Banku analītiķi: Rūpniecība šogad būs viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā

Šuvēja. Ilustratīvs attēls FOTO: Shutterstock

Rūpniecība šogad būs viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā, uzrādot straujāku izaugsmi nekā ekonomikā kopumā, atzīmēja banku analītiķi, komentējot otrdien publiskotos rūpniecības produkcijas izlaides februāra datus.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka rūpniecība Latvijā šobrīd ir viena no nozarēm, kas vislabāk ir spējusi pārvarēt Covid-19 pandēmijas otro vilni un spēcīgs globālais pieprasījums liek domāt, ka šogad tā varētu būt viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā.

Viņš norādīja, ka 2021.gada februārī salīdzinājumā ar 2020.gada februāri ražošanas apmēri Latvijas rūpniecībā pieauga par 1,5%,  tostarp apstrādes rūpniecībā izlaide palielinājās par 0,8%. "Turpmākajos mēnešos pieaugums kļūs straujāks, kas saistīts gan ar spēcīgu globālo pieprasījumu pēc dažādām rūpniecības precēm, gan zemo izlaides apmēru pērnā gada pavasarī, Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā," sacīja Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka

februārī daudzās nozarēs ražošanas apmēri pārsniedza pirms Covid-19 līmeni, taču atsevišķās nozarēs joprojām ir jūtama Covid-19 krīzes ietekme

un ražošanas apmēri atpaliek no iepriekšējā līmeņa. Februārī salīdzinājumā ar 2020.gada februāri apģērbu ražošana Latvijā augusi par 19,5%, iekārtu ražošana - par 7%, ķīmisko produktu un auto detaļu - par attiecīgi 8,1%, un 6,8%, bet koka izstrādājumu ražošana - par 4,1%. Savukārt samazinājusies tekstilizstrādājumu, nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošana - par attiecīgi 11,2%, 5,3% un 7,1%.

"Manuprāt, šobrīd ir ļoti labi priekšnosacījumi Latvijas rūpniecības tālākai izaugsmei vismaz šā gada pirmajā pusē. Globālais pieprasījums pēc rūpniecības precēm ir ļoti spēcīgs un daudzās nozarēs krājumu līmenis ir būtiski sarucis. Pasaules tirdzniecība ir pilnībā atguvusies no Covid-19 pandēmijas satricinājumiem pērnā gada sākumā, un šā gada martā ražotāju noskaņojums Eiropā un citviet ir sasniedzis rekordlielus augstumus. Arī Latvijā martā ražotāju noskaņojums turpināja uzlaboties, un par ražošanas apmēru kāpumu Latvijā liecina arī elektroenerģijas patēriņa pieaugums," teica Āboliņš.

Pēc viņa minētā, tas liek domāt, ka šogad rūpniecība būs viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. 

Āboliņš prognozēja, ka rūpniecības produkcijas izlaide šogad Latvijā varētu pieaugt par apmēram 4-5%.

"Martā, aprīlī un maijā rūpniecības gada pieauguma cipari, protams, būs ļoti lieli, jo ražošanas apmēri tiks salīdzināti ar 2020.gada zemo bāzi, taču izaugsme turpināsies visa gada garumā. Šobrīd lielākās bažas rūpniecībā rada transporta izmaksu straujais pieaugums un izejvielu, kā arī dažādu detaļu pieejamība. Piemēram, procesoru deficīts pasaulē pēdējos mēnešos ir licis autoražotājiem īslaicīgi apturēt ražošanu dažādās pasaules valstīs. Tas ietekmē piegādātājus arī citās nozarēs un valstīs. Vienlaikus nav skaidrs arī, cik noturīgs būs pašreizējais pieprasījums pēc rūpniecības precēm.

Ierobežojumi pakalpojumu nozaru darbībai ir mainījusi patēriņa struktūru par labu precēm, taču, Covid-19 saslimstībai mazinoties, patēriņa struktūra, visticamāk, normalizēsies.

Arī fiskālie stimulēšanas pasākumi nevar tikt ilgstoši turpināti esošajos līmeņos. Tādēļ gada otrajā pusē un 2022.gadā globālais pieprasījums pēc precēm varētu kļūt mērenāks, savukārt ekonomikas izaugsmi vairāk virzīs pakalpojumu nozaru atkopšanās," teica Āboliņš.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmēja, ka februāra datos joprojām var novērot Covid-19 ierobežojumu un piegāžu sarežģījumu ietekmi, tādējādi veikums starp nozarēm ir ļoti nevienmērīgs. 

