Pret Dievu ar vakcīnu. Sandris negrib vakcinēties pret Covid-19, jo Kristīgajā radio sakot, ka to nevajag darīt (76)

Ilze neticībā iepleta acis. «Tu nopietni?» viņa pārjautāja vīram. «Jā,» Sandris apstiprināja. Saskaņā ar Bībeli tagad esot gaidāmi «briesmīgie laiki neticīgajiem».

Ilze juta, kā viņā aug dusmas. Abiem tuvu pie četrdesmit, augstākā izglītība, labi apmaksāts darbs. Ģimenē aug trīs bērni. Pēc Ilzes domām, viss būtu kārtībā, ja vien Sandris ik pa laikam nesāktu runāt par LKR saklausīto. Sarunas par šo tēmu jau iepriekš bija beigušās ar strīdiem.

Ilze, pēc profesijas psiholoģe, metās uzbrukumā. «Pirms diviem gadiem vakcinējāmies pret gripu, vai tava ticība mazinājās? Un pēc ērču potes?» Sandris, kurš pēc rakstura ir introverts un lēnīgs, atbildēja noliedzoši. Ilze turpināja: «Ja tiešām vakcīnas mazinātu ticību, tad tev sen vajadzētu būt neticīgam, jo bērnībā arī mūs vakcinēja.»

Sandris it kā piekrita šiem argumentiem, taču palika pie sava.

Ilzes dusmas tikai pieņēmās spēkā — gan uz vīru, gan uz radio. Bezspēcībā par absurdo situāciju viņa uzrakstīja vēstuli Re:Baltica faktu pārbaudītāju komandai.

«Labdien, man tuvs cilvēks klausās Kristīgo radio, un tur katru dienu aicina nevakcinēties,» viņa rakstīja. «Es saprotu, ka jūs cīnāties ar viltus ziņām FB, bet vai kāda iestāde uzrauga radio saturu? Kas var kaut nedaudz šo ietekmēt?»

Pret betmeniem un gejiem

LKR Sandris sāka klausīties pirms sešiem gadiem, kad ģimenē piedzima pirmais bērns. Mazuļa atnākšana radīja pārmaiņas. Arī darbs prasīja savu — ar saspringtiem termiņiem un neiecietīgu vadību. Sandrim bija emocionāli grūti izturēt spriedzi.

Kādu rītu, braucot automašīnā uz darbu, viņš sāka klausīties LKR. Tas viņu nomierināja. Pēc pāris nedēļām viņš klausījās vairs tikai to — no rītiem mašīnā, darbā austiņās. Radio vienmēr bija fonā, radot viņa drošo pasauli. Un arī vienīgais informācijas avots, jo sociālos un tradicionālos medijus viņš izmanto reti.

«Es sapratu, ka ir kaut kas augstāks, un tā mana ticības dzīve arī sākās,» viņš stāsta Re:Baltica. Pēc trim gadiem viņš nopirka Bībeli. Sajuties vainīgs, ka tik ilgi slinkojis un ļāvies, lai radio domā viņa vietā. Apņēmies, ka vismaz desmit minūtes dienā studēs Bībeli arī pats.

Intervijai ar Re:Baltica Sandris piekrita pēc sievas lūguma. Viņš uzskata, ka pēc rakstura abi ar Ilzi ir līdzīgi un kopumā dzīvo saticīgi. Ilze stāsta, ka vīram ģimene ir prioritāra, tuvu draugu tikpat kā nav. Pats pasmējies, ka esot stabils un uzticams kā veļasmašīna. Pēc Ilzes ierosinājuma gāja uz bērnu emocionālās audzināšanas kursiem, pirms dažiem gadiem sāka psihoterapijas kursu. To vajadzēja, jo pēc trešā bērna piedzimšanas atkal izjuka ierastais ikdienas ritms, un «es ieslīgu tādā vājuma posmā», atceras Sandris.

Pirms tam ģimenei ar reliģiju bija maz saistību. Abi laulājās luterāņu baznīcā, tur arī nokristīja bērnus. Ik pa laikam svētdienās aizgāja uz baznīcu, taču Ilze šaubās, vai viņus varēja saukt par pārliecinātu kristiešu ģimeni. «Varbūt esmu kristiete ar liberāliem uzskatiem?» viņa skaļi spriež un secina, ka viņu neuztraucot, vai nokļūs paradīzē.

