CSP: Latvijā trešdaļai mājsaimniecību pērn nebija uzkrājumu

Ilustratīvs foto. FOTO: Rinelle, Shutterstock.

Latvijā 35,2% mājsaimniecību pagājušajā gadā nebija uzkrājumu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Vienlaikus, pēc statistikas pārvaldes datiem, 35,7% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā trīs mēnešus, bet 29,2% - trīs mēnešus vai ilgāk.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka mājsaimniecību uzkrājumi ir atkarīgi no ienākumiem. Ja no trūcīgākajām mājsaimniecībām jeb pirmās  kvintiļu grupas mājsaimniecībām 52,7% nebija uzkrājumu, tad no turīgākajām jeb piektās kvintiļu grupas mājsaimniecībām uzkrājumu nebija 17,7%.

Vienlaikus trīs mēnešus vai ilgāk esošo dzīves līmeni no uzkrājumiem varētu saglabāt 15,5% trūcīgāko mājsaimniecību un 52,9% turīgāko mājsaimniecību.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, pusei jeb 50,4% mājsaimniecību zem nabadzības riska sliekšņa nav izveidotu uzkrājumu, 34,9% šo mājsaimniecību uzkrājumi pietiktu mazāk nekā trim mēnešiem, kamēr 14,8% - pietiktu vairāk nekā trim mēnešiem. Mājsaimniecībām virs nabadzības riska sliekšņa uzkrājumu nav 29,1%, vienlaikus 36% ir uzkrājumi trim mēnešiem, bet 34,9% ir uzkrājumi vairāk nekā trim mēnešiem.

Lielai daļai jeb 43,9% vientuļo senioru vecumā no 65 gadiem uzkrājumu nav, taču, neskatoties uz zemākiem ienākumiem, vairāk nekā pusei vientuļo senioru ir izveidoti uzkrājumi, tostarp 36,3% to pietiktu mazāk nekā trim mēnešiem, bet 19,8% uzkrājumu pietiktu vairāk nekā trim mēnešiem. 

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka ģimenes ar bērniem ir piesardzīgākas, proti, vismazāk mājsaimniecību bez uzkrājumiem bija starp pāriem ar vienu bērnu (26,3%) un pāriem ar diviem bērniem (27,2%). Vienlaikus 39,8% no pāriem ar vienu bērnu uzkrājumu pietiktu, lai saglabātu esošo dzīves līmeni mazāk par trim mēnešiem, bet 33,8% - vairāk par trim mēnešiem.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa jeb 20% no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) - piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

Nabadzības riska slieksnis ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. 2019.gadā nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai bija 441 eiro mēnesī, bet divu pieaugušo un divu bērnu mājsaimniecībai - 927 eiro mēnesī.

Uz augšu
Back