Viņš minēja, ka, no viens puses, nozīmīgs kāpums vērojams farmācijas, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, ķīmijas produktu un apģērbu ražošanā. Tāpat izaugsmi noturējusi pēc īpatsvara lielākā nozare - kokrūpniecība. Tikmēr kritums bija dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā.

Izlaide samazinājās arī divās no trim lielākajās nozarēs - pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražošanā.

"Nedaudz grīļīgā gaitā apstrādes rūpniecība turpinās lauzt ceļu uz jaunām virsotnēm. Pamazām līdz ar vakcinācijas nostiprināšanos ekonomikas sāks vērties un ļaus atgūties arī tām nozarēm, kas vēl atrodas mīnusos. Apsteidzošie dati apliecina, ka eirozona martā atgriezās pie izaugsmes, ko veicināja rekordliels uzlabojums apstrādes rūpniecībā, jo globālais pieprasījums turpināja atjaunoties," sacīja Gašpuitis. 

Viņš arī norādīja, ka pakalpojumu sektoru turpina nospiest ierobežojumi, lai gan pat šeit kritums ir vājākais kopš pagājušā gada augusta. Uzlabojas arī nodarbinātība, jo uzņēmumi palielina jaudu atbilstoši pasūtījumu un optimisma pieaugumam. "Šajā kontekstā gan jāatzīmē, ka atjaunošanās nes līdzi izmaksu kāpumu, kas martā sasniedza augstāko līmeni 10 gados. Arī Latvijas apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs martā uzlabojās līdz -5,6 punktiem, ko ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes par uzņēmumu darbību," piebilda Gašpuitis.

Vienlaikus "SEB bankas" makroekonomikas eksperts uzsvēra, ka

jauni ierobežojumi var aizkavēt ekonomikas atveseļošanos.

Tomēr pēdējo divu mēnešu laikā pozitīvs pārsteigums ir tas, ka labā noskaņojumā ir ne tikai Vācijas, bet arī Francijas, Itālijas un Spānijas rūpniecība, kamēr, lai arī situācija uzlabojas, ir redzami arī ilgāki piegādes laiki un cenu kāpumi.

"Parasti pēdējie faktori ir saistīti ar stabilu ekonomiku, taču ir vairākas pazīmes, ka to tagad var saistīt ar sastāvdaļu trūkumu un citiem piegādes traucējumiem, ko izraisa straujās pieprasījuma svārstības un citas ekonomikas problēmas. Tādēļ, lai arī skats ir optimistisks, rūpniecības pieaugums var palēnināties vairāku iemeslu dēļ, jo pandēmijas veidotais kritums ir vai drīz tiks kompensēts un vājās vietas var ierobežot izaugsmi nākotnē. Globālo piegāžu sistēmas izaicinājumi paver jaunas iespējas mūsu uzņēmējiem, kas būs pietiekami, lai saglabātu izaugsmi. Tomēr ar atbilstošu atbalstu Latvija var paņemt vairāk un nodrošināt nozares lielāku ieguldījumu izaugsmē.

Pārliecinošāka izaugsme sagaidāma otrā ceturkšņa beigās," sacīja Gašpuitis.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka Latvijas rūpniecība šobrīd ir kā labas kamanas, kuras velk spēcīgi zirgi, taču šīs kamanas tiek vilktas pa smiltīm. "Citiem vārdiem,

pieprasījums ir ļoti spēcīgs, bet ražošanu apgrūtina būtiskie darba vides riski un ar prātu neaptveramais juceklis izejvielu, komponentu iepirkumos.

Līdz ar to rūpniecības izaugsmes ātrums šogad nebūs izcils, kaut šī nozare gandrīz noteikti augs straujāk nekā ekonomika kopumā. Provizoriski vērtējot, apstrādes rūpniecības pieaugums šogad varētu būt ap 4%," viņš sacīja.

