaulē gūst arvien lielāku nozīmi. Īsumā, digitālās tehnoloģijas ir bijušas ļoti svarīgas, lai pasaule spētu tik ātri tikt pie Covid-19 vakcīnas," saka Fardosts.
Viņš norāda, ka
daudzas slimības, kas pasaulē ir zināmas, rada kļūdaini proteīni mūsu ķermenī. Tā ir glaukoma, Parkinsona slimība, diabēts un daudzas citas.
Piemēram, multiplā skleroze - tā ir autoimūna slimība, kad imūnsistēma uzbrūk paša organisma šūnām.
"Izmantojot mRNS tehnoloģiju, mēs varam ķermenī nogādāt modificētas RNS secības, kas ļauj organismam sākt ražot pareizas proteīna versijas, aizstājot kļūdainos proteīnus, kas arī rada slimību," skaidro Fardosts.
Tāpat ir iespējams manipulēt ar imūnsistēmu, lai tā neuzbrūk organisma šūnām. Tieši tāpēc "BioNTech" izstrādā vakcīnu ne tikai pret Covid-19, bet arī pret multiplo sklerozi. Pašlaik šis uzņēmums jau ir tālu ticis šajā jomā.
2015. gadā jau varējām runāt par to, ka biotehnoloģijas un ģenētiskā inženierija spēs aizstāt simptomātiskās un neārstējamās slimības. Mašīnmācīšanās un mRNS ir galvenie instrumenti, kas ļauj redzēt efektu globālā līmenī, meklējot līdzekļus pret dažādām kaitēm.
"Domāju, ka mRNS platformai ir ļoti liels potenciāls, lai mēs spētu atrast reālus līdzekļus pret slimībām, kas palīdzēs tās izārstēt, nevis mazināt simptomus," uzsver Fardosts.
Pilnu interviju ar konferences "Deep Tech Atelier" dalībnieku Aškanu Fardostu lasi TVNET tiešsaistes žurnālā Klik!
/nginx/o/2021/09/09/14056268t1h4129.jpg)