Nesen visā pasaulē sākusi izplatīties vēl viena Covid-19 mutācija - Indijas koronavīrusa celms B.1.617, par kuru līdz šim ir ļoti maz informācijas. Mutācija, kas Indijā tika konstatēta oktobra sākumā, pašlaik ir atrasta arī ASV, Lielbritānijā, Singapūrā, Beļģijā, Vācijā, kā arī viens gadījums tieši šo sestdien arī Šveicē.
Šonedēļ Indijā saslimstības rādītāji strauji aug, piemēram, ceturtdien vien fiksēti 315 000 jaunu inficēšanās gadījumu, tomēr nav pamata apgalvot, ka vīrusa straujā izplatība ir saistīta tikai un vienīgi ar šo mutāciju. Netālu no Kolkatas strādājošais ārsts Tobiass Fogts savā Zeit-Online raidierakstā norāda, ka infekcijas uzliesmojumu tikpat labi var saistīt arī ar neseno hinduistu svētceļojumu, kurā piedalījās miljoniem cilvēku, kā arī ar faktu, ka daudzviet Indijā cilvēku kontakti netiek īpaši ierobežoti un maskas tiek lietotas ļoti reti.
Kaut arī mutācija B.1.617 pagaidām vēl nav pietiekami labi izpētīta, ir skaidrs, ka tā ietver vairākus elementus, kas mazina organisma imūnatbildes efektivitāti gan vakcinētiem, gan arī vīrusu jau pārslimojušiem cilvēkiem, tā Igaunijas televīzijas raidījumā „Aktuālā kamera” sacījis virusologs Andres Merits. Savukārt Berlīnes Charité klīnikas virologs Kristians Drostens uzskata, ka Indijas celma bīstamību jau drīzumā varēsim novērtēt pēc tā izplatības Lielbritānijā, kur pašlaik tā īpatsvars citu koronavīrusa paveidu vidū veido 1,29% un pieaug aptuveni tikpat strauji kā B.1.1.7.
Lielbritānija ir noteikusi ieceļošanas ierobežojumus no Indijas, bet to rezultāti varētu kļūt redzami pēc dažām nedēļām. Tad arī būs lielāka skaidrība par Indijas celma izplatību valstī, kur 60% iedzīvotāju jau ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnu, vai arī pārslimojuši kādu citu šā vīrusa paveidu.
Zinātnieki ir analizējuši aminoskābju secību, kas veido jauno Indijas celmu - precīzāk, dažus proteīnus uz vīrusa virsmas. Salīdzinot ar nosacīti sākotnējo vīrusa tipu, bija acīmredzamas 13 mutācijas, kas atšķir B.1.617. Trīs no tām bija īpaši pamanāmas, jo vienā vai otrā veidā jau bija atrastas citos mutantos: E484Q, P681R un L452R. Tās visas attiecas uz koronavīrusa pīķa olbaltumvielu izmaiņām - olbaltumvielām, kurām ir svarīga loma gan ietekmē uz imūnsistēmu, gan arī iekļūšanā cilvēka šūnās. Tikai tāpēc, ka šīs izmaiņas vīrusam piešķir sevišķas spējas citos variantos, daudziem tagad ir aizdomas, ka arī B.1.617 varētu apvienot līdzīgas spējas.
„Izmaiņas 484. pozīcijā mums ir pazīstamas no Brazīlijas un Dienvidāfrikas mutantiem,” saka imunologs Karstens Vatzls no Dortmundes Tehniskās Universitātes Leibnica pētījumu institūta. Zinātnieki tās pamanīja, jo pēc vakcinēšanās, vai arī agrākas inficēšanās ar vīrusu imūnsistēmas ražotās antivielas laboratorijas testos šos mutantus nespēja pietiekami labi neitralizēt. Šīs mutācijas zināmā mērā var izvairīties no imūnās atbildes reakcijas, ko eksperti dēvē par „Immune Escape”.
Tomēr Brazīlijas varianta P.1 un Dienvidāfrikas B.1.351 mutācijas nav gluži identiskas B.1.617 celmam. Divos iepriekšējos variantos aminoskābe ar identifikatoru E, kas apzīmē glutamīnskābi, 484. pozīcijā tika aizstāta ar lizīnu (K) - tas ir tas, kas veido mutācijas nosaukumu E484K. Indijas variants tomēr satur glutamīnu, t.i., citu aminoskābi ar identifikatoru Q. „Dažādas aminoskābes var radīt ļoti dažādas īpašības,” saka Vatsls. Ir grūti paredzēt, vai tas būs izdevīgāk imunitātes apiešanai, sliktāk vai arī vispār kaut ko mainīs.
Līdz ar strauji pieaugošo inficēšanās gadījumu skaitu Indijā un pirmajiem datiem no Lielbritānijas daudziem ekspertiem līdz šim ir aizdomas: B. 1.617 varētu izplatīties vieglāk nekā sākotnējais koronavīrusa tips un izvairīties no imūnreakcijas.
Laboratorijas pētījumi ir parādījuši, ka attiecībā uz Lielbritānijas celmu B.1.1.7 Pfizer-BioNTech vakcīnas efektivitāte ir 95%, Moderna - 94%, bet AstraZeneca aizsargā par 60%. Tomēr pret Dienvidāfrikas paveidu gandrīz visām vakcīnām bija zemāki rezultāti - no 10 līdz 14%. Kas attiecas uz Brazīlijas celmu, kas tagad izplatās dažādās valstīs, šajā gadījumā Moderna ir efektīvāka - 26%, savukārt Pfizer-BioNTech aizsargā tikai par 14%.
Vīruss patiešām mainās, bet arī vakcīnas attīstās. To ražošana nestāv uz vietas. Pašlaik, piemēram, farmācijas uzņēmumi Pfizer un Moderna izmēģina vakcīnu trešās devas efektivitāti pret jauniem celmiem, kaut arī līdz šim vakcinācijas kursu veidoja divas devas.
Dažādo mutantu dēļ vakcinācija pret koronavīrusu, iespējams, kļūs vēl nozīmīgāka. Pagaidām neviena vakcīna pret mutantiem nav bijusi pavisam bez jebkādas ietekmes. „Līdz šim pret smagām saslimšanām tās vienmēr bijušas efektīvas,” saka imunologs Karstens Vatsls. Tas ļauj cerēt, ka izņēmums nebūs arī B.1.617.
Skatoties uz šo tabulu par dažādu vacīnu efetivitāti pret variantiem, jāsāk gatavoties tam, ka visai lielai LV sabiedrības daļai šogad varētu būt pret C19 kopsummā jāpotējas 3-4 reizes. https://t.co/lgePkupYmC
— Iveta Kažoka (@IvetaKazoka) April 24, 2021
