Vakcinācijas kampaņas kā karš pret viltus ziņām (7)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AP/Scanpix

2020. gads vēsturē iegājis kā baiļu un lielas neticības, kā arī cerību gads. Globālās pandēmijas laikā tika satricinātas dažādas struktūras, kas izjauca globalizācijas sniegtās priekšrocības, jo bijām spiesti aizvērt durvis un izolēt sevi no ārpasaules.

Kā raksta Starptautiskās medicīnas studentu asociāciju federācijas (IFMSA) reģionālā direktore Dienvidamerikā Valkīrija da Silva Pedra Pareira, brīdī, kad lidostas slēdza savas durvis miljoniem pasažieru visā pasaulē, zinātnieki sadevās rokās. Sākās cīņa ar laiku, un rekordātrā tempā tika radīta jauna vakcīna, kuras galvenais uzdevums ir izbeigt globālo pandēmiju.

“Zinātnieki neapšaubāmi paveica izcilu darbu, kam jānes labums visai pasaulei – vakcīnas dod cerību ne tikai pozitīvam cīņas iznākumam pret Covid-19, bet nākotnē ļaus arī ārstēt virkni citu slimību, kas šodien tiek uzskatītas par neārstējamām,” raksta Pareira.

Brīdī, kad vakcīnu radītāji ziņoja par vakcīnu izmēģinājumu rezultātiem un to, ka vakcīnas ir efektīvas, šķita, ka pasaule beidzot spēs atviegloti uzelpot un cerēt, ka jau drīzumā izdosies atrisināt lielāko krīzi 21. gadsimtā.

“Tomēr miljoniem cilvēku visā pasaulē izjūt citas emocijas, nevis atvieglojumu.

Cik ātri mūs sasniedza jaunais vīruss, tik ātri mūs sasniedza kāds cits ļaunums, kas izmanto sabiedrībā valdošās bailes un nedrošību savā labā, – tā ir maldinoša informācija,” norāda Pareira.

Tā kā dažādu vakcīnu kandidātu izstrāde, pētniecība un ieviešana praksē visā pasaulē notika tādā tempā, kāds nekad iepriekš pasaules vēsturē nebija pieredzēts, arī neticības viļņi pret vakcīnām (un vakcināciju kopumā) sasniedza nebijušas virsotnes.

“Neticība un neuzticēšanās zinātnieku sniegtajiem datiem par vakcīnas efektivitāti un vakcinācijas nepieciešamību pieauga, pateicoties viltus ziņām un sazvērestības teorijām, kas lielākoties radās un tika izplatītas dažādajās sociālo tīklu platformās. Nereti varējām redzēt, ka dezinformācijas vilnis bija daudz lielāks nekā zinātnieku izteiktie brīdinājumi,” saka Pareira.

Jaunā zinātniece norāda, ka valstu valdības iestādes un zinātnieki iesaistījās vēl vienā cīņā, kas prasīja ne mazums spēka - ne tikai pret Covid-19, bet arī pret viltus ziņām un sazvērestības teorijām.

“Šīs viltus ziņas un teorijas, kas nereti bija vienkārši izdomātas, kļuva pietiekami pievilcīgas ļoti daudzu cilvēku vidū. Tas savukārt kļuva par pārbaudījumu vakcinācijas kampaņām, riskējot izplatīties pretvakcinācijas kustībai. Šai kustībai gūstot pietiekamu atbalstu, nopietni tiktu kavēti globālie centieni ierobežot un likvidēt Covid-19. Tā saucamo antivakseru kampaņas ir ietekmējušas vakcinācijas kampaņas visā pasaulē, jo īpaši tajās valstīs, kuras jau iepriekš bija cietušas no lielas viltus ziņu izplatības. Galvenais motīvs šajos vēstījumos bija tas, ka valsts iestādes pašas netic vakcinācijas efektivitātei, bet piespiež to darīt sabiedrību,” norāda Pareira.

Sociālajos tīklos zinātnieki un medicīnas jomas profesionāļi bija spiesti iesaistīties jaunā karā, tērējot savu enerģiju, cīnoties nevis pret vīrusu, bet pret auglīgo augsni, kurā viltus ziņas spēj augt un vairoties kā sēnes pēc lietus. Tāpat arī pastāv cīņa pret šo platformu veidotājiem, kuru pūliņi nereti ir nepietiekami, lai izskaustu dezinformāciju, kas pastiprina atsevišķas sabiedrības daļas nostāju pret vakcināciju.

“Tādējādi tiek pastiprinātas iedzīvotāju bažas kopumā, agri vai vēlu daļēji vai pilnīgi sākot šaubīties par vakcīnu drošumu un efektivitāti.

Rodas baiļu spirāles, kas pievērš uzmanību blakusefektiem, kā arī doma, ka uzņēmumi un valdības vēlas panākt globālo dominanci un kontroli,” skaidro Pareira.

Šie faktori palielina un apdraud ne tikai veselu cilvēku imunizācijas procesu, bet apdraud arī tos, kuriem ir dažādas slimības, kā arī tos, kuri kaut kāda iemesla dēļ nevarēs vakcinēties. Līdz ar to vakcinācijas kampaņu īstenošana tiek padarīta vēl sarežģītāka, tādēļ veselības aprūpes speciālistiem un valdībām būs jāpieliek lielas pūles, lai izdotos panākt vakcinācijas kampaņas īstenošanu tā, lai noteikts procents iedzīvotāju saņemtu vakcīnu un sabiedrība varētu atgriezties pie drošas un normālas dzīves.

“Pašlaik mēs cīnāmies pret vīrusu. Tomēr šajā cīņā mums ir jāpiedalās arī citās kaujās un jācenšas iekarot arī cilvēki, kuri nereti izplata dezinformāciju, apdraudot cīņu pret vīrusu. Tādējādi, lai uzvarētu, mums ir nepieciešams uzvarēt arī dezinformāciju,” noslēdz Pareira.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu