Covid-19 pandēmijas laiks ir radījis daudzus izaicinājumus faktiski visās nozarēs. Centrālās statistikas dati uzrāda tendenci, ka pandēmija pārtikas ražošanas apjomu tikpat kā nav ietekmējusi. Vai šis ir labākais brīdis, kad meklēt jaunas izaugsmes iespējas pārtikas rūpniecības nozarē?
Tā, piemēram, nekoriģētie dati par rūpniecības produkcijas apjoma izmaiņām (procentos pret iepriekšējo gadu) liecina, ka pārtikas ražošanas grupā 2019. gada apjoms sasniedza 99,2% no 2018. gada apjomiem, bet pērn (pandēmijas laikā) šis rādītājs bija 99,7% no 2019. gada apjoma. Tādējādi pārtikas ražošanas apjoms ir palicis faktiski nemainīgs.
Kādi ir galvenie izaicinājumi pārtikas ražošanas nozarē?
Kā norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, pārtikas nozari nosacīti var sadalīt divās grupās – ir daļa ražotāju, kurus Covid pandēmija nav būtiski ietekmējusi, kas turpina strādāt ar nelielu kritumu vai iepriekšējo gadu līmenī.
“Savukārt pārējiem klājas ļoti grūti, daļa ir bankrotējuši, daļa saņem un sagaida atbalstu un gaida ierobežojumu samazināšanu, lai varētu atsākt strādāt. Pirmajā grupā pamatā ir lielie ražotāji, bet otrā ir mazie un vidējie ražotāji, kuriem pat neliels kritums ietekmē apgrozāmo līdzekļu pieejamību,” skaidro Šure.
Savukārt HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) sektors, kas daļēji ir pielāgojies jaunajiem apstākļiem, ir ietekmējis visus pārtikas ražotājus, kuri aktīvi strādāja ar pārtikas piegadēm šim segmentam. Šajā situācijā izaicinājums ir turpināt izpildīt pasūtījumus, kāpināt ražošanas apjomus, dažreiz pat ir jācīnās par izdzīvošanu, jo Covid ir ietekmējis visus.
“2019.gadā ārkārtējās situācijas sākumā specifika bija tā, ka strauji pieauga pieprasījums pēc pārtikas produktiem ar garāko realizācijas termiņu.
Šobrīd patērētāji saprot, ka pārtiku varēs iegādāties jebkurā gadījumā, taču redzam, ka pircēji paliek izvēlīgāki un pievērš uzmanību tam, ko pērk, meklē vietējos produktus,
meklē Zaļās un Bordo kvalitātes zīmes uz iepakojuma, kas apliecina Latvijas izcelsmi un produktu atbildību paaugstinātām kvalitātes prasībām.Tomēr joprojām topā ir akcijas preces,” skaidro Šure.
Savukārt uzņēmumā “Latvijas maiznieks” tiek skaidrots, ka izaicinājumi jāmeklē vienmēr, pretējā gadījumā var iestāties stagnācija.
“Latvijas Maiznieks” attīsta “Izcep pats” virzienu gan svaigai, gan saldētajai produkcijai, kas dod cilvēkiem iespēju cept pašam mājās un baudīt garšīgu maltīti, kas ir īpaši aktuāli pandēmijas laikā,” norāda uzņēmuma pārstāve Viktorija Baturo.
Pēdējā gada laikā arī Latvijā ir iespējams novērot izmaiņas cilvēku ieradumos un saldētās produkcijas patēriņā – tas ir palielinājies. Protams, korekcijas ikdienas ieradumu maiņā ir ieviesušas arī ar Covid-19 saistītās izmaiņas. Šobrīd cilvēki daudz vairāk laika pavada mājās un labprāt iegādājas saldēto produkciju, kuru var uzglabāt ilgāt un pagatavot ātri un ērti, kad nepieciešams.
Savukārt "Food Union" vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja skaidro, ka ir nemitīgi jāseko līdzi patērētāju paradumu maiņai, kas notiek pandēmijas un citu faktoru ietekmē.
"Tas mūs mudina konstanti radīt inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu – to veiksmīgi darām “Food Union” Saldējuma kompetences un Svaigo piena produktu izcilības centros tepat Rīgā. Mums ir arī jāseko līdzi transformācijām tirdzniecības kanālos. Vienlaikus jāturpina attīstīt savs e-komercijas bizness.
Piemēram, sākotnēji mūsu "Pienaveikals.lv" bija krīzes situācijas risinājums, bet pēc tā pirmā darbības gada sapratām – tam ir izaugsmes potenciāls arī turpmāk,"
skaidro Holodnaja.
Vērā ņemams izaicinājums ir arī pielāgošanās jaunajiem likumdošanas regulējumiem, kas no pārtikas ražotājiem pieprasa ilgtspējīgākus risinājumus. Tā, piemēram, šovasar bērnu iecienītā zīmola “Rasēns” pieniņu plastmasas salmiņus aizstāsim ar dabai draudzīgākiem.
Vai šis ir īstais brīdis, kad meklēt jaunas izaugsmes iespējas un investēt, piemēram, ražošanā?
Šure saka, ka lielie ražotāji savus investīciju projektus nav apturējuši. Piemēram, "Dobeles dzirnavnieks" šogad noslēdzis divus pēdējo gadu nozīmīgākos investīciju projektus - Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi un inovatīvas pastas ražošanas tehnoloģiskās līnijas uzstādīšanu, investējot vairāk nekā 30 miljonus eiro.
Arī citu lielo ražotāju investīciju plānus nav ietekmējusi saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība. Uzņēmēji saprot, ka arī pandēmijas apstākļos vajag izmantot jebkurus atbalsta mehānismus, ko piedāvā valsts, un investīcijas nedrīkst apturēt, jo tā ir attīstība gan uzņēmumam, gan valstij.
“Ja rocība un citi apstākļi atļauj, tad arī šis laiks der izaugsmes iespēju meklējumiem. Mazākiem ražotājiem gan tā drīzāk ir izdzīvošanas iespēju meklēšana, radot kādus jaunus produktus, pakalpojumus, spējot pielāgoties tirgus pieprasījuma izmaiņām, piemēram, ēdiena piegādēm. Netrūkst arī pārtikas ražotāju, kas tieši šogad sākuši darbu, piemēram, dažādi ēdinātāji reģionos izmantojuši iespēju.
Klātienē restorāni un kafejnīcas ir slēgti, bet tas nemazina iedzīvotāju vēlmi vismaz svētku reizēs pašiem negatavot, bet ēdienu pasūtīt. Iespējas ir, tās jāizmanto!” pauž Šure.
Holodnaja norāda, ka šis noteikti ir laiks izaugsmei, turklāt plānveida investīcijas ir daļa no “Food Union” attīstības stratēģijas.
"Tam par apliecinājumu ir mūsu Svaigo piena produktu izcilības centrs – darbs pie šā jaudīgā investīciju projekta noritēja kopš 2017. gada nogales, bez apstājas turpinājās 2020. gadā un noslēdzās šā gada sākumā. Pērn, kad pandēmija pāršalca visu pasauli un Latviju, investējāmies arī interneta veikala "Pienaveikals.lv" izveidē - gada laikā tas ieguva virs 200 000 lietotāju un 30 000 pasūtījumus, un šie skaitļi turpina augt.
Tas ir vēl viens pierādījums, ka šobrīd ir īstais laiks, lai ieguldītos attīstībā, procesu modernizācijā un digitalizācijā," saka Holodnaja.
Šogad "Food Union" turpinās investēt piegādes ķēdes un tehnoloģiju uzturēšanā. Protams, neapstāsies arī inovatīvu, garšīgu un veselīgu produktu izstrāde.
Baturo skaidro, ka “Latvijas Maiznieks” meklē jaunas iespējas ne tikai produktu klāsta paplašināšanā, bet arī izaugsmes un investīciju iespējas ražošanā. Viens no pamudinājumiem neļauties grūtībām un turpināt ieņemto attīstības kursu arī Covid-19 laikā ir vēlme saglabāt uzņēmumu tieši Latvijā un sniegt patērētājiem vietējo produktu ar pievienoto vērtību.
“Pateicoties pēdējo gadu investīcijām, Daugavpils rūpnīca šobrīd ir viena no modernākajām maizes ražošanas rūpnīcām Baltijas valstīs,” saka Baturo.
Viņa bilst, ka pēdējo piecu gadu laikā uzņēmumā “Latvijas maiznieks” ir ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro, lai padarītu uzņēmumu inovatīvāku, tai skaitā maizes ražošanas procesa un tehnoloģiju attīstībā, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un kvalitatīvu produktu ar ilgāku derīguma termiņu. Jaunākās investīcijas uzņēmumā tika ieguldītas 2020. gada nogalē 1987 m2 lielas saldētās produkcijas noliktavas būvniecībā Daugavpilī. Noliktava pamatā ir paredzēta saldēto produktu zīmola “Izcep pats” vajadzībām, kas būtiski palīdzēs palielināt ražošanas apjomus un attīstīt eksporta iespējas. Kopējais noliktavas investīciju apjoms sasniedz 2,5 miljonus eiro, ko sastāda arī Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.
Vai pandēmijas laiks ir kaut kādā veidā arī mainījis nodarbinātību nozarē?
LPUF valdes priekšsēdētāja skaidro, ka nozarē dramatisku izmaiņu nav, tomēr situācija joprojām ir izaicinoša. Pandēmijas laikā uzņēmumu prioritāte ir pastiprināta higiēna, drošības normas, lai pasargātu darbiniekus no saslimšanas.
“Tās visas ir papildu izmaksas. Ir jānodrošina darbs maiņās, lai izslēgtu iespēju, ka ražošana būtu jāpārtrauc. Ja kāds no ražošanas darbiniekiem nonāk karantīnā, tad pārējiem ir jāstrādā dubultā, dažkārt iesaistot arī kolēģus, kuru tiešais darbs nav pie ražošanas līnijas. Situācija ir tāda, ka nav iespēju pieslēgt darbaspēku no malas, jo tas ir pārāk augsts risks. Skatoties kopumā, mūsu valstī iedzīvotāju paliek mazāk, līdz ar to darbaspēka problēma nekur nepazudīs un pati no sevis neizgaisīs,” tā Šure.
Līdzīgi skaidro arī “Latvijas Maiznieka” pārstāve, kura pauž, ka maizes ražošanas sektorā nodarbinātība nav mainījusies.
“Uzņēmums vienmēr ir bijis atvērts augsta līmeņa profesionāļiem - īpaši šobrīd, kad uzņēmumi piedzīvo sarežģītus laikus un aizvien biežāk izvēlas savas ražotnes Latvijā slēgt.
Tomēr, pateicoties drosmīgiem lēmumiem, investīcijām un jaunu produktu līniju izveidei, uzņēmums ik gadu palielina darbinieku skaitu aptuveni par 10-15%, līdz ar to palielinās arī valstī iemaksātais nodokļu apjoms.
Turpinot ieņemto attīstības kursu, ir plānots palielināt jaunu darbinieku skaitu arī turpmāk,” saka Baturo.
Kā apliecinājums veiksmīgai uzņēmuma darbībai ir arī apbalvojums – “TOP darba devējs 2020” Latgales reģionā, kuru “Latvijas Maiznieks” saņēmis jau septīto gadu pēc kārtas. Lielu lomu šī titula iegūšanā spēlē tieši darbinieki, kuru ieguldītais darbs ļauj uzņēmumam īstenot inovatīvas idejas un turpināt iedzīvotājus priecēt ar jauniem, garšīgiem produktiem vietējā un arī ārvalstu tirgū.
Šajā globālās krīzes laikā “Food Union” absolūtā prioritāte ir rūpes par personāla drošību un veselību.
"Tāpēc, pateicoties mūsu tehnoloģiskajām iespējām, kopš pagājušā gada marta visiem biroja darbiniekiem ir iespēja strādāt attālināti. Savukārt, lai novērstu inficēšanās riskus ražošanas blokā, visiem tā darbiniekiem sistemātiski tiek veikti koronavīrusa testi," stāsta Holodnaja.
"Un, lai arī valstī nodarbinātības līmenis ir krities, “Food Union” šobrīd ir pretēja situācija. Mūsu darbinieku skaits ir palicis nemainīgs, un esam saglabājuši visas darba vietas līdzšinējā apjomā. Vēl jo vairāk - gatavojoties Latvijas saldējuma rūpniecības 50. jubilejai, esam radījuši virkni sezonālu papildu darba vietu. Kopumā šobrīd pie mums ir vakantas 27 amatu kategorijas – aicinām darbā gan administratīvo personālu, gan arī ražošanas un tehniskos speciālistus," saka Holodnaja.
Raksts tapis sadarbībā ar ERST Finance.
