Berlīnē ceturtdien izcēlās tūkstošiem īrnieku protesti pret Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas ceturtdienas lēmumu, ar kuru tā atzinusi par nelikumīgu Berlīnes lēmumu iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem, lai cīnītos pret mājokļu izmaksu straujo kāpumu galvaspilsētā.
Tiesa lēma par labu kristīgo demokrātu (CDU) un brīvo demokrātu (FDP) deputātiem, kas Berlīnē atrodas opozīcijā, un piekrita viņu argumentam, ka īres politika atrodas federālajā, nevis zemju jurisdikcijā.
Berlīnes Senāts, kuru kontrolē sociāldemokrātu (SPD), "zaļo" un radikāli kreisās partijas "Die Linke" ("Kreisie") koalīcija, likumu par īres cenu iesaldēšanu uz pieciem gadiem pieņēma 2020.gada janvārī. Tas bija pirmais šāds solis Vācijā.
Vairāki tūkstoši cilvēku ceturtdienas vakarā Berlīnē izgāja demonstrācijā, aicinot uz īres cenu iesaldēšanu valsts līmenī un kritizējot Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu.
Demonstranti pieprasīja, lai politiķi vērstos pret "īres cenu neprātu", un daudzi no viņiem dauzīja kastroļu vākus.
Berlīnes Īrnieku apvienības organizētās demonstrācijas dalībnieki vispirms sapulcējās Hermana laukumā Neikelnas rajonā, bet pēc tam devās gājienā uz Kotbusas vārtiem Kreicbergas rajonā.
Lai gan demonstrācijas organizētāji vakarā to izbeidza, apmēram 400 cilvēku atteicās izklīst un daži protestētāji izdarīja "atsevišķus noziegumus" pret policiju, kas uz to atbildēja ar pretpasākumiem, paziņoja policijas preses sekretārs.
Laikraksts "Tagesspiegel" ziņoja, ka notika sadursmes un tika mestas pudeles, un vairāki cilvēki tika aizturēti.
Pēdējā desmitgadē īres cenas Berlīnē ir dubultojušās.
Tās ievērojami kāpušas arī tādos strādnieku rajonos kā Neikelna un Kreicberga, jo šos rajonus iecienījuši jaunienācēji un nekustamo īpašumu investori.
Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers un iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers atzinīgi novērtēja Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu. "Mēs visi gribam, lai būtu mājokļi, kurus [īrnieki] var atļauties. Bet īres cenu griesti nebija [pareizais] ceļš," sacīja Altmaiers.
Lēmumam par Berlīni uzmanīgi sekoja politiķi pārējā Vācijā. Bavārijas federālajā zemē nekavējoties tika izbeigta kampaņa par vietējo īres cenu griestu ieviešanu un kampaņas rīkotāji paziņoja, ka tās vietā fokusēsies uz pārmaiņu panākšanu valsts līmenī.
Berlīnes Senāta pieņemtais likums aizliedz palielināt īres cenas līdz 2025.gadam un pēc tam ierobežo cenu pieaugumu līdz 1,3% gadā saskaņā ar inflāciju.
Likumprojekts attiecas uz aptuveni 1,5 miljoniem dzīvokļu. Izņēmums ir sociālās mājas un jaunas ēkas, kas uzceltas kopš 2014.gada.
Sevišķi augstas īres cenas pat tika uz laiku samazinātas, gaidot tiesas spriedumu, un izīrētājiem, kuri pārkāpa likumu, draudēja līdz 500 000 liela sodanauda.
Īrniekiem, kuriem cenas tika samazinātas, tagad būs jāatmaksā starpība.
Nekustamo īpašumu sektorā šis likums saskārās ar spēcīgu pretestību, uzskatot, ka tas atturēs uzņēmējus būvēt jaunas ēkas Berlīnē un tas savukārt vēl vairāk saasinās mājokļu krīzi galvaspilsētā.
Saskaņā ar nekustamo īpašumu mājaslapā "Immowelt" publiskotajiem datiem berlīnieši mājokļa īrei atvēl vidēji ceturto daļu no saviem ienākumiem. Tikai 18,4% no Berlīnes četriem miljoniem iedzīvotāju pieder savs īpašums.