Kāpēc odi sīc mums pie auss?

Ods FOTO: Unsplash

Nekas nav labāks par plaši atvērtu logu siltā vasaras naktī pēc saltas un garas ziemas, tomēr līdz ar to nāk arī kāds lāsts – allaž kaitinošie asinssūcēji odi, kas neliek mieru, cauras naktis sīcot pie auss un lūkojot pēc vietas mūsu miesā, kur ietriekt savu nejauko šķēpu.

Kāpēc odi pirms mielošanās ar asinīm mēdz sīkt gar ausīm? Vai tie tiešām mūs kaitina speciāli?

“Sīkšana pie auss parasti ir tikai oda spārnu kustības blakne. Šī skaņa nav skaļa, tāpēc to dzirdi tikai tad, kad ods lido garām ausij,” izdevumam “Live Science” stāstīja entomologs Maikls Rīle.

Dāmas vakariņās

Pie tavas auss, visticamāk, sīc odu mātītes. Tas ir tāpēc, ka odu mātītes un tēviņi vada ļoti atšķirīgas dzīves. Tēviņi parasti mielojas ar nektāra lāsēm uz ziediem, un cilvēki viņus pārāk neinteresē. Savukārt mātītēm, lai gūtu enerģiju pēc pārošanās un varētu radīt pēcnācējus, nepieciešama krietna šļuka asiņu.

“No tālienes odu mātītes pievilina oglekļa dioksīds, ko mēs konusveida straumēs izelpojam no sava organisma. Oglekļa dioksīds liek mātītēm sākt medības, tāpēc tās lidinās turpu šurpu, meklējot vietu, kur ir šīs vielas avots,” turpināja stāstīt Rīle.

Citiem vārdiem, odi riņķo ap mūsu galvu, jo tur koncentrējas lielākais oglekļa dioksīda daudzums. Tuvojoties mums, odu mātīte koncentrējas uz ķermeņa siltumu un oglekļa dioksīda plūsmu, lai atrastu labāko nolaišanās vietu. Ar garšas sensoriem uz kājām odu mātīte noskaidro, vai cilvēks vai kāds cits dzīvnieks ir derīgs maltītei. Lai arī valda uzskats, ka odu mātītes dod priekšroku kādai noteiktai asinsgrupai, tomēr nav zinātnisku pierādījumu, kas to apstiprinātu. Drīzāk iespējams, ka lielāku lomu odu pievilināšanā spēlē cilvēka ģenētika un uzturs.

Mūsu āda izdala unikālu smaržu kokteili, kas dažiem odiem var šķist gardāks, bet citiem ne tik vilinošs. Kādā citā pētījumā noskaidrots, ka odu mātītes vairāk interesē vīrieši, uz kuru ādas ir mazāka baktēriju dažādība.

Kad mātīte lido garām mērķim, viņa kustina spārnus ar aptuveni 500 reižu sekundē lielu ātrumu, radot 450 līdz 500 hercu augstu skaņas frekvenci. Lai arī šī skaņa daudziem no mums iedveš šausmas, odiem tā ir patīkama mūzika.

Lai arī odu mātītes tādā veidā lidinās gar ausīm, tomēr lielākā daļa no tām par mielošanās vietu neizvēlas mūsu galvu, priekšroku drīzāk dodot pēdām, kur atrodas vairāk baktēriju, kas rada odam tīkamu aromātu.

1996. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Trends in Parasitology”, noskaidrots, ka odu sugas “anopheles” mātītes, kuras pārnēsā malārijas parazītu, priekšroku dod baktērijām uz cilvēka pēdām. Šīs baktērijas - “brevibacterium linens” - ir tās pašas, kas Limburgas sieram piešķir tā izteikto aromātu. 2013. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS One”, noskaidrots, ka odi tiešām nesmādē Limburgas sieru.

Lai izvairītos no odiem, vislabāk ir vilkt garu gaišas krāsas apģērbu, noklāties ar pretodu līdzekli un izvairīties no vietām, kur odi mīt, piemēram purvainām vietām. Savukārt, ja ods uzklūp naktī, tad atliek vien slēgt iekšā gaismu, ņemt rokā sarullētu avīzi un bruņoties ar pacietību.

Uz augšu
Back