Iepirkšanās paradumi mainījušies un ir uz palikšanu

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Covid-19 pandēmijas laikā nu jau vairāk nekā gadu iedzīvotāji tiek aicināti visu darīt attālināti. Strādāt attālināti, mācīties attālināti, pasākumus rīkot attālināti un arī iepirkties attālināti. Tieši šā pēdējā aicinājuma dēļ uzņēmumiem, kuru pamatdarbība saistīta ar kaut kā tirgošanu internetā vai attālinātu tirdzniecību, 2020.gads daudzējādā ziņā bija uzplaukuma laiks. Pretēji daudzām citām nozarēm, kurām Covid-19 pandēmija devusi pamatīgu triecienu. Tie nav tikai ierastie internetveikali, bet arī kurjerpakalpojumu sniedzēji un, galu galā, arī pārtikas tirgotāji.

Oficiālie dati pret realitāti

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie oficiālie dati par strauju izaugsmi interneta tirdzniecībā pagājušajā gadā gan neliecina.

Tiesa, apskatot šā gada pirmo trīs mēnešu mazumtirdzniecības datus interneta veikalos un pa pastu un salīdzinot tos ar attiecīgajiem mēnešiem pirms gada, kad Covid-19 pandēmija Latvijā nebija tā īsti ieskrējusies, redzams, ka šie rādītāji ir kāpuši. Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2020.gada janvāri, pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās šis rādītājs ir kāpis par 11,9%, februārī - par 20,5%, bet martā - pat par 41,7%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. Tas, visticamāk, saistāms ar to, ka šajos mēnešos Latvijā klātienē drīkstēja strādāt tikai ļoti nedaudzu veidu veikali un iedzīvotājiem daudzas lietas nācās iegādāties internetā.

Tajā pašā laikā astoņos no 2020.gada mēnešiem, salīdzinot ar attiecīgajiem mēnešiem 2019.gadā, attālinātās mazumtirdzniecības apmēri bija kritušies. Arī 2020.gadā kopumā, salīdzinot ar gadu iepriekš, lai cik tas būtu pārsteidzoši, mazumtirdzniecība internetveikalos un pa pastu bija kritusies par 3,6%.

Atbilde ir meklējama tajā, kur ir reģistrēti interneta veikali, kuros pašlaik iepērkamies. Pat dodoties uz labi zināma veikala, kurš atrodas tepat netālā tirdzniecības centrā, mājaslapu, kura pat visbiežāk ir labā latviešu valodā, vienā mirklī nākas saprast, ka pirkums tiek noformēts ar uzņēmumu, kurš ir reģistrēts Igaunijā, Polijā vai Vācijā. Te ir jāatceras, ka daudzi tirgotāji ietilpst starptautiskās grupās un Latvijas meitasuzņēmums apsaimnieko tikai fiziskos veikalus un algo vietējos pārdevējus. Taču interneta veikali netiek veidoti katrā valstī, un pārsvarā gadījumu tāds ir viens visai grupai un atrodas turpat, kur ir reģistrēts mātesuzņēmums.

Lieki piebilst, ka, augot tirdzniecības apjomiem internetā, tas nekādi neatspoguļojas šādu Latvijas uzņēmumu darbības rādītājos un arī Latvijā nomaksātajos nodokļos.

1

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norādījis, ka arī globālajos interneta tirdzniecības uzņēmumos pirkto preču īpatsvara pieaugums var būt palielinājis atšķirību starp Latvijas iedzīvotāju faktiski nopirkto preču apjomu un mazumtirdzniecības datiem. Bažas par to, ka Latvijas tirgotāji zaudē starptautiskajiem interneta milžiem, iepriekš vairākkārt paudis arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Kopā ar kaimiņiem

Tikmēr pandēmijas laiks pārmaiņas nesis arī ierasto internetveikalu segmentā. No diviem lielajiem Latvijas internetveikaliem marta beigās nāca klajā būtisks paziņojums, kas, iespējams, varētu mainīt konkurenci. Proti, "220.lv" un "Xnet.lv" kopā ar grupu uzņēmumiem Baltijā un Somijā veidos vienotu platformu.

