Pandēmijas ietekmē dzīve kļuvusi lēnāka daudzās jomās. Ne viens vien Latvijas iedzīvotājs ir piedzīvojis, ka arī pasta sūtījumi uz vai no ārzemēm ceļo ilgāk, nekā iepriekš paredzēts. Kā “Latvijas Pasts” meklē risinājumus, kad katra diena jāplāno no jauna?
Starp daudzām valstīm joprojām ir atcelti vai ierobežoti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, bet starptautiskajās tranzīta lidostās veidojas sastrēgumi un rindas uz sūtījumu ievietošanu atlikušajos reisos, kas veic transkontinentālos pārvadājumus. Šo faktoru dēļ ir ierobežota vai kavēta pasta sūtījumu apmaiņa visā pasaulē. Starptautiskos sūtījumus pasta uzņēmumi paši nepiegādā no izsūtītāja saņēmēja rokās – vidū ir citi piegādes ķēdes posmi, nereti tranzītā, turklāt pandēmijas ierobežojumi piegādes aizkavē vēl vairāk.
Lai arī šobrīd, salīdzinot ar pandēmijas pirmo vilni, ir izdevies atrast risinājumus piegāžu nodrošināšanai, situācija mainās no dienas uz dienu. VAS “Latvijas Pasts” Starptautiskā departamenta Starptautiskās biznesa daļas Starptautiskās pasta virzīšanas nodaļas vadītāja Iveta Frēliha ir viena no trim cilvēkiem, uz kuriem balstās visa starptautisko pasta sūtījumu plānošanas sistēma no Latvijas uz ārvalstīm. To, kas ir darbalaiks no astoņiem līdz pieciem vakarā, “Latvijas Pasta” starptautiskās loģistikas speciālisti ir aizmirsuši jau kopš pandēmijas sākuma pagājušā gada ziemā – un vēl nedaudz ilgāk, jo
“Latvijas Pasts” bija pirmais Latvijas uzņēmums, kas vistiešāk izjuta pandēmijas sākuma sekas Ķīnā, no kuras un uz kuru pasta pārvadājumu ķēde vienā brīdī pārtrūka pilnībā.
Pirmajā vilnī bijis grūtāk, darbā pagājuši visi vakari un brīvdienas, bet arī šobrīd jābūt gataviem jebkurā brīdī atbildēt uz partneru zvaniem un risināt dažādas problēmas.
Cauri vairākām lidostām ceļo ne tikai cilvēki
Starptautisko pasta sūtījumu piegādes ātrākais variants ir pasažieru aviopārvadājumi, ar kuru palīdzību pirms pandēmijas sākuma pasta sūtījumi katru dienu tika nogādāti dažādos galamērķos visā pasaulē.
Agrāk piegādes plānus varējām izveidot ilgākam laikam un sezonas ietvaros izmaiņas bija minimālas, tagad reisu saraksts mainās praktiski pa dienām, un ir jābūt gatavam teju vai katru dienu veidot jaunu plānu.
"Tas nozīmē ieplānot galamērķus, atrast reisus vai citus veidus, kā pasta sūtījumi no Latvijas nonāks šajos galamērķos, vienoties ar aviopārvadātāju, salikt konkrētos reisus grafikā un šo informāciju nodot darbiniekiem, kas ar to strādā tālāk. Pirmajā pandēmijas vilnī jauni saraksti tapa katru dienu, pašlaik ir nedaudz vieglāk un viens grafiks der aptuveni nedēļai. Taču joprojām viens ir tas, ko mēs ieplānojam uz papīra, pavisam cits – kā reāli notiek dzīvē,” stāsta Iveta Frēliha.
Visātrāk sūtījumus var nogādāt ar tiešajiem reisiem, tāpēc lielākoties “Latvijas Pasts” strādā ar nacionālo aviokompāniju airBaltic. Ja tiešo reisu nav, risinājums ir tranzīts caur citu aviokompāniju bāzes lidostām, piemēram, ar Lufthansa caur Frankfurti, ar Finnair caur Helsinkiem, ar Turkish Airlines caur Stambulu utt. Šajās bāzes lidostās notiek pasta sūtījumu pārkraušana uz nākamo reisu, taču tas nenozīmē pārkraušanu pa tiešo no lidmašīnas lidmašīnā. Vispirms pasta sūtījumi tiek nogādāti lidostas kravu noliktavās, kur tos sašķiro un sadala uz tālākajiem reisiem. Jārēķinās, ka lielākajās lidostās ienāk pasta sūtījumi no visiem pasaules pasta uzņēmumiem, un vienas lidmašīnas ietilpība ir ierobežota. Pasažieru lidmašīnās priekšroka, protams, ir pasažieru bagāžai, tāpēc pastam un pārējai kravai var nākties gaidīt nākamo vai pat aiznākamo dienu. Tomēr tie nav vienīgie šķēršļi, kas ietekmē sūtījumu piegādes tempu.
Pa jūru vai pa sauszemi sūtījumi ceļo ilgāk
Atšķirībā no pandēmijas pirmā viļņa aviopārvadātāji ir sākuši pielāgoties – ja nav avioreisu, vismaz kādu daļu sūtījumu bāzes lidostā var nogādāt citādi. Šobrīd starptautiskās aviokompānijas tiešos lidojumus uz Rīgu neveic, taču tām ir savs sauszemes transports, kas, ja iespējams, vairākas reizes nedēļā paņem pasta sūtījumus no Rīgas, lai nogādātu bāzes lidostā. Tas gan paildzina procesu, bet vismaz ļauj ieplānot pārvadājumus.
Ar sauszemes kravu pārvadātājiem vienoties ir grūtāk, jo atšķirībā no aviopārvadātājiem viņi nav ieinteresēti mazos apjomos – to pārvadāšana nav rentabla.
Savukārt lielu apjomu uzkrāšana nozīmē vēl ilgāku piegādes termiņu, kas nav ne pasta uzņēmumu, ne klientu interesēs.
“Vēl viena problēma – ar sauszemes transportu neaizbrauksi uz Austrāliju, Ameriku vai citām tālajām valstīm, kas neatrodas Eiropā, tāpēc pastāvīgi meklējam arī citus risinājumus.
Vienu reizi pandēmijas pirmajā vilnī transportējām pasta sūtījumus uz Austrāliju ar kuģi.
Tobrīd neko citu atrast nevarējām, jo tās nedaudzās aviokompānijas, kas izpildīja reisus, nebija ar mieru sadarboties – tām vai nu jau bija citi sadarbības partneri, vai arī tās principā nepieņēma pasta sūtījumus.”
Kuģis ir ļoti ilgs piegādes veids, ceļojums uz Austrāliju aizņem apmēram mēnesi, tāpēc to var izmantot tikai krīzes situācijās. Turklāt jāpierēķina laiks, kas nepieciešams, lai sakrātu pietiekami lielu pasta sūtījumu kravu – Latvijas gadījumā tas būtu vēl viens mēnesis. Diez vai klienti ilgstoši būtu gatavi šādam scenārijam, atzīst “Latvijas Pasta” starptautiskās loģistikas speciāliste. Izmēģināti arī citi ceļi – neilgi pirms Ziemassvētkiem nācies organizēt čārterreisu sadarbībā ar kravas pārvadājumu aviokompāniju, lai nogādātu pasta sūtījumus Lielbritānijā, kur tradicionāli ir viens no lielākajiem sūtījumu apjomiem, un pie viena izpalīdzētu Lielbritānijas pastam Royal Mail atgādāt kravas uz Rīgu. Taču tas ir dārgs prieks, tāpēc izmantojams vienīgi lielu sūtījumu apjomu gadījumā.
Jauniem standartiem pielāgojas visi
Ierobežotas transporta iespējas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē starptautisko pasta sūtījumu piegādes kavēšanos. Tas nes līdzi vēl vienu būtisku apstākli – regularitātes trūkumu. Ja agrāk ar pasažieru aviolīnijām pasta kravas tika izsūtītas katru dienu, šobrīd jāpielāgojas visai neregulāriem reisiem. Līdz ar to sūtījumi krājas “Latvijas Pasta” šķirošanas centrā un gaida, līdz tiek rasta iespēja tos nosūtīt.
Tāpat kā agrāk, arī pašlaik klientiem, kuri vēlas nosūtīt paciņu ar pasta starpniecību, tāda iespēja ir, taču jārēķinās, ka piegādes termiņi visā pasaulē ir krietni garāki, turklāt atsevišķās valstīs vēl noteikti individuāli piegāžu ierobežojumi.
“Pasta uzņēmumi nenogādā sūtījumus personīgi no durvīm līdz durvīm, bet gan nodod tos tālāk transporta kompānijai, kas savukārt tos nogādā gala pasta uzņēmumam, kura uzdevums jau ir sūtījumus piegādāt adresātam. Ja sūtām niecīgus apjomus uz ne tik populāriem galamērķiem, izmantojam arī tranzīta pasta uzņēmuma pakalpojumus. Tāpēc piegādes ķēde sastāv no vairākiem posmiem, kurus “Latvijas Pasts” ne vienmēr var ietekmēt. Nav tā, ka piegādes kvalitātes standarti būtu pilnībā atcelti, bet objektīvu iemeslu dēļ tos šobrīd ir grūti ievērot. No ļoti daudziem partneriem visā pasaulē regulāri saņemam paziņojumus, ka ierobežojumu dēļ ir paredzama piegādes kavēšanās. Tāpēc vienīgais, ko ikviens varam darīt, lai situāciju uzlabotu, – būt atbildīgiem un kopā iespējami ātrāk apturēt Covid-19 izplatību,” saka Iveta Frēliha.
Viņa atzīst – klienti ir dažādi: gan saprotoši, gan ne tik ļoti. Taču šajos ārkārtas apstākļos, kādos patlaban atrodas visa pasaule, ir neizbēgami, ka arī pasta sūtījumu piegādes kavējas.
Pasta nozare, tāpat kā vairākums citu nozaru visā pasaulē, šobrīd piedzīvo nebijušu situāciju, ik dienas cenšoties pielāgoties, lai rastu ātrākos piegādes risinājumus un nodrošinātu klientiem tādu pakalpojumu kvalitāti, kādu tie gaida.
