Skolotājs: Panākumu atslēga ir uzticēšanās skolēniem

FOTO: Publicitātes foto

Lai arī skolā strādā jau vienpadsmit gadus, Siguldas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs, Ekselences balvas laureāts, AS "Latvenergo" rīkotā erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" komandas "5 Hz" skolotājs konsultants Jānis Bukins sevi joprojām uzskata par jauno skolotāju. Viņš priecājas par skolas vides piedāvātajiem izaicinājumiem, kā arī iespēju skolēniem spēt parādīt fizikas lietderību.

Atceroties ceļu līdz skolotāja amatam, Jānis Bukins stāsta, ka viņam bijusi lieliska sākumskolas skolotāja: "Pēc tam arī man bija stingrs, bet ļoti foršs fizikas skolotājs. Es redzēju, kā manu dzīvi ir mainījuši skolotāji, un sapratu, ka arī es varu palīdzēt mainīt dzīvi citiem, iedodot gan zināšanas, gan prasmi, gan attieksmi."

Jānis piebilst, ka pedagoga uzdevums nav atdarināt savus skolotājus, bet, no viņiem mācoties, kļūt vēl labākiem, ejot līdzi laikam un saprotot, ka daudzas lietas mums apkārt nemitīgi mainās.

Skola – mazā zinātniskā laboratorija

Pedagogs skaidro, ka dinamiskajā skolas vidē jūtas brīnišķīgi. Lai arī skolā strādā jau 11 gadus, joprojām jūtoties kā skolotājs, kuram pašam vēl daudz jāmācās. Jānis uzsver skolotāja lomas maiņu izglītības procesā.

"Mainoties videi un pilnveidojoties jaunajai izglītības sistēmai, skolotājs vairs nav tikai "pasniedzējs", kurš dod jaunas zināšanas, bet vairāk ir kā menedžeris, kā vadītājs. Jebkurā citā amatā kuram katram nedod iespēju vadīt 20 cilvēku komandu," smejas Jānis.

Viņš priecājas, ka skolas vidē iespējams veikt dažādus eksperimentus, kopā ar skolēniem pētīt lietas un vērot likumsakarības.

Pedagogs piebilst, ka, viņaprāt, divi svarīgākie priekšmeti, ko mācīties, ir ekonomika un fizika, jo tie caur modeļiem palīdz izprast pasauli.

"Matemātikā mēs iemācāmies, kas ir modelēšana, un fizikā mēs veidojam pasaules uzbūves modeļus, tieši tāpat to dara arī ekonomika, tikai ekonomika modelē cilvēka sociāli ekonomisko darbību. Pamati ir tie paši, mainās tikai pētāmais objekts," skaidro skolotājs.

Attālinātās mācības – jaunas prasmes un jaunas iespējas

Attālināto mācību laikā vielas apguvei Jānis skolēniem salīdzinoši daudz piedāvā pētīšanu ar simulācijas metodi.

"Tā nav gluži īstā fizika, bet tāpat skolēniem ir jāveic mērījumi un datu apstrāde, jāzīmē grafiki, jāizdara secinājumi, jāanalizē dati, jāaprēķina," pieredzē dalās skolotājs, piebilstot, ka "mājas eksperimentiem", kuri iekļauti arī erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" uzdevumos, ir liels potenciāls.

Jānis norāda uz attālinātā mācību procesa trūkumiem – ir ierobežota ikdienas komunikācija, grupu darbi un praktiskie eksperimenti ir jāorganizē citādāk. Tāpat skolotājiem īpaši jādomā, kā mazināt plaisu starp ļoti motivētajiem un mazāk motivētajiem skolēniem, jo attālinātajā mācību procesā nozīmīga ir pašmotivācija, pašdisciplīna un spēja pašam ieraudzīt procesa veiksmes.

"Esmu ar skolēniem runājis, ka viņiem katru dienu ir jāspēj saskatīt pievienotā vērtība, ko šī diena mācību procesā ir sniegusi. Svarīgi, lai pēc mācībām tu no skolas iznāc kā labāka sevis versija," tā skolotājs.

Mācīties eksperimentēt jau no mazotnes

"Lai mēs padarītu dabaszinības pievilcīgas, mums ir jāsāk eksperimentēt sākumskolā un pamatskolā, un tad vidusskolā jau varam likt klāt analīzi. Galvenais ir saskatīt to, ka katrā priekšmetā ir savas prasmes, ko varam apgūt un iemācīt.

Un fizika nav par to, ka mēs mācāmies izprast pasauli, kas ir klasiskais uzskats, bet lielākais uzsvars ir uz to, ka mēs mācāmies prasmi - pētīt, attēlot grafiski informāciju, datu analīzes un secinājumu izdarīšanas prasmi, loģisko domāšanu," skaidro skolotājs. Viņš uzskata, ja skolēni var saskatīt šādu prasmju jēgu savā dzīvē, tad viņi var saskatīt arī to, kāpēc jāmācās fizika.

