Ostu pārvaldības reformā par vienīgo lielo ostu valsts kapitāldaļu turētāju vajadzētu noteikt Satiksmes ministriju (SM), Nacionālās trīspusējās sadarbības sanāksmes (NTSP) Transporta un sakaru nozares trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.
Pašlaik likumprojektā, ar kuru paredzēts veikt grozījumus likumā par ostām un kura izskatīšana valdībā pagājušajā nedēļā valdībā tika pārcelta, paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.
"Ostu pārvaldības reforma ir nepieciešama, bet tā nevar būt sasteigta un nesaprotama nozares uzņēmumu pārstāvjiem. Līdz šim piedāvātajos risinājumos darba devēji saskata uzņēmējdarbības riskus, kā arī nav skaidras atbildes uz jautājumiem par ostu attīstības vīziju un investīciju plāniem. Tāpat trūkst datu par to, kā piedāvātie risinājumi paaugstinās ostu darbības efektivitāti. Lai nodrošinātu līdzsvarotu attīstību, būtiski panākt vienotu izpratni un kompromisu dialogā ar visām iesaistītajām pusēm," aģentūrai LETA pauda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Tāpat darba devēji norādīja, ka jaunās kapitālsabiedrības padomē jābūt pārstāvētiem arī ostu uzņēmējiem, ievērojot proporcionalitāti viens pret trīs, kā arī nepieciešams izveidot sadarbības padomi, kas apstiprinātu gan stratēģijas, gan citas būtiskas izmaiņas ostas darbībā.
LDDK priekšlikumi ostu pārvaldības reformai arī ietver to, ka nepieciešams pilnībā pārņemt esošās saistības un noslēgt līgumus ar jauno kapitālsabiedrību, nemainot līguma noteikumus. Vienlaikus jānosaka, ka jaunās kapitālsabiedrības neiesaistās komercdarbībā un saglabā pamata funkciju - nodrošināt un attīstīt ostu infrastruktūru, lai piesaistīju jaunas investīcijas un radītu pēc iespējas labākus apstākļus uzņēmējiem komercdarbībai, tādējādi veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību.
NTSP apakšpadomē izskatītos LDDK priekšlikumus atbalstīts virzīt skatīšanai piektdien, 9.aprīlī, plānotajā Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē.
Kā vēstīts, pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.
Preses konferencē pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neizslēdza iespēju, ka turpmāko diskusiju gaitā ostu pārvaldības reformas piedāvājumā varētu kaut kas mainīties. "Iespējams, kāda atziņa tiks gūta pirms likumprojekta sūtīšanas uz Saeimu," piebilda Kariņš.
Premjers pēc sēdē uzklausītajiem argumentiem pauda, ka grozījumus likumā par ostām valdībā atkal varētu skatīt pēc divām nedēļām, to vēl vienu reizi skatot Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, lai gan politiska vienošanās par reformu ir pieņemta.
Ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.
Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.
SM pie ostu pārvaldības reformas likumprojekta strādājusi aptuveni gadu.
