Nedēļas fokusā ⟩ Kudors: Traģēdija Tukumā ir "lāča pakalpojums konservatīvajiem"

Kudors sacīja, ka jau tagad situācija, paužot savu viedokli un konservatīvo pārliecību, esot grūta, jo bieži saskaroties ar apsaukāšanos par tumsonību un homofobiju. Notikumi Tukumā šo situāciju padarot vēl apgrūtinošāku. "Man ir bažas, ka vārda brīvība tiks ierobežota un ka konservatīvajiem pēc šīs traģēdijas būs grūtāk paust savu viedokli," sacīja Kudors un pauda cerību, ka šī traģēdija nekļūs par "šantāžas rīku" pret tiem, kuri iestāsies par dabisku ģimeni.

Šodienas viedokļu sadursmes par homofobiju viņš salīdzināja ar laiku ap 2006.-2007. gadu, kad viņš kopā ar citiem politologiem sācis skaidrot un runāt par Kremļa autoritāro režīmu, izpelnoties pārmetumus rusofobijā. Zālītis savukārt iebilda - ja Kudors iedziļinātos, kas notiek ar LGBT cilvēkiem Krievijā, tad pamanītu, ka tieši šie vārdi – dabiskā ģimene, tradicionālās vērtības - saskan ar Kremļa politiku. 

Kudors arī satraucās, ka saistībā ar notikušo tiek "izvirzītas apsūdzības" un tiek runāts par baznīcas un konservatīvo politiķu atbildību, taču viņš uzsvēra, ka arī konservatīvu viedokļu paudējiem ir tiesības kritizēt to, ko neuzskata par labu. 

Viņš aicināja atturēties no komentāriem, pirms policija ir izmeklējusi Tukumā notikušo, un kritizēja, ka Latvijā esot ļoti daudzi cilvēki "ar ambīcijām pasniegt sevi kā psihoterapeitus vai psihiatrus", kas lieto vārdu homofobija.

"Es nezinu, kas tas ir. Man nav bail no homoseksuālām personām, man nav naida, un tiem konservatīvajiem un kristiešiem, kurus es pazīstu, arī nav ne baiļu, ne naida."

Zālītis savukārt aicināja Kudoru nerunāt visu kristiešu vārdā, jo kristīgu cilvēku vidū viedokļi ir dažādi un daudzi no viņiem ir arī LGBT kopienas dalībnieki. Viņš uzsvēra, ka LGBT cilvēki ir gan konservatīvu, gan progresīvu un liberālu viedokļu paudēju vidū, un lielākā daļa no šiem cilvēkiem pašlaik ir nobijušies, jo arī bez policijas atzinuma ir skaidrs, ka Tukumā notikušajos noziegumos ir saskatāmas naida pazīmes. 

"Homofobija nav vārds, ar ko mētājas apkārt un kas nozīmē bailes. Eiropas Savienība ir skaidri definējusi, ka homofobija ir neiecietība pret LGBT personām," skaidroja Zālītis. 

Arī jurists Lauris Liepa homofobijas jēdzienu skaidroja plašāk nekā bailes - viņš to raksturoja kā nepamatotu negatīvu attieksmi pret personu vai personu grupu, nostādot to arī tiesību ziņā zemāk nekā pašam sevi un savu pārstāvēto grupu. "Savukārt tumsonība, kā es to lietoju, ir nezināšanas vai nevēlēšanās zināt triumfs pār saprātu un viedokļu veidošana uz šo aizspriedumu pamata," sacīja Liepa. 

Liepa arī uzsvēra, ka patiesu ainu par notikušo Tukumā, cerams, sniegs izmeklēšanas rezultāti, bet jau tagad ir skaidra būtiska atziņa, ka pietrūcis preventīvā darba. "Pēc visiem globālajiem teroraktiem vienmēr tiek jautāts izlūkdienestiem: "Vai jūs to zinājāt? Vai jūs to pamanījāt? Kāpēc jūs to nenovērsāt?" Šajā gadījumā

policija zināja, ka ir apdraudēta konkrēta cilvēka dzīvība, četras reizes ar viņu notika incidenti, kas visu eskalēja. Ir skaidrs, ka to varēja un vajadzēja novērst.