Tas plānots pēc investīciju fonda "Mid Europa Partners" ieguldījuma, kura rezultātā kopīgu e-komercijas un interneta veikalu platformu veidos "220.lv" un "Xnet.lv" Latvijā, "pigu.lt" Lietuvā, "Hansapost" un "Kaup24" Igaunijā, kā arī "HobyHall" Somijā. Visas kompānijas, kas pieder "Hobby Hall" grupai Latvijā, Igaunijā un Somijā, kā arī "Pigu Grupas" uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, apvienosies vienā grupā. "Mid Europa Partners" kļūs par grupas vairākuma akcionāru. Darījuma summa ir konfidenciāla.

Vienlaikus interneta veikalu zīmoli "Xnet.lv" un "220.lv" tiks saglabāti. Tomēr prognozes, ka šādas vienotas platformas izveide mazinās konkurenci vietējā tirgū, ir izskanējušas no vairākām pusēm.

"220.lv" mārketinga un komunikācijas vadītāja Līga Bubko, komentējot pandēmijas ietekmi uz tirdzniecību internetā, aģentūrai LETA atzina, ka šis laiks viennozīmīgi ir stiprinājis iedzīvotāju paradumus iepirkties tiešsaistē.

Pēc "220.lv" novērojumiem, pandēmijas gads palielinājis tādu preču grupu iegādi internetā, par kurām iepriekš interese bijusi mazāka. Piemēram, pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, cilvēkus daudz vairāk interesēja preces mājai - mazā sadzīves tehnika, piemēram, vafeļu pannas, blenderi, elektriskās zobu birstes, attālinātajam darbam vai mācībām nepieciešamie aksesuāri, piemēram, bezvadu austiņas, kā arī mēbeles, velosipēdi un smaržas.

Savukārt trīs preču grupu kategorijas, kuras iedzīvotāji joprojām aktīvi turpinās iegādāties internetā arī pēc pandēmijas, "220.lv" ieskatā būs apģērbs un apavi, higiēnas un tīrīšanas preces, kā arī pārtika.

Pārtikas grozs internetā

Tieši pārtikas attālinātās tirdzniecības apjomu lēcienu pērn, domājams, nevar noliegt neviens. Īpaši tas bija novērojams pandēmijas sākumposmā - pagājušā gada martā un aprīlī.

1

Laikā, kad no visām pusēm iedzīvotājus aicināja bez liekas vajadzības neiet uz vietām, kur pulcējas nepazīstami cilvēki, ātra pārtikas pasūtīšana tobrīd divos viszināmākajos pārtikas internetveikalos - "Barbora.lv" un "Rimi" e-veikalā - bija gluži vai neiespējamā misija. Tas kā sēnēm pēc lietus lika sarasties arī vairākiem mazajiem pārtikas tirgotājiem internetā.

Pandēmijas sākumu par izaicinošu aģentūrai LETA sauc arī paši pārtikas tirgotāji.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks prognozē, ka pieprasījums "Rimi" e-veikalā šogad būs mērenāks un ar ne tik strauju pieaugumu kā 2020.gadā. Viņš norādīja, ka "Rimi" kopš e-veikala atklāšanas tā attīstībā investējis vairāk nekā divus miljonus eiro, un arī šogad plānots turpināt e-veikala attīstību un paplašināt tā kapacitāti.

"[Pandēmijas] ierobežojumi ir ietekmējuši cilvēku attieksmi pret tiešsaistes pirkumiem, pircēji ir apguvuši, kā tas notiek, novērtējuši pakalpojuma ērtumu. Nodrošinot kvalitatīvu produktu piegādi, redzam, ka pircēju pozitīvā pieredze turpmāk arvien vairāk un biežāk ļaus e-veikalam būt par pārtikas un ikdienas preču pirkumu vietu," atzina Kirstuks. Pēc viņa sacītā, pašreiz "Rimi" e-veikalā ir reģistrējušies vairāk nekā 100 000 lietotāju, un ik dienas veikto pirkumu apjoms ir desmitkāršojies. Aptuveni 85% klientu e-veikalā iepērkas vairākas reizes mēnesī.

Tikmēr "Barbora.lv" vadītāja Sanita Bērziņa aģentūrai LETA stāstīja, ka kopš pagājušā gada "Barbora" piedzīvoja ļoti strauju izaugsmi, gan ceļot esošo kapacitāti apkalpošanas ziņā, gan arī paplašinot savu darbību reģionos.

Viņa atzīmēja, ka 2020.gadā "Barboras" apgrozījums ir audzis 2,3 reizes un no 7,7 miljoniem eiro 2019.gadā palielinājies līdz 17,9 miljoniem eiro pērn. Pagājušajā gadā vairāk nekā trīs reizes palielinājies arī "Barboras" klientu skaits, bet 3,4 reizes pieaudzis darbinieku skaits - no 99 darbiniekiem 2019.gadā līdz 339 darbiniekiem 2020.gadā.

"Runājot par nākotni, jau tagad redzam, ka šī brīža pieprasījums ir augstāks par pagājušā gada attiecīgo periodu, kā arī lielāks par uzņēmuma prognozēm šim gadam, un mēs paredzam, ka liela daļa esošo klientu saglabāsies, kā arī turpinās augt jaunu klientu datubāze," sacīja Bērziņa. Tādēļ

"Barbora" tuvākajā nākotnē plāno paplašināt savu piegādes teritoriju.

Darba vairāk arī pakomātiem

Domājot par attālināto tirdzniecību, nevar nepieminēt arī pakomātus un kurjerus. Šo pakalpojumu sniedzēju slodze pagājušajā gadā pieauga vairākkārtīgi, un pasūtījumu apmēri nekrītas arī šogad.

Sūtījumu piegādes uzņēmuma SIA "DPD Latvija" valdes priekšsēdētājs Jānis Grants aģentūrai LETA atzina, ka pandēmijas laikā, strauji attīstoties e-komercijai, sūtījumu apjoms patiešām ir būtiski audzis. Kopš pandēmijas sākuma "DPD Latvija" sūtījumu apjoms paku skapju tīklā ir palielinājies vairāk nekā piecas reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

"Neskatoties uz līdzšinējo tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanu, iedzīvotāji joprojām aktīvi izmanto iespēju iegādāties preces attālināti. Lai gan ir pagājis gads, joprojām sūtījumu apjomi turpina augt, it īpaši mainoties sezonalitātei," atzina Grants.

1

Pēc viņa sacītā, iestājoties siltajam laikam, iedzīvotāji daudz aktīvāk iegādājas ne tikai ikdienai nepieciešamās preces, bet arī preces savas dzīvesvietas un pagalma labiekārtošanai, kā, piemēram, dārza mēbeles, bērnu rotaļlaukumus, sporta inventāru un citas lielizmēra preces.

"Tā ir pandēmijas laika iezīme, ka iedzīvotāji šobrīd attālināti iegādājas preces, ko iepriekš izvēlējās tikai uz vietas tirdzniecības vietā. Turklāt iedzīvotāji novērtē, ka tas ir ērti un droši - lielizmēra preces kurjers pieved turpat pie mājas durvīm, un pašiem vairs nav jālauza galva par transporta piegādēm," klāstīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka iedzīvotāji šī gada laikā ir iepazinuši e-komercijas priekšrocības un lietošanas ērtības, kas nereti ietaupa gan laika, gan finanšu resursus. "Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka līdz ar Covid-19 saslimstības ierobežošanu būtiski kritīsies sūtījumu apjomi. Visticamāk, iedzīvotāju jauniegūtie attālinātas iepirkšanās paradumi ir uz palikšanu," sacīja Grants.

Tikmēr SIA "Omniva" Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis aģentūrai LETA stāstīja, ka šogad, salīdzinot ar pagājušā gada martu, kopējais "Omniva" pasūtījumu skaits ir palielinājies 2,4 reizes. Vislielākais pieaugums - teju 2,8 reizes - redzams tieši B2C segmentā jeb juridisko personu sūtījumi privātpersonām. Savukārt C2C segmentā jeb privātpersonu sūtījumi privātpersonām palielinājušies par 66%, un unikālo sūtītāju skaits pieaudzis par 45%.

Uz augšu
Back