Uzlīme “latvietis” vai Latvijas produktu izvēle — kas vairāk "silda" valsts ekonomiku? (4)

Liene Zemīte — uzņēmēja, konditore, “Rimi” gardēde

“Ģimenē pārtikas izvēle un iegāde ir atstāta manā ziņā. Es tiešām ļoti rūpīgi pievēršu uzmanību tam, ko pērku, jo īpaši preces ražotājam. Ne vienmēr sanāk iegādāties Latvijā ražotus produktus, bet parasti cenšos to darīt. Cenai šai gadījumā ir maza nozīme, jo es uzskatu, ka

Privātais arhīvs

labāk pirkt veselīgu, kvalitatīvu pārtiku un mazāk, nekā “pa lēto” sapirkt daudz  dažādu neveselīgu lietu, piemēram, siera izstrādājumus, maizi, kas pilna ar E vielām, utt.

Jo īpaši esmu novērojusi atšķirību gaļā un zivīs. Gaļa, kas pirkta no zemniekiem “pa tiešo”, garšo pavisam citādi. Protams, arī cena ir augstāka.

Ja man jāizvēlas starp diviem vienāda nosaukuma produktiem, piemēram, sparģeļiem, kuri auguši Holandē vai Polijā, un Latvijā audzētiem sparģeļiem, es izvēlos Latvijas sparģeļus, kaut arī to cena ir augstāka. Uzskatu, ka Latvijā audzēta pārtika biežāk būtu jāizvēlas vairāku iemeslu dēļ: atbalstot vietējos ražotājus; produkcija ir svaigāka, tās sastāvā mazāk ķīmijas; ir uzskats, ka konkrētā reģionā auguši produkti ir piemērotāki konkrētā reģiona iedzīvotāju organisma īpatnībām un labāki veselībai.

Vēl biežāk iegādāties Latvijas ražotāju produkciju mani motivētu lielāka produktu dažādība, vairāk eko produktu, vairāk publiski pieejamas informācijas par produktiem — piemēram, ar ko Latvijā augušās zivis palijas vai foreles ir labākas par importa analogu, kāda ir ietekme uz veselību, kā pagatavot u.tml.”

Ingmārs Ladigs, “Re’chef” virtuves šefpavārs

“Izvēloties pārtiku, noteikti priekšroku dodu vietējam ražojumam. Man vislabāk patīk iepirkties tirgū, kur tu redzi pašu produkcijas audzētāju vai aroda meistaru. Protams,cenu ziņā vietējās izcelsmes pārtika nav lēts prieks, bet ir neatsverams gandarījums, ka tirgū produktu var pagaršot, uzzināt daudz nozīmīgu detaļu par to, kā tas audzēts vai ražots, un nopirkt tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Latvijā izlolotie produkti ir mums vērtīgāki, jo auguši tepat, mūsu platuma grādos, tātad sevī nes gan vitālo, gan veselīgo būtību. Un, kas nav mazsvarīgi, vietējās garšas mums ir zināmas un saprotamas. Bieži ir gadījies, ka, modes pēc pagaršojot ko jaunu, tomēr nosakām “interesanta garša” – jo tā mums ir sveša.”

Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja

“Mūsu ģimenē, iegādājoties ne vien pārtiku, bet arī citas lietas, cenšamies ņemt vērā to ietekmi uz vidi un klimatu, tādēļ pārtikas iegādes lēmums šajā kontekstā ir diezgan sarežģīts.

Dodu priekšroku bioloģiski audzētiem produktiem, tajā pašā laikā, ja bioloģiski audzēts gurķis ceļo no Marokas, tad es tomēr izvēlēšos konvencionāli audzētu gurķi no Mārupes.

Privātais arhīvs

Ja nav pieejams bioloģisks produkts, piemēram, tomāti, tad arī sliecos uz vietējiem ražotājiem, lai gan apzinos, ka īpaši liela atšķirība starp konvencionālu produktu no Latvijas vai Polijas nebūs. Izvēloties starp diviem sastāva ziņā līdzvērtīgiem produktiem, ja cenas atšķirība nav būtiska, tad gan es lūkošos uz ražotāju. Došu priekšroku tam, kurš bioloģiski sertificēts vai arī par kuru es vairāk zinu.

