Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Maijā valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm (11)

Foto: Uzvaras parkā sāk ziedēt sakuras
Foto: Uzvaras parkā sāk ziedēt sakuras Foto: Jānis Škapars/TVNET

No šā gada maijā valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm, liecina izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie Ekonomikas ministrijas (EM) grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

EM norādīja, ka kopš šā gada 6.aprīļa ir pārtraukta valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi virkne nozaru, kuru darbība ārkārtējā situācijā tika apturēta, patlaban var savu saimniecisko darbību nodrošināt.

Ņemot to vērā, EM aicinās valdību lemt par atbalsta pārskatīšanu 54 nozarēm.

Valdības pozitīva lēmuma gadījumā, sākot ar maiju uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi, kūdras ieguvi, elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, ūdenssaminiecību, atkritumu savākšanu, sanitāriju, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.

No maija valsts atbalsta kritērijiem varētu neatbilst uzņēmumi, kas nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, szelzceļu un metro būvniecību, ūdensapgādes sistēmu būvniecību, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecību, hidrotehnisko objektu būvniecību, ēku nojaukšanu, būvlaukuma sagatavošanu, pētniecisko urbumu veikšanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, kā arī cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu.

No maija atbalstu varētu vairs nesaņemt uzņēmumi, kas nodarbojas ar galdnieku darbu, grīdas un sienu apdari, krāsotāju un stiklinieku darbiem, jumta seguma uzklāšanu, kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem, bezvadu telekomunikācijas pakalpojumiem, pavadoņu telekomunikācijas pakalpojumiem, datorprogrammēšanu, konsultēšanu datoru pielietojumu jautājumos, kā arī datoriekārtu darbības pārvaldīšanu.

Atbalstam varētu vairs nekvalificēties uzņēmumi, kas nodarbojas ar datu apstrādi un uzturēšanu, interneta portālu darbību, nodarbinātības aģentūru darbību, cilvēkresursu nodrošināšanu, ainavu veidošanu un uzturēšanu, kombinētiem biroju administratīviem pakalpojumiem, kā arī kopēšanu, dokumentu sagatavošanu un citām specializētām biroju palīgdarbībām.

No maija valsts atbalstam varētu arī nekvalificēties uzņēmumi, kas nodarbojas ar informācijas zvanu centru darbību, datoru un perifēro iekārtu remontu, sakaru iekārtu remontu, sadzīves elektronisko iekārtu remontu, mājsaimniecības piederumu, mājas un dārzu iekārtu remontu, apavu un ādas izstrādājumu remontu, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remontu.

Tāpat valdība lems par finansējuma palielināšanu atbalsta programmai līdz 483,8 miljoniem eiro līdzšinējo 310,8 miljonu eiro vietā.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosināja domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.

Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts aģentūrai LETA atzina, ka patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem.

"Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Svarīgākais
Uz augšu