Tad viņu ģimenē ieradās trešais — Latvijas Kristīgais radio — un līdz ar to arī strīdi.

Sākumā domstarpības bija par bērnu rotaļlietām. Sandris iebilda pret kārtīm ar zirnekļcilvēku, mūmijām un betmeniem. «Es saku, ka man nepatīk un es nespēlēšos ar šādām briesmīgām kārtīm,» viņš atceras. Tā vietā rosinājis spēlēt parastās kārtis vai šahu, «kur nav kāds simbolisms iekšā». Ilzi šī nostāja sadusmojusi, un «tad viņa teica, ka es esmu nozombēts ar savu radio».

Ilze savukārt atceras, ka Sandris aizrādījis, kad dēls no bērnudārza nes mājās uzzīmētas senlatviešu zīmes. Kādā reizē dēls priecīgs rādījis ģimenei Ziemassvētku zīmējumu ar vienu no tām, un vīrs teicis, ka nevajag tādas zīmēt. «Mums bija strīds par to, vai tiešām bērnam jāsaņem nosodījums, jo viņš nāk ar prieku to rādīt vecākiem, un jāaug informācijas vakuumā, vai tomēr viņš drīkst zināt latviešu kultūru,» stāsta Ilze.

Nākamā strīda tēma bija par viendzimuma pāru tiesībām pēc Satversmes tiesas sprieduma pērn novembrī. Tas izsauca plašu sašutumu reliģiskajā pasaulē, jo atzina, ka ģimeni nedefinē tikai laulība. Sandris uzskata, ka homoseksualitāte ir grēks. Taču viņš nepiekrītot LKR paustajam, ka šādiem cilvēkiem nav vietas baznīcā. Esot, «bet mans pienākums ir pateikt, ka viņi būs ellē».

Sandris radio sadzirdējis, ka homoseksualitāte esot grēka sekas. Varbūt ne paša konkrētā cilvēka, bet, iespējams, viņa vecāku. Līdzīgi kā alkoholisms un dažādas atkarības. Sandris tic, ka šīs problēmas ir iespējams pārvarēt ar «garīgo brīnumu» un spēcīgām lūgšanām. Kā piemērus viņš min izārstējušos alkoholiķus, kas ir atgriezušies draudzēs un stipri ticībā. Vienlaikus Ilzes ietekmē viņš uzskata, ka homoseksuāliem cilvēkiem būtu jādod iespēja mantot partnera īpašumu un apmeklēt partneri slimnīcā. 

«Man ir labs draugs gejs, Sandris ar viņu ir saticies,» Ilze skaidro, kā sašūpojusi vīra viedokli par homoseksuālu pāru juridiskajām tiesībām. Viņas draugs ir ārsts, kurš ģimenei regulāri palīdz ar padomu. «Saku: kad mums ir medicīniski jautājumi, tu saki, lai zvanu. Kad runa ir par viņa likumiskajām tiesībām, tad viņš kļūst citāds?»

Ar konkrētiem piemēriem no pašu dzīves, nereti pat pārspīlējumiem, Ilze mēģinot argumentēt brīžos, kad vīrs kārtējo reizi sāk runāt par radio saklausītu tēmu. Kad padzirdējis, ka kāds mācītājs nevakcinējot savus bērnus, Ilze norādījusi: ja viņu meita nonāktu slimnīcā un vajadzētu asins pārliešanu, viņš arī gribētu pārliecināties, vai lūgšanas dziedina? 

Kad dēls zīmē latvju zīmes, minējusi — vai tautastērpus arī nedrīkst valkāt, uz dziesmu un deju svētkiem neiesim? Ilze satraucas, ka jau tagad dēls dažreiz saka, ka tētis un mamma domā atšķirīgi, «kaut vai par cilvēku rašanos».

«Sanāk sava veida manipulēšana,» atzīst Ilze un vienlaikus atviegloti uzelpo, ka vīrs «ieklausās manī un ņem vērā manas domas».

Ir slikti un būs vēl sliktāk

«Jālūdz Dievs par šo ģimeni, ja viņiem ir konflikts,» pamāca Latvijas Kristīgā radio līdzīpašnieks un vadītājs Tālivaldis Tālbergs, kad Re:Baltica izstāsta par Sandra ģimenē notiekošo. Savu vai radio vainu viņš ģimenes konfliktos neredzot, jo neaicinot cilvēkus nevakcinēties. «Mēs runājam par grēka vīrusu, kas pārņem pasauli. Mēs nekad neesam runājuši — dariet tā vai citādi,» viņš vairākkārt uzsver telefona sarunā.

Sandris nemāk pateikt, kurā no radiopārraidēm dzirdējis, ka vakcinēties pret koronavīrusu nav labi, jo klausās to fonā bez īpašas atlases. Taču pieļauj, kas tas bija stundās, kad Tālbergs ar viesiem analīzē Bībeli. No turienes arī secinājis, ka «pote nav pasaules glābiņš bez ierunām, tas noteikti ir apdomāšanas vērts».

Re:Baltica atrada divus raidījumus, kuros šogad Kristīgā radio vadītājs citē Bībeli un runā par pandēmiju. Tajos Tālbergs vairākkārt atkārto, ka lēmums par vakcinēšanos jāpieņem katram pašam. Taču šiem ieteikumiem vienmēr seko «bet».

15. janvāra raidījumā Ko par to saka Bībele? misionārs Juris Doveiko aicina «nekļūt par izmēģinājuma trusīti» un no vakcīnām «turēties pa gabalu». Kā iemeslus viņš uzskaita plaši izplatītos mītus, ka vakcīna var rezultēties ar sterilizāciju, slimībām vai pat nāvi pēc kāda laika. Ja tiešām būšot piespiedu vakcinācija, «es vienkārši bruņojos un neļauju savā namā ieiet, katrs, kas to mēģinās darīt, ies caur asinīm», brīdina Doveiko.

Otrs raidījuma viesis mācītājs Jānis Ozolinkevičs ir pielaidīgāks un aicina «uzticēties, pieņemt vakcīnu un pakļauties, ka Dievs neko sliktu neizdarīs». 

Tālbergs skaidro, ka Bībelē par vakcīnām nekas neesot teikts, taču pievienojas viesiem, kas piemin Jāņa atklāsmes nodaļā minēto zvēra zīmi. Tas nozīmējot — būs baisi laiki, un šobrīd notiekošais uz to vedot. «Tas ir vairāk nekā skaidrs. Cilvēki tiek trenēti uz komandu izpildīšanu,» pārraidē secina Tālbergs. 

Biedēšana ar zvēra zīmi ir kristīgajā pasaulē iecienīts temats, Re:Baltica skaidro Latvijas Universitātes teoloģijas pētnieks Ņikita Andrejevs. Tās nozīmē Bībelē nav precīzi izskaidrota, paverot plašas interpretācijas iespējas.

«Tālbergs pārstāv interpretāciju, kas to attiecina uz nākotni. Līdzīgi 70. gados šis simbols tika attiecināts uz kredītkaršu ieviešanu,» skaidro Andrejevs. Viņš uzskata, ka LKR izmanto pandēmijas radīto spriedzi, lai piesaistītu sekotājus. «Tas ilgstoši pauž radikālus uzskatus, tajā skaitā arī maldīgus.»

«Zvēra zīme visos laikos ir bijusi ejoša prece, tāpat kā čipošana. To atrod ikvienā gadsimtā,» papildina teoloģe, Cīrihes Universitātes doktorante Aļesja Lavrinoviča. Viņu nepārsteidz, ka šo retoriku izmanto arī LKR, jo tā auditorija ir «bailīgu cilvēku kopa, kuriem ir nepieciešams just psiholoģisku stabilitāti par to, ka viss norit pēc kāda iepriekš paredzēta plāna (Bībeles tekstā)». «Šī ir īstā auditorija, kas stāvēs un kritīs par to, ko LKR pasludina kā vienīgo patiesību, — vai tas būtu Covid-19, Dziesmusvētki vai ASV prezidenta vēlēšanas,» stāsta Lavrinoviča.

Tālbergs Re:Baltica tā arī skaidri neatbildēja, vai pats vakcinēsies pret Covid-19. «Nezinu, par kādu vakcīnu jūs runājat. Ja zinātnieki pierādīs, ka šī vakcīna ir derīga, tad ir okei,» norādīja Tālbergs.

