Augstskolu absolventu ienākumi par 30% augstāki nekā vidēji valstī

Ilustratīvs foto. FOTO: Andrey_Popov, Shutterstock

Augstskolu absolventu gada ienākumi ir par 30% augstāki nekā vidēji valstī, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunākie augstskolu absolventu monitoringa dati.

Kā liecina monitoringa dati, vidēji valstī nodarbinātais saņem 12 912 eiro gadā, savukārt absolventu gada ienākumus veido 16 774 eiro, savukārt otrajā gadā pēc absolvēšanas gada ienākumi veido 17 662 eiro gadā, kas ir par 37% vairāk nekā vidējo valstī. Lielākos ieņēmumus gūst lauksaimniecības sektorā strādājošie absolventi, kam seko dabaszinības, matemātikas, sociālās un komerczinības un inženierzinātnes jomas. Viszemākie ieņēmumi darba tirgū ir humanitārās zinātnes un mākslas absolventiem - vidēji 11 509 eiro gadā. 

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece atzīmēja, - jo mērķtiecīgāk studētgribētājs izvēlas savu studiju programmu, jo retāk viņš pamet studijas un labāk nonāk darba tirgū. Kopumā augstskolu absolventi ir vairāk nodarbināti nekā pārējie iedzīvotāji valstī. Lai arī Covid-19 pandēmija darba tirgū ieviesa izmaiņas, arī pirms pandēmijas augstskolu absolventiem bija laba. Viņa uzsvēra, ka 80% absolventu strādā augstas kvalifikācijas darbu, piemēram, vadītāju, vecāko speciālistu vai speciālistu līmenī.

Laipniece atzīmēja, ka lielākā daļa augstskolu absolventu pabeidz programmas sociālajās zinātnēs un tiesībās. Viņa lēš, ka nākotnē varētu būt šo profesiju speciālistu pārprodukcija, savukārt STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) jomā - speciālistu trūkums. Tajā pašā laikā monitoringa dati liecina, ka pieaug jauniešu interese par informācijas tehnoloģijām (IT). Par to liecina studentu pieaugums šajā nozarē, bet to kopējais skaits vēl nav pietiekošs.

Otra populārākā studiju tematiskā grupa ir veselības aprūpe un sociālā labklājība, kam seko inženierzinātne, ražošana un būvniecība, kā arī izglītība un pakalpojumi. Vismazākā interese no studētgribētājiem ir par dabaszinātnēm, matemātiku un IT, kā arī lauksaimniecību. 

Laipniece atklāja, ka, pēc monitoringa datiem, vislielākā nodarbinātība novērojama veselības aprūpes un sociālās labklājības programmu absolventiem, kam seko izglītības, lauksaimniecības, inženierzinātnes, ražošanas un būvniecības programmu absolventi. Savukārt vismazākā nodarbinātība ir humanitārās zinātnēs un mākslas absolventiem.

Vērtējot nodarbinātību augstas kvalifikācijas profesijās, vislielākā nodarbinātība vērojama dabaszinātnēs, matemātikā, IT, izglītībā, veselības aprūpē un sociālā labklājībā. Savukārt zemāka nodarbinātība - komerczinībās un tiesībās, kā arī pakalpojumos un humanitārās zinātnēs, mākslā. 

Monitoringa dati atklāj, ka visaugstākā nodarbinātība ir Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijas absolventiem. Laipniece skaidroja, ka tas ir saistīts ar to, ka akadēmijā studenti iegūst speciālās pakāpes. Tālāk no valsts augstskolām ierindojas Rīgas Stradiņa universitātes, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Jūras akadēmijas, Banku Augstskolas un Latvijas Universitātes absolventi. Viszemākos rezultātus nodarbinātībā uzrāda Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi. No privātā sektora pirmajā vietā nodarbinātībā ierindojas Rīgas Ekonomikas Augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola. 

No valsts koledžu absolventiem vislielākā nodarbinātība ir Valsts robežsardzes koledžas, Valsts policijas koledžas absolventiem, bet privātajā sektorā - Juridiskās koledžas absolventiem. 

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pauda gandarījumu un pateicību par augstskolu monitoringu, jo šis ir otrais gads, kad izglītības politikas veidotājiem, augstskolām un pašiem studentiem piedāvā analīzi, kas palīdz mērķtiecīgāk izvēlēties studiju programmu un nākotnes profesiju. Tāpat analīze palīdz augstskolām izvērtēt esošo piedāvājumu studētgribētājiem. 

Ministre piebilda, ka otrā gada monitoringa dati iezīmē noteiktas tendences, kur ir nepieciešams vairāk attīstīties un pilnveidoties. Pēc Šuplinskas sacītā, jaunākie dati par absolventu nodarbinātību un ienākumiem ir "pārdomu viela" tiem, kuri vēlas iegūt augstāko izglītību. 

Kā skaidroja IZM, iegūtie dati ir vērtīgs informācijas avots gan reflektantiem, lai saprastu karjeras un ienākumu izredzes, izvēloties savu studiju virzienu un konkrētu augstskolu, gan augstākās izglītības iestādēm, pilnveidojot studiju kvalitāti, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, turpinot darbu pie augstākās izglītības reformām.

Augstākās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības un ienākumu dati apliecina augstākās izglītības kā vērtības pieaugumu gan tautsaimniecības (augsta un nedaudz pieaugoša nodarbinātība, t.sk., augstākās kvalifikācijas profesijās), gan individuālajā līmenī (ienākumu līmenis otrajā gadā pēc absolvēšanas audzis).

Absolventu monitoringa rezultāti Latvijā pirmo reiz tika publicēti 2020.gadā. Turpmāk katra gada absolventu grupu monitorēs 10 gadu ilgā periodā.

Uz augšu
Back