Latvijas sabiedrības izpratne par finanšu prasmēm ir augstāka nekā vidēji Eiropā, tomēr ir lietas, kas vēl pieklibo. Kādēļ iedzīvotāji nereti finanšu pakalpojumus uztver kā “banku vēlmi nopelnīt”, intervijā portālam TVNET skaidro “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka cilvēkiem naudas plānošana ļoti bieži saistās ar pierakstu kladēm, pildspalvu, čeku vākšanu un tamlīdzīgām lietām, kas šķiet liels apgrūtinājums. Sabiedrībā arī valda uzskats “kāda jēga plānot to, kā nav”? Gluži pretēji, jo mazāk līdzekļu, ar ko operēt, jo lielāka loma ir plānošanai.

Ļoti labi, ja precīzi zini, kur aiziet tavi līdzekļi, taču plānošana var būt arī sistemātiska, piemēram, ienākumu gūšanas brīdī uzreiz nodali daļu līdzekļu konkrētiem mērķiem, veidojot uzkrājumu kādam pirkumam, kas nenotiks uzreiz, bet pēc ilgāka laika.

Līdz ar to finanšu plānošana nenozīmē obligātu čeku vākšanu un pierakstu burtnīcas. Domāju, ka, izpratnei vairojoties, naudas plānošana uzlabosies arī sabiedrībā kopumā, un ģimeņu finanšu veselības līmenis pieaugs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X