Strautiņš arī atzīmēja, ka priekšā ir trīs mēneši, kad gada pieauguma skaitļi izskatīsies skaisti, jo pērn šajā laikā bija krīze. Taču šis gads kopumā rūpniecībai nebūs viegls, lai arī pieprasījuma apstākļi ir labvēlīgi. 

"Latvijas rūpniecības apakšnozaru rezultātu aina ir ļoti kontrastaina. Lielā mērā tas izriet no pandēmijas ietekmes atšķirīgajām izpausmēm laikā. Ir nozares, kurās ir spēcīgs pieaugums tāpēc, ka tās pirms gada pamatīgi nospieda bremzes, bet tad izrādījās, ka bažas bija pārspīlētas. Tā veidojās neapmierināts pieprasījums un tagad ir pamatīgi jāsarauj. Spilgts piemērs ir autorūpniecība, kas februārī auga par 6,8%. Februāris un gada sākums kopumā bija labs mašīnbūvei, bet vājš metālapstrādei (-7,1%), iemesls varētu būt arvien saspringtāka situācija izejvielu iepirkumos, kas nozīmē ne tikai augstas cenas, bet arī piegāžu kavēšanos," klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka poligrāfijā ražošana aug strauji (+6,2%), lai arī daļai uzņēmumu pandēmija ir grūts laiks, jo ir samazinājušies reklāmas apmēri, bet nozares pieaugumu pērn nodrošināja "Livonia Print", kas kāpināja jaudas. Uzņēmums savā mājaslapā ziņo par jaunu iekārtu iedarbināšanu arī februārī, tā kā varam cerēt uz labu nozares rezultātu arī šogad.

Strautiņš piebilda, ka ļoti strauji aug apģērbu ražošana (+19,5%), kas ir pērn reģistrētā izlaides krituma spoguļattēls. Turpretim par 37,5% kritusies dzērienu ražošana,

kā arī tūrisma krīze nozarei krīze noteikti nav nākusi par labu. Pārsteidzoši liels ražošanas kritums ir pārtikas pārstrādē - februārī ražošana gada laikā samazinājusies par 4,3%. "Šai nozarei nav jāuztraucas par pieprasījuma kritumu, taču tajā ir īpaši lieli ražošanas organizācijas riski, jo daļā sektoru darbinieku blīvums ražošanas telpās ir diezgan liels. Iespējams, ka šos un citus mīnusus nozaru datu ailītēs ir veicinājuši infekcijas uzliesmojumi, par kuriem uzņēmumi parasti runā nelabprāt, bet tādi notiek," viņš sacīja.

Pēc "Luminor" ekonomista teiktā, liela ietekme uz rūpniecības kopējo rezultātu arī šogad būs kokapstrādei, kas pērn lielā mērā glāba visu apstrādes rūpniecību. 

"Globālajai krīzei bija pārsteidzoši labvēlīga ietekme uz koksnes produktu pieprasījumu. Par iespēju pārdot nebūs jāuztraucas arī šogad, bet šajā nozarē īpaši liels izaicinājums būs iespēja saražot. Valsts mežos nopērkamais koksnes apmērs būs mazāks nekā pērn, ko no otrā ceturkšņa jutīs pārstrādātāji. Lai arī ir cerības to kompensēt ar iepirkumiem no privāto mežu īpašniekiem un importu, tomēr zāģētavu izlaide reālā izteiksmē šogad gandrīz noteikti samazināsies. Turklāt arī izejvielu importā ir riski, piemēram, ir bažas, ka Krievija varētu ierobežot neēvelētu un nežāvētu zāģmateriālu eksportu. Mūsu kokrūpniecība no citām valstīm importē ne tikai apaļkokus, bet arī šādus lētus starpproduktus, kurus pēc tam pārvērš augstākas pievienotās vērtības izstrādājumos. Taču finansiālā ziņā zāģētavām šis var būt labs gads, jo pārdošanas cenas ir ļoti augstas. Savukārt lietkoksnes tālākas pārstrādes uzņēmumi, kuriem nav ilglaicīgu iepirkšanas līgumu, var nonākt pamatīgās cenu spīlēs, jo to klienti nevēlēsies izmaksu kāpumu kompensēt," klāstīja Strautiņš.

Jau vēstīts, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos divos mēnešos, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 2,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā bijis pieaugums par 1,5%.

Uz augšu
Back