Pirmā un svarīgākā atziņa ir tā, ka tā varēja nenotikt, ja dienesti būtu nopietni un atbildīgi reaģējuši uz draudiem, kuri bija reāli."

Arī Zālītis sprieda, ka traģēdija Tukumā ir izgaismojusi jautājumu, kas ilgstoši nav ticis risināts un ko virkne politiķu centušies paslaucīt zem tepiķa. Tas arī atklājis trūkumus likumdošanā un kompetenču trūkumu tiesībsargājošās iestādēs par to, kā izmeklēt naida motivētus noziegumus.

Ja cilvēks ir spiests dzīvot apstākļos, kuros viņš katru dienu saņem draudus, pat ja tie, iespējams, nav reāli, tas ir pietiekams pamats, lai valsts šos cilvēkus aizsargātu un nodrošinātu, ka šāda uzmācība neturpinās, uzsvēra Liepa. "Katrs no mums arī var tajā iesaistīties un paust savu attieksmi. Romas filozofs Marks Aurēlijs ir teicis, ka arī nedarot mēs piedalāmies netaisnības vairošanā," atgādināja jurists. 

Arī komunikācijas zinātnes eksperte, profesore Sandra Veinberga raidījumā pauda neizpratni, kāpēc visas lielās baznīcas nav aicinājušas uz kopīgu aizlūgšanu par šiem cilvēkiem un nav reaģējušas joprojām.

"Šī kavēšanās un baidīšanās formulēt zināmā mērā rāda homofobismu, kas eksistē mūsu sabiedrībā,"

secina Veinberga. Homofobijas klātbūtni Latvijas sabiedrībā pierāda arī socioloģiski pētījumi, “tāpēc es nesaprotu, kāpēc mēs slēpjamies un izliekamies, ka tā nav, un atsevišķi žurnālisti, kas atklāti pasaka, ka “karalis ir kails”, kļūst par valsts noziedzniekiem.

Kudors gan iebilda, ka šodien tviterī redzējis arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča rosinājumu aizlūgt, taču Veinberga atcirta, ka tas ir četras dienas par vēlu.

Turpinot asu viedokļu apmaiņu, Kudors kritizēja Veinbergas viedokli, ka politiķiem augstos amatos būtu jāspēj atturēties no savas reliģiskās pārliecības uztiepšanas sabiedrībai un ka konservatīvie kopā ar baznīcu un oligarhiem vedot Latviju Salaspils nometnes un Ķīnas virzienā.

Kudors šādu viedokli nosauca par apmelošanu, uz ko Veinberga piedāvāja nolasīt konservatīvajiem lekciju par žurnālistu misiju un mediju brīvības lomu demokrātijā.

Veinberga uzskata, ka notikumi Tukumā mums ļāvuši ieraudzīt “trampisma” ienākšanu Latvijā un tam raksturīgo atklāto, histērisko noliegumu, ko daudzi sauc par konservatīvismu. "Ja turpināsim demonizēt šos cilvēkus, seksuālās minoritātes, un to turpinās atbalstīt arī politiskās partijas un baznīca, tad tieši tāpat, kā Hitlers kādreiz sagatavoja ideoloģisko bāzi ebreju iznīcināšanai, arī mēs gatavojam platformu tautas vēršanai pret šiem cilvēkiem, neizprotot, ar ko īsti viņi nodarbojas," uzskata Veinberga. Viņasprāt, Latvijai jāturpina ceļš uz homofobijas mazināšanu sabiedrībā.

Diskusijas noslēgumā Zālītis sacīja, ka negatīvākais iznākums Tukuma traģēdijā būtu, ja šis notikums paliktu “karājoties gaisā” un politiski šis jautājums tā arī netiktu atrisināts.

“Bieži vien Latvijas politikā ir vajadzīgas asinis, un šeit tiešām ir notikusi traģēdija, lai kaut kas mainītos. Sadosimies rokās un parādīsim, ka cilvēka dzīvība un cieņa visām partijām ir svarīga.

Mums nevajag baidīties uzlabot likumdošanu par naida noziegumiem un naida runu, par ko esam runājuši jau 10 gadus.”

Jāpiebilst, ka TVNET uz diskusiju aicināja arī Nacionālās apvienības līderus Jāni Iesalnieku un Raivi Dzintaru, taču abi politiķi neatrada iespēju veltīt laiku raidījumam.