Skolotāja darbs nebeidzas ar stundām

Skolotāja darbs nebeidzas ar stundu vadīšanu. Lielu gandarījumu sniedz tās aktivitātes, kurās skolēni ar prieku piedalās, intereses vadīti: "Ir prieks par iespēju sadarboties ar skolēniem, kam interesē fizika. Tas ir kā bonuss, kā ķirsītis uz tortes."

Skolotājs atklāj, ka šajā mācību gadā nebija plānojis piedalīties erudīcijas konkursā "FIZMIX Eksperiments", bet, aprunājies ar skolēniem, sapratis, ka audzēkņiem ir interese un motivācija.

"Smieklīgs stāsts, bet, kad pats biju skolēns, es nekad nevarēju iedomāties sevi nākam uz skolu brīvlaikā, lai gan man patika mācīties, bet šis konkurss ir bijis viens no iemesliem, kāpēc pat pavasara brīvlaikā skolēni ir izrādījuši interesi veltīt savu brīvo laiku, lai pienācīgi sagatavotos," iepriecināts saka skolotājs un ir pārliecināts, ka, konkursam noslēdzoties, ikvienam dalībniekam būs cits skats uz fiziku.

Kā būtisku ieguvumu Jānis min savstarpējās saiknes veidošanu: "Ārpusskolas darbs ir citādāks nekā darbs stundu laikā. Stundā laiks ir limitēts un nav iespējama tik individuāla pieeja katram skolēnam kā piecu cilvēku komandā."

Darbs, kurš nes panākumus

Jāņa Bukina vadītā komanda "5 Hz" iekļuvusi "FIZMIX Eksperimenta" finālā.

"Lai gan mēs neieguvām visaugstāko punktu vērtējumu šo septiņu komandu konkurencē, saņemt rezultātus bija liels prieks. Un tas nav tikai par iekļūšanu finālā, tas vairāk ir par darbu, kas ieguldīts," atceras skolotājs. Viņš uzsver, ka viena no panākumu atslēgām ir uzticēšanās skolēniem – ļaut viņiem pašiem rēķināt, domāt, meklēt informāciju. Galvenais esot darīt visu laikus.

"Arī pirms eksāmena tu nevari iemācīties visu pēdējā vakarā, arī sporta sacensībās tu nevari uzvarēt, ja pirms tam netrenējies," pārliecināts ir skolotājs.

Viņš spriež, ka uzvara konkursā būtu labs apbalvojums, labs noslēgums ieguldītajam darbam un kopā pavadītajam laikam, gatavojoties konkursam. "Tas varbūt nav absolūtais mērķis, bet viennozīmīgi būtu patīkami. Tomēr lielākais ieguvums ir tas, ka mēs varam pilnveidoties un iegūt pieredzi," rezumē Jānis.

Nepaļauties, ka kāds izdarīs manā vietā

Konkursa "FIZMIX Eksperiments" šā gada tēma ir zaļā fizika. Skolotājs Jānis Bukins pārliecinājies, ka kopumā jauniešu vidū zaļās fizikas jautājumi nav pietiekami aktualizēti, jo daļa cilvēku uzskata, ka rūpes par vidi viņus tiešā veidā neskar: "Jo vairāk sabiedrība kopumā sāks par to domāt, jo vairāk situācija mainīsies uz labu. Mēs runājam par LED spuldzēm un energoefektīvām mājām, ēkām, darbiem, bet tas jau nav tikai par fiziku vai planētu, bet tas ir par to, cik efektīvi mēs esam ikdienā. Katrs paļaujas, ka kāds cits planētu izglābs mūsu vietā. Vides aizsardzība ir svarīgākā lieta, par ko sabiedrībai ir jāspēj vienoties, ka mēs to darām kopā lielāka mērķa labā."

Latvijas Fizikas diena 22. aprīlī

Skolēnu erudīcijas konkursa "FIZMIX Eksperiments" fināla ietvaros 22. aprīlī norisināsies Latvijas Fizikas diena. Pasākuma laikā jebkuram interesantam tiešsaistē būs iespēja klausīties iedvesmojošas lekcijas, ļaut sevi pārsteigt ar eksperimentiem un atraktīviem video, kā arī piedalīties prāta spēlēs, lai pārbaudītu savas zināšanas jautājumos par zaļo fiziku un energoefektivitāti. Izglītojoši izklaidējošā programma būs interesanta gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pasākuma tiešraidi plkst. 14:00 būs iespējams vērot portālā TVNET un FIZMIX "Facebook" lapā.

Uz augšu
Back