Jāatzīst, ka izcelsmes vietai ir arī sentimentāla vērtība. Es, piemēram, bieži vien izvēlos Lazdonas vai Cesvaines piena produktus, jo es pati esmu no tās puses, Lazdonā bija mana pirmā skola un Cesvaine arī tuva. Kopumā vienmēr palūkojos, no kurienes produkts ir ceļojis un kas to ir ražojis. Attiecībā uz Latvijā ražotiem produktiem man svarīga ir arī uzņēmuma reputācija – tas, ko es par to zinu. Piemēram,

ir kāda ļoti garda bio maize no vietēja ražotāja, bet to vairs neiegādājos, jo uzņēmuma īpašnieku vērtības un rīcība ir man nepieņemami.

Vislabāk man patīk iepirkties Tiešajā pirkšanā pie Latvijas zemniekiem — tur ir gan bioloģisks produkts, gan īsa pārtikas piegādes ķēde, gan arī personīgi pazīstami ražotāji. Vēl viens faktors ir produkta ietekme uz Latvijas dabas daudzveidību — ja produkts nāk no dabiskajām pļavām, piemēram, gaļa vai medus, tad es labprāt par to arī samaksāšu vairāk, zinot, ka tas ir arī mans ieguldījums dabas saglabāšanā.

Vietējā ražojuma pārtika ne vienmēr automātiski ir labāka nekā tālāk ceļojusi — Latvijā audzēts konvencionāls produkts būs tāds pats kā Polijā vai Spānijā ražots.

Diemžēl vietējai pārtikai bieži vien tiek piedēvētas nepamatotas īpašības, piemēram, tas, ka visa Latvijā ražotā pārtika ir tīrāka un “dabiskāka”,

un tāpēc nevaru priecāties par to, ka, piemēram, “Zaļās karotītes” produkti tiek atzīti par Zaļajam iepirkumam atbilstošiem. Taču vietējā pārtika, protams, stiprina cilvēku saikni ar savu kopienu, savu vietu, kā arī lielākoties atstāj mazāku ietekmi uz klimatu, jo nerada izmešus transportēšanas laikā. Es atbalstu iespējami īsas pārtikas ķēdes — tas ir ilgtspējīgs pārtikas iegādes veids, atbalsts ražotājam, kas visbiežāk ir mazais ražotājs, un iespēja iegādāties bioloģiski sertificētu pārtiku.

Es biežāk izvēlētos Latvijas ražotāju produkciju, ja tā būtu bioloģiski sertificēta vai nāktu no maziem, zināmiem ražotājiem. Jau šobrīd ļoti novērtēju lielos Latvijas ražotājus, kuri ievieš bio produktu līnijas.”

Linda Telgrena, bloga lindasvirtuve.lv autore, bijusī Latvijas diplomāte Briselē

“Manā ģimenē aug divi bērni, un teju visas maltītes sev un saviem trim vīriešiem gatavoju mājās. Produktu izcelsme man vienmēr ir bijis ļoti aktuāls jautājums – lielā mērā arī tādēļ, ka senāk arī mana profesionālā darbība bija saistīta ar zemkopības, t.sk. bioloģiskās lauksaimniecības jautājumiem.

Kopš atgriezos Latvijā pēc ārzemēs pavadītiem 10 gadiem, apzināti uzmeklēju vietējos zemniekus, no kuriem iegādājos Latvijā augušu produkciju: pienu, olas, gaļu, dārzeņus.

Privātais arhīvs

Man ir ļoti svarīga apziņa, ka atbalstu vietējos ražotājus, ka mana nauda paliek tepat Latvijā un atbalsta tos uzņēmīgos cilvēkus, kas darbojas laukos, nodrošinot mūs, pilsētniekus, ar iespēju baudīt svaigus un sezonālus produktus.

Ģimenē pārsvarā izvēlamies bioloģisko audzētu pārtiku, kura nereti ir dārgāka nekā konvencionāli audzētā, bet to uztveru kā ieguldījumu savas ģimenes veselībā un mūsu zemes ilgtspējā.

Priecājos, ka arī lielveikalos arvien palielinās gan vietējo, gan bioloģisko produktu īpatsvars — teju vienmēr izvēlēšos tos, nevis ārpus Latvijas audzētu produkciju. Visbiežāk tā ir arī svaigāka, jo ceļš no ražotāja līdz veikala plauktam ir krietni īsāks.

Arī mūsu ražotāji kļūst arvien radošāki, produktu klāsts palielinās ar katru veikala apmeklējuma reizi. Vienmēr ļoti priecājos par jauniem un veselīgiem produktiem, kas padara darbošanos virtuvē interesantāku un galarezultātu — uzturvielām bagātāku.”

Pārtikas tehnologa Kaspara Mačuļska komentārs

Kaspars Mačuļskis uzsver, ka vietējā ražojuma pārtikas preces izvēlei ir jābūt jebkura pircēja prioritātei: “Tas ir pavisam reāls pienesums Latvijas ekonomikā, no kura ieguvējs ir ikviens — tiek nodrošinātas darba vietas gan ražošanā, gan loģistikā, kā arī mazumtirdzniecībā. Tāpat tiek maksāti nodokļi un “pie dzīvības” tiek uzturēta pārtikas ražošanas nozare, kas pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi daudzus satricinājumus.”

Vaicāts, kādēļ Latvijas pircēji tik kūtri atbalsta pašmāju ražotāju, pārtikas tehnologs kā vienu no faktoriem min to, ka pircējs ļoti bieži ir neizglītots pārtikas jautājumā un mūsdienu mārketings to ļoti veiksmīgi izmanto.

Privātais arhīvs

“Tirgū ir ļoti daudz produktu ar latviskiem nosaukumiem vai ar šķietami latvisku izcelsmi, kuri patiesībā nav ražoti Latvijā. Liela daļa pircēju var pat nenojaust, ka tas nav pašmāju produkts, tādēļ noteikti ir nepieciešams informatīvs atbalsts patērētāja izglītošanai.”

Tomēr galvenie faktori, kas vairumā gadījumu nosaka pircēju izvēli par labu ievestajai pārtikai, ir vietējo preču augstā cena un nelielais piedāvājums, kaut arī nozares potenciāls pārtikas tehnologa ieskatā ir ļoti liels. “Bieži vien pircējs izvēlas importa produktu, jo tas gluži vienkārši ir lētāks. Ir jāstrādā pie tā, lai vietējo produktu cenu un piedāvājumu padarītu konkurētspējīgāku. Diemžēl galvenā problēma ir tajā, ka šajā jautājumā tiek darīts ļoti maz no valsts puses. Kā piemēru šeit ir jāpiemin kaimiņi lietuvieši — viņu veikalu plauktos ir patiešām plašs vietējās izcelsmes produkcijas klāsts. Arī Igaunijā situācija šajā ziņā ir labāka. Žēl, ka mēs esam kļuvuši par tādu “pērc—pārdod” nāciju, kur bieži vien toni nosaka ārzemju veikalu tīkli un vietējā ražošana ir otršķirīga, kas noteikti nav pareizi,” norāda Mačuļskis.

Kas varētu pamudināt pircējus biežāk izvēlēties Latvijā ražotus produktus? Nozares speciālists uzskata, ka tas ir valsts līmeņa jautājums, kam vajadzētu veltīt vairāk uzmanības, realizējot vairāku pasākumu kopumu:

• Jāpārskata nodokļu politikas jautājums vietējā ražojuma pārtikai, lai vietējā ražojuma preces būtu konkurētspējīgākas, jo produkta cenai mūsdienās ir ļoti liela nozīme;
• Nepārtraukti ir jāsniedz informatīvais atbalsts — tautai visu laiku jādzird, kāpēc ir jāizvēlas vietējās preces un cik tas pozitīvi ietekmēs viņus;
• Ražotājiem būtu vēlams arī tiešais materiālais atbalsts no valsts jebkurā formātā — valstij ir jāaizstāv vietējo ražotāju intereses un jādara viss iespējamais, lai vietējās preces būtu konkurētspējīgākas par importa analogiem;
• Nepieciešams ciešāks kontakts ar vietējiem ražotājiem — ir jārada darba grupas un jāuzklausa nozares eksperti;
• Ar likumu ir jāstimulē, lai jebkurā veikalā maksimāli daudz būtu tieši vietējā ražojuma preces.

“Diemžēl atsevišķos veikalu tīklos mēs redzam pretējo — piedāvājumā ir ļoti daudz importa preču, kaut arī to vietā varētu būt pašmāju ražojumi. Skaidra lieta, ka Latvijā diez vai tiks audzēti banāni vai apelsīni — tos vienmēr importēs. Tomēr lielāko daļu no, piemēram, gaļas vai piena produktu pieprasījuma, ir iespējams saražot tepat Latvijā. Un tās noteikti nav vienīgās nozares ar līdzīgu rezerves potenciālu,” rezumē Mačuļskis.