Domstarpības par to, vai jāvakcinējas pret Covid-19, valda arī citās konfesijās. Romas katoļu baznīcas galva pāvests Francisks vakcinējās un aicina to darīt arī citus. Tikmēr kardināls Jānis Pujats parakstījis deklarāciju, kas ir pret Covid-19 vakcīnu, jo tajā it kā izmantotas abortētu embriju šūnas. Re:Baltica kolēģi no Re:Check jau skaidroja, ka šis apgalvojums ir maldinošs. AstraZeneca vakcīnas izstrādē izmantotas Nīderlandē 70. gados no kāda embrija iegūtas šūnas, kas vēlāk pavairotas laboratoriski. Vakcīnas sastāvā šo mākslīgi pavairoto šūnu nav. 

Pret vakcīnām un ierobežojumiem ir arī tā sauktās harismātu baznīcas. Jaunās paaudzes līderis Aleksejs Ļedjajevs sludina, ka vakcīnu mērķis esot samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu. Kristus pasaulei līderis Mārcis Jencītis biedē, ka no Covid-19 vakcīnām mirst cilvēki.

Teoloģe Lavrinoviča skaidro, ka šāda reakcija no harismātu baznīcu līderiem bija gaidāma, jo tām raksturīga sensacionālas un ezotēriskas informācijas izplatīšana.

Lūgs Dievu, lai sieva kļūst ticīga

Sandris nedomā, ka LKR ar viņu manipulē. Viņš jūtas kā daļa no radio ģimenes un regulāri ziedo. Desmitā tiesa gan tā neesot, bet vidēji 50 eiro mēnesī varētu būt. Latvijas Kristīgais radio auditorijas ziņā ir starp mazākajām radiostacijām Latvijā. Pērn vasarā to klausījās vidēji 14 tūkstoši klausītāju dienā, liecina tirgus izpētes firmas Kantar dati.

Lai arī maza, šī kopiena ir lojāla, par ko liecina fakts, ka 2019. gadā no privātiem ziedotājiem LKR saņēma gandrīz 250 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati (informācija par 2020. gadu vēl nav pieejama).

Jau pēc sarunas ar Re:Baltica Sandris vēlreiz noklausījās konkrētās LKR pārraides par vakcinēšanos un secināja, ka tur tiešām netiek teikts, ka tieši Covid-19 vakcīna būtu «pretticības pote, kaut arī, protams, Tālbergs un Doveiko ir pret». «Īsi sakot, tas laikam ir pārpratums, ka Covid vakcīna var atņemt ticību,» viņš raksta elektroniskajā vēstulē. Tas gan nemainot viņa nostāju, ka «es arī negribu vakcinēties». Uz jautājumu, vai nebaidās, ka viņa ticība varētu izjaukt ģimeni, Sandris skaidro, ka ticot lūgšanu brīnumam. Ar lūgšanu spēku ticīgie sagrāvuši PSRS, un viņš ticot, ka lūdzot «varu padarīt savu sievu ticīgu».

Ilzi šādas vīra runas uztrauc. Viņa baidās, ka Sandris lēnām radikalizējas un vaicā Re:Baltica, kur meklēt palīdzību. Latvijā elektronisko mediju saturu uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Marta sākumā tā par nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšanu par koronavīrusu, kas rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, ar 16 000 eiro naudas sodu sodīja Pirmo Baltijas kanālu (PBK). Padomes pārstāve Ieva Kalderauska Re:Baltica stāsta, ka līdz šim Latvija Kristīgais radio viņu redzeslokā neesot nonācis, bet tagad pievērsīšot tam pastiprinātu uzmanību. 

Ja arī NEPLP konstatēs pārkāpumus LKR saturā, maz ticams, ka tas mainīs Sandra nostāju. Gan dažādu pētījumu, gan arī Ilzes novērojumi attiecībās ar vīru un psiholoģes darbā rāda, ka visefektīvāk otra cilvēku uzskatus var mainīt emocionāli piemēri no pašu dzīves. Viņa jau ir sagatavojusi argumentus, lai pārliecinātu vīru vakcinēties. Piesaukšot sabiedrisko labumu. Aicinās padomāt par veciem cilvēkiem. Viņa regulāri stāsta, ko izlasījusi par dažādiem vakcīnu veidiem un kas ir to sastāvā. 

«Tā ir tāda aizklauvēšanās,» secina Ilze. Viņa ir apņēmusies klauvēt, līdz sasniegs rezultātu. 

* Personu vārdi pēc viņu lūguma mainīti, bet redakcijai zināmi.