Pasaule kabatā ⟩ Saspīlējums Ukrainā var novest pie Baidena-Putina samita (14)

Ko Krievijas armija dara Ukrainas pierobežā?

Balodis raidījumā norāda, ka Krievijas armija nodarbojas ar iebiedēšanu. Tā šantažē gan Ukrainu, gan arī Rietumvalstis un ASV, uzskata pētnieks. Pagaidām Krievijā ir diezgan nokaitātēta sociālekonomiskā situācija saistībā ar sabiedrības neapmierinātību un šogad ir sagaidāmas arī domes vēlēšanas. Līdz ar to – režīms vēlas ievirzīt sabiedrības enerģiju un uzmanību kādā citā gultnē. Vislabākajā gadījumā – novērst uzmanību no aktuālajām problēmām vispār.

No saspīlējuma ieguvēji ir visi

Rostoks norāda, ka no pašreizējā saspīlējuma Ukrainas austrumos īstenībā ieguvējas varētu būt visas iesaistītās puses. Runājot par prezidentu Zelenski, parasti krīzes apstākļos tauta saliedējas ap saviem līderiem. Tā viņa pozīcijas tiek nostiprinātas.

Runājot par NATO un Baltijas valstīm, eksperts uzskata, ka varam tagad justies vēl nedaudz labāk – ASV nelokāmi atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Tāpēc mums kā alianses biedriem ir vēl spēcīgākas Vašingtonas garantijas.

Savukārt Krievija potenciāli varētu panākt, ka tiek sarīkots jauns ASV un Krievijas samits.

Tas gan nebūs tas pats, kas Trampa un Putina tikšanās Helsinkos. Šajā gadījumā dialogam vajadzētu būt daudz caurskatāmākam. Runājot par iespējamajām sarunu tēmām, Rostoks domā, ka tās potenciāli varētu būt bruņojuma kontrole, situācija Sīrijā un Irānas kodolvienošanās. Katrā gadījumā – lielvalstis atrastu, par ko runāt.

Vai saspīlējumam Ukrainā varētu būt kāda sasaiste ar Alekseja Navaļnija lietu?

Gan Rostoks, gan Balodis uzskata, ka Krievija sev regulāri mēdz iešaut kājā. Iespējams, ka Kremlis mēģina izmantot situācijas eskalāciju Ukrainā kā instrumentu, lai palielinātu iekšējo spiedienu pret Navaļnija atbalstītājiem, uzskata Balodis. Turklāt papildu atbalstītāju pulcēšana ap Putinu šādās saspringtās situācijās nozīmē arī automātisku politiskā atbalsta atņemšanu Navaļnijam. Turklāt nākamnedēļ, 21. aprīlī, ir paredzēta arī Vladimira Putina ikgadējā uzruna Krievijā – tādējādi šāds saasinājums ar Ukrainu diezgan labi «aizpilda ēteru» līdz tam brīdim, kad dienas kārtību diktēs pats Putins.

Cik ilgi Ukrainas armija varētu izturēt prokremlisko spēku spiedienu?

Izvērtējot pagaidām esošās Ukrainas un Krievijas militārās pozīcijas, Vērdiņš norāda, ka Doņeckā un Luhanskā esošos prokremliskos spēkus var neņemt vērā – tie bīstamību Ukrainas armijai nesagādā. Vislielākie draudi ir Krievijas 50 bataljonu taktiskās kaujas grupas, kuras ir izvietotas gar Ukrainas robežām. Vērdiņš uzskata, ka it kā ir daudz, bet arī ne pietiekami daudz, lai veiktu ofensīvu Kijevas virzienā. Cita runa varētu būt par salami taktikas lietošanu – atsevišķas Ukrainas teritorijas atņemšanu.

Jāņem vērā, ka Ukrainas armija kopš 2014. gada ir ievērojami mainījusies. Tagad tā ir daudz labākā stāvoklī un tik ļoti nepaļaujas uz brīvprātīgo bataljonu atbalstu. Līdz ar to – Krievijas pārsvars pār Ukrainu vairs nav tik ļoti nospiedošs.

Svarīgs aspekts gan esot Maskavas gaisa spēku priekšrocība, jo Ukrainas rīcībā pagaidām nav efektīvu pretgaisa aizsardzības ieroču.

Pretgaisa aizsardzības spējas pat ir tik vājas, ka Krievija var apšaudīt mērķus Ukrainas teritorijā bez robežas šķērsošanas.

Šādas spēles ietvaros prezidentam Džo Baidenam ir iespēja ievērojami sašūpot «Status Quo» ar minēto ieroču piegādi. Viņaprāt, Krievijai tas varētu būt pārsteigums. Diemžēl pagaidām ASV šādus ieročus piegādāt Ukrainai neplāno.

Baidens ir parādījis noteiktību attiecībās ar Krieviju

Mediju telpā bieži ir pavīdējis viedoklis, ka Putins pārbauda pašreizējo Baltā nama saimnieku un vēlas identificēt tā reakciju agresijas gadījumā. Šādam viedoklim nepiekrīt Rostoks. Tajā pašā laikā politologs piekrīt tam, ka Baidens pēdējos mēnešos ir parādījis sevi kā diezgan stingru attiecībā pret Krieviju (jāatceras, ka Putins ir ticis nosaukts par slepkavu). Līdzīgi arī Krievijā esošie politologi uz abu pušu attīstību skatās pesimistiski.

Visticamāk, ka nozīmīga abu pušu attiecību uzlabošanās nākamos 4 gadus nav sagaidāma – nav pat sagaidāmas attiecību uzlabošanas iniciatīvas no ASV puses.

Šķelšanās riski Rietumvalstu iekšienē

Rostoks vērš uzmanību, ka potenciāli varētu veidoties plaisa Rietumvalstu vidū, ja Krievija tiešām beigu beigās izvēlas veikt ierobežotu konflikta eskalāciju Ukrainas austrumos un ASV izvēlētos izlēmīgi atbildēt. Tas tad potenciāli varētu izraisīt divējādas sajūtas un asas diskusijas starp spēlētājiem, kuri ir tradicionāli bijuši pret Kremli maigāki, un spēlētājiem, kuri iestājas par stingrākas līnijas ieturēšanu.