/nginx/o/2021/05/05/13762422t1h060c.jpg)
Mikrobu pasaulē, kur norisinās nemitīga karadarbība, reizēm lieti noder spēja pilnībā izmainīt materiālu, no kura esi veidojies.
Vīrusi, kas inficē baktērijas (bakteriofāgi), un to upuri kara cirvi nav aprakuši jau mūžību. Katra no karojošajām pusēm evolūcijas ceļā nemitīgi izstrādā aizvien velnišķīgākas taktikas, kā inficēt vai iznīcināt viena otru. Tādā veidā daži bakteriofāgi ir kaujas taktiku pacēluši jaunā līmenī, izmainot veidu, kā tie veido savu DNS, vēstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".
Trīs jaunos pētījumos parādīts, ka eksistē vesela bakteriofāgu armija ar nestandarta DNS, ko zinātnieki nodēvējuši par genomu Z.
“Genomiskais DNS ir veidojies no četriem standarta nukleotīdiem. Šīs nukleobāzes savukārt veido ģenētisko alfabētu ATCG, kas atrodams visu veidu dzīvībā mums apkārt,” zinātniskajā žurnālā “Science” rakstīja biologi Maikls Groms un Farens Īzaks.
Tomēr 1977. gadā zinātnieki atklāja vīrusu, kura ģenētiskais alfabēts bija ZTCG. Izmanot savu genomu, vīruss sevi pasargāja. Tiesa, zinātniekiem neizdevās atrast vēl kādu vīrusu ar genomu Z.
Tagad zinātnieki jaunā pētījumā parādījuši, ka tomēr eksistē arī citi vīrusi ar genomu Z. Zinātnieki arī aprakstījuši, kā genoms Z darbojas un kā ir veidots. Tomēr joprojām pastāv daudz neatbildētu jautājumu.