Pēdējā desmitgadē īres cenas Berlīnē ir dubultojušās.
Tās ievērojami kāpušas arī tādos strādnieku rajonos kā Neikelna un Kreicberga, jo šos rajonus iecienījuši jaunienācēji un nekustamo īpašumu investori.
Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers un iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers atzinīgi novērtēja Federālās konstitucionālās tiesas lēmumu. "Mēs visi gribam, lai būtu mājokļi, kurus [īrnieki] var atļauties. Bet īres cenu griesti nebija [pareizais] ceļš," sacīja Altmaiers.
Lēmumam par Berlīni uzmanīgi sekoja politiķi pārējā Vācijā. Bavārijas federālajā zemē nekavējoties tika izbeigta kampaņa par vietējo īres cenu griestu ieviešanu un kampaņas rīkotāji paziņoja, ka tās vietā fokusēsies uz pārmaiņu panākšanu valsts līmenī.
Berlīnes Senāta pieņemtais likums aizliedz palielināt īres cenas līdz 2025.gadam un pēc tam ierobežo cenu pieaugumu līdz 1,3% gadā saskaņā ar inflāciju.
Likumprojekts attiecas uz aptuveni 1,5 miljoniem dzīvokļu. Izņēmums ir sociālās mājas un jaunas ēkas, kas uzceltas kopš 2014.gada.
Sevišķi augstas īres cenas pat tika uz laiku samazinātas, gaidot tiesas spriedumu, un izīrētājiem, kuri pārkāpa likumu, draudēja līdz 500 000 liela sodanauda.
Īrniekiem, kuriem cenas tika samazinātas, tagad būs jāatmaksā starpība.
Nekustamo īpašumu sektorā šis likums saskārās ar spēcīgu pretestību, uzskatot, ka tas atturēs uzņēmējus būvēt jaunas ēkas Berlīnē un tas savukārt vēl vairāk saasinās mājokļu krīzi galvaspilsētā.
Saskaņā ar nekustamo īpašumu mājaslapā "Immowelt" publiskotajiem datiem berlīnieši mājokļa īrei atvēl vidēji ceturto daļu no saviem ienākumiem. Tikai 18,4% no Berlīnes četriem miljoniem iedzīvotāju pieder